FOTO ⟩ Rīgas Zooloģiskajā dārzā aizvadītas pirmās "Vakariņas ar sikspārni"

Sanākušie interesenti dažādās darbnīcās varēja izgatavot sev unikālu Sikspārņu kroni, kā arī uzzināt, kā ikviens no mums var palīdzēt šiem unikālajiem dzīvniekiem.

Klausīšanās stacijā apmeklētājus gaidīja īpaša eholokācijas iekārta, kurā praktiski varēja pārliecināties par to, kā kustas skaņu viļņi, tādējādi skaidrojot sikspārņu veiklās manevrēšanas spējas gan medījot, gan arī izvairoties no šķēršļiem. Anatomijas stacijā sanākušos gaidīja "pūķis" (tā augļsikspārņa Hugo skeletu novērtēja vairāki apmeklētāji).

Šeit uzskatāmi varēja izpētīt daudzos sikspārņu skeleta pielāgojumus, lai tas varētu sekmīgi lidot, bez piepūles karāties zaros vai pie alu griestiem. Latvijas sikspārņu stacijā varēja iepazīt visas mūsu zemē sastopamās sikspārņu sugas, no kurām daļa migrē uz siltākām vietām, bet citas dodas ziemas guļā.

Par neapšaubāmiem apmeklētāju favorītiem kļuva brūnais garausainis un platausainas sikspārnis, jo par to lielajām ausīm sajūsminājās teju katrs apmeklētājs. Pētnieciskajā stacijā sanākušie, ielūkojoties binokulārajās lupās, centās saskatīt antenas un spārnus sikspārņu vakariņām – naktstauriņiem.

Turpat blakus bija iespējams gūt ieskatu par naktstauriņu daudzveidību. Sporta aktivitāšu stacijā dažāda vecuma censoņi varēja salīdzināt sevi un sikspārni precizitātē, cenšoties sakrāt 600 punktus – kukaiņu daudzums, ko šie veiklie zīdītāji var nomedīt vienas nakts laikā.

Nakts lidoņus apsteigt izdevās tikai retajam, jo izrādās – būt par sikspārni nav viegli! Savukārt tumšākajā stacijā atradās izgaismots balts ekrāns, kur gaismas pievilināti, pulcējās Zoodārzā sastopamie naktī aktīvie kukaiņi.

Krēslā varēja arī novērot vairākas savvaļas sikspārņu sugas, kam īpaši iepaticies tapīru un kapibaru baseins, kā arī kukaiņi Ķenguru mājas apkaimē.

Foto: Rīgas Zooloģiskajā dārzā aizvadītas pirmās "Vakariņas ar sikspārni"

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza izglītības un zinātnes nodaļas vadītāja Rebeka Šķērstiņa bija gandarīta par aizvadīto pasākumu: "Šie mazie lidojošie zīdītāji mīt mums līdzās, taču nereti mēs tos nepamanām. Mums bija liels prieks darbnīcas stacijās satikt patiesi ieinteresētas ģimenes, kuras aizrautīgi iztaujāja par mūsu mazo un noslēpumaino kaimiņu dzīvesveidu, uzvedības īpatnībām un kuras ir gatavas rīkoties ilgtspējīgi, ar savu darbību nenodarot pāri šiem dzīvniekiem. Sarunu laikā uzklausījām neskaitāmus stāstus par cilvēku pieredzi un emocijām, sastopot sikspārņus. Kopīgiem spēkiem centāmies rast risinājumus problēmsituācijām ar šiem dzīvniekiem un dažādus mītus, lai nākamā tikšanās reize ar sikspārni ir priecīga abām pusēm."

Izzinoši pētnieciskais pasākums "Vakariņas ar sikspārni" tika rīkots Kohēzijas fonda projekta Nr. 5.4.2.2/17/I/002 "Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru" ietvaros, tādēļ pamatoti uzskatām, ka tas ir liels ieguldījums mūsu nākotnē!

Latvijā sikspārņi veido ceturto daļu mūsu zemē sastopamajām zīdītāju sugām, turklāt visas 16 vietējās sikspārņu sugas ir aizsargājamas. Visi mūsu sikspārņi medī kukaiņus, turklāt to mēdz darīt krēslas un nakts laikā.

Barības trūkums ziemā licis šiem sīkajiem zīdītājiem pielāgoties, vai nu pārceļot uz siltām zemēm (tas notiek šajā periodā), vai doties ziemas guļā. Sikspārņu neparastais izskats, uzvedība un aktivitāte tumsā apvijusi šos ļoti interesantos dzīvniekus ar mītu auru.