"Meta" tērē miljardiem dolāru tehnoloģijās, kuras, iespējams, neviens īpaši nevēlas

Apollo.lv
"Meta" tērē miljardiem dolāru tehnoloģijās, kuras, iespējams, neviens īpaši nevēlas
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: X02789/SCANPIX

"Facebook" māteskompānijas "Meta" dibinātāja Marka Zakerberga nedzīvais attēls no metaversa ir licis atjēgties tiem, kuri liek likmes uz virtuālās realitātes nākotni. Problēma ir tajā, ka metaversa koncepts ir ļoti tālu no ideāla, vēsta CNN.

Iepriekš Zakerbergs pārdēvēja kompāniju "Facebook" par "Meta" - par godu metaversam, kam nu jākļūst par interneta nākotni. Tā ir arī digitāla vieta, kurā cilvēkiem paredzēts pavadīt daudz laika, tajā radot arī savus "digitālos es", respektīvi – virtuālus tēlus, kam jāatspoguļo reāli cilvēki. Problēma ir tajā, ka šie digitālie avatari, tāpat arī viss pārējais digitālajā pasaulē, pašlaik izskatās ļoti mākslīgi un greizi.

"Ir patiesi mulsinoši, ka "Meta" ir iztērējusi vairāk nekā 10 miljardus dolāru virtuālās realitātes tehnoloģijai – grafiskajiem modeļiem, kas izskatīsies daudz sliktāk nekā 2008. gadā izdotās spēles," spriež "New York Times" tehnoloģiju apskatnieks Kevins Rūzs.

Dažas dienas vēlāk Zakerbergs paziņoja, ka viņa "digitālā versija" ir bijusi vien "ļoti vienkāršs ekrānuzņēmums" un patiesībā aktīvi tiek strādāts pie tā, lai "digitālo alter ego" izveide būtu daudz interesantāka un grafiski saistošāka nekā līdz šim.

"Meta" sevi ir pozicionējusi kā līderi virtuālās realitātes nozarē, tomēr eksperti paredz, ka uzņēmumam kļūst arvien grūtāk pārdot savu futūristisko vīziju. Lielākā problēma ir tā, ka pašlaik metaversa vīzija nešķiet pietiekami interesanta, tāpat daudziem nepatīk, ka to īsteno Zakerbergs. Turklāt arī "Facebook" reputācija jau kopš 2009. gada nav tā pati labākā, un tā ir liela problēma.

Viena no ļoti vienkāršām, bet nesatricināmām teorijām ir tā, ka cilvēki nepirks to produktu, kas neizskatās labi. Protams, ar laba mārketinga palīdzību var mēģināt pārliecināt cilvēkus, ka konkrētais produkts izskatās labi, tādēļ tas masveidā tiks izmantots.

Paskatīsimies uz tabakas industriju. Nav noslēpums, ka smēķēšana ir slikta veselībai, taču – cigarešu industrija jau gadu desmitiem nemainīgi gūst milzu peļņu.

Pašlaik virtuālās realitātes jomā galvenā problēma ir tā, ka trūkst tādas kā "odziņas". Un tās nav cilvēku digitālās versijas, kuras pašlaik izskatās briesmīgi.

Pirmkārt, problēma ir tajā, ka, lai nokļūtu virtuālajā pasaulē, ir nepieciešams izmantot ierīci "Meta Quest", kas maksā 400 dolāru. Ar šo ierīci visu dienu uz galvas nepavadīsi – tas nav ērti un otrkārt – reālajā dzīvē gan radi, gan draugi varēs tikai pasmieties par vēlmi pabūt digitālajā pasaulē.

"Meta" nav vienīgā kompānija, kas cenšas gūt pozīcijas metaversā. Vēl ir arī "Microsoft" ar "AltSpaceVR", kas arī aktīvi strādā pie cilvēku digitālo versiju izveides, taču – tehniskie ierobežojumi ir tie, kas liedz izmantot pilnu potenciālu.

Metaversa ideja paredz, ka lietotāju digitālajām versijām ir pilnībā jākopē cilvēku darbības reālajā dzīvē. Respektīvi – brīdī, kad kustamies reālajā dzīvē, tas pats jādara arī mūsu digitālajām versijām. Lai to īstenotu, ir nepieciešamas jaudīgas datortehnoloģijas, kā arī grafiskā apstrāde. Turklāt – lai mūsu digitālās versijas spētu kopēt mūsu kustības, būtu nepieciešams pie ķermeņa piestiprināt sensorus, kas nav īpaši labi.

Tieši tāpēc lietotāju digitālajām versijām atsevišķās sociālajās lietotnēs, kā "Meta Horizon Worlds" un "Rec Room", nav kāju – tikai torss un galva.

Tirgū pieejamās virtuālās realitātes ierīces spēj izveidot trīsdimensiālus attēlus, tomēr izveidot tādu digitālu versiju, kas patiesi līdzinātos lietotājam reālajā dzīvē, ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Pat ja arī tas būtu vienkārši izdarāms, tad būtu jāsaskaras ar citām problēmām.

Jo reālistiskāk izskatītos mūsu digitālās versijas, jo biedējošāk būtu mums pašiem skatīties uz savu "digitālo atspulgu". Turklāt pastāv bažas, ka tādā veidā vispār pazustu jebkādas robežas starp reālo pasauli un digitālo vidi, nespējot nošķirt – vai sociālajos tīklos publicētā bildē ir redzams pats cilvēks reālajā dzīvē, vai arī viņa digitālā versija virtuālajā pasaulē.

Ko no tā var secināt? "Meta" iegulda miljardiem dolāru vīzijā, kas labākajā gadījumā ir nepabeigta, un sliktākajā gadījumā – vīzijā, kuru neviens nevēlas.

Un izskatās, ka vienīgais un skaļākais šīs vīzijas atbalstītājs ir Zakerbergs pats.

Ir skaidrs, ka virtuālās realitātes tehnoloģijas ir jauns koncepts, kas prasa daudz darba, taču – ja patērētāji īpaši nerausies izmantot šīs tehnoloģijas, tad tas būs nopietns sarkanais karogs investoriem. Un ar Zakerberga centieniem vien būs par maz.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu