Otrā ceturkšņa nozaru notikumos redzams pandēmijas laikā ierasts skaitļu raibums, vērš uzmanību Strautiņš.
Turpinās fantastisks kāpums viesnīcu un restorānu nozarē - kāpums par 77% gada griezumā, bet tā joprojām par piektdaļu atpaliek no 2019. gada līmeņa.
Mākslas un izlaides nozare augusi par "nožēlojamiem" 36%. No lielajām nozarēm visstraujāk auguši komercpakalpojumi (par 16,5%), līdzīga dinamika bija cieši saistītajā informācijas un sakaru nozarē (par 15,3%).
Strautiņš norāda, ka šo nozaru kopējais devums gandrīz sasniedzis apstrādes rūpniecības pievienoto vērtību, Latvijas ekonomikas struktūra strauji "igauniskojas", atliek vien noķert kaimiņvalsts attīstības tempu. Apstrādes rūpniecība gada laikā augusi par cienīgiem 5,9%, bet transports pat par 7,2% - galvenokārt pateicoties aviācijai. Pārējo nozaru devums bija vai nu neliels vai negatīvs.
Vairākās nozarēs pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās, atzīst Strautiņš, norādot, ka visvairāk apbēdina celtniecības kritums par 13,8%, ko radīja materiālu izmaksu kāpums apvienojumā ar organizatorisku neveiklību no sabiedriskā pasūtītāju puses šīs problēmas risināšanā.
Lielāko nelabvēlīgāko ietekmi radīja tirdzniecība ar kritumu par 8,2%. Strautiņš skaidro, ka iemesls ir vairumtirdzniecība.
Tā ir nozīmīga ekonomikas daļa, līdz šim lielāka par mazumtirdzniecību un līdz šim nozīmīga pakalpojumu eksportētāja. Tā daudz strādāja Krievijas tirgū, tagad tur viss ir mainījies. Liels kritums (par 9,8%) bija arī pārējā rūpniecībā, kas ir galvenokārt enerģētika - te "vainīgas" augstās energoresursu cenas.
Aplūkojot notiekošo no IKP izlietojuma puses, Strautiņš norāda, ka galvenais attīstības virzītājs bija privātais patēriņš, augot par 7,9%, savukārt eksports auga par 9,1%.