Krievijas pilsoņiem Igaunijā pieder prāvs nekustamā īpašuma objektu skaits

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Maxal Tamor/Shutterstock

Pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas datiem, Krievijas pilsoņiem Igaunijā pieder 41 351 īpašums, bet Baltkrievijas pilsoņiem - 919, vēsta Igaunijas Nacionālā raidorganizācija (ERR).

Lielākajai daļai no tiem pieder viens dzīvoklis, bet vienam Krievijas pilsonim - pat 24 īpašumi.

Iekšlietu ministrija atzīmē, ka vairumam Krievijas pilsoņu, kuriem pieder nekustamais īpašums Igaunijā, ir arī uzturēšanās atļauja, taču aptuveni 12% jeb gandrīz 4500 no viņiem ir nepieciešama vīza, lai apmeklētu Igauniju, tāpēc viņi var nonākt situācijā, kad vīzu aizlieguma dēļ nebūs iespējams parūpēties par savu īpašumu.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Veiko Kommusārs ERR apliecināja, ka gadījumā, ja īpašuma īpašnieks, kurš ir Krievijas pilsonis, sankciju dēļ Igaunijā nonāks parādos, tas galu galā var nozīmēt nekustamā īpašuma zaudēšanu.

"Iemesls tam ir Krievijas valdība, kas nolēma iebrukt Ukrainā, un, protams, no tā cieš Krievijas iedzīvotāji. Jautājums galvenokārt ir pašai Krievijai, kāpēc viņu tautai jācieš no tā, ko dara viņu režīms.

Tiešām, ja cilvēkam pašam nav iespējams atrast veidus, kā tikt galā ar savu nekustamo īpašumu, tad var rasties ārkārtējas sekas," sacīja Kommusārs. Pagaidām šādu gadījumu gan nav bijis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Igaunija neplāno mīkstināt nosacījumus.

Tāpat Igaunijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis atzina, ka lielais Krievijas pilsoņiem piederošs nekustamo īpašumu apjoms ir drošības risks valstij.

"Protams, ir kritiskas zonas, kur īpašumā esošais nekustamais īpašums ir tiešs drauds mūsu drošībai.

Bet tāpat ir citas zonas, piemēram, atsevišķu dzīvokļu formā, kur šī problēma nav tik nopietna," sacīja Kommusārs un piebilda, ka ar kritiskām zonām domā pierobežas zonas un teritorijas kritiskās infrastruktūras objektu tuvumā.

Pēc viņa teiktā, nepieciešams vēl vairāk ierobežot iespēju Igaunijā piederēt nekustamajam īpašumam ārpus Eiropas Savienības esošo valstu pilsoņiem.

Iekšlietu ministrijas pārstāvis arī informēja, ka ministrija šobrīd strādā pie attiecīga likumprojektu, taču, tā kā tas vēl nav gatavs, tā detaļas pagaidām neatklās. Tas varētu nonākt izskatīšanā valdībā tuvāko mēnešu laikā. 

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu