T, 30.11.2022.

Pieaug interese par patēriņa kredītiem. Latvijas ekonomikā gaidāma īslaicīga recesija, norāda banku analītiķi

LETA
Pieaug interese par patēriņa kredītiem. Latvijas ekonomikā gaidāma īslaicīga recesija, norāda banku analītiķi
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: SERSOLL/Shutterstock

2022. gada nogalē un nākamā gada sākumā gaidāma īslaicīga recesija Latvijas ekonomikā - daži ceturkšņi ar negatīvu izaugsmi, norāda banku analītiķi. Nepatīkami augstais cenu spiediens un sankciju slogs sāk nomākt ekonomikas aktivitāti, ir pieaugusi interese par patēriņa kredītiem.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka trešdien izziņotie precizētie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati izskatās ievērojami labāk nekā pirms mēneša vēstītais ātrais novērtējums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP samazinājās par 1%, nevis par 1,4%, bet gada griezumā pieauga par 3%. Tas bijis gaidāms.

Strautiņš gan atzīmē, ka gan IKP pieaugums pirmajā ceturksnī pret pērnā gada beigām par 3,4%, gan tikko izmērītais kritums ir "acu apmānīšana". Ekonomists skaidro, ka pievienotā vērtība jaunākajos datos pret iepriekšējo periodu pieauga 0,7%, gada sākumā par 0,9%. Abos pērnā gada otrās puses ceturkšņos tā auga vienādi - par 1%. Pievienotā vērtība atspoguļo nozarēs notiekošo, tā ir "īstā" ekonomika, kas latviski apdomīgā garā dodas uz priekšu. Taču šī gada pirmajā ceturksnī produktu nodokļu iekasēšana auga par 20%, bet otrajā ceturksnī samazinājās par 10%. Parasti šis parametrs svārstās plus/mīnus 4% diapazonā.

Strautiņa ieskatā sagaidāms, ka šogad kopumā IKP augs apmēram par 3%.

Gada pirmā puse bija ievērojami labāka (kāpums par 4,7%), bet turpmākajos ceturkšņos IKP pieaugums gada griezumā samazināsies, nākamā gada sākumā kļūs negatīvs, milzīgajam enerģijas izdevumu slogam nospiežot patēriņu, atsevišķās rūpniecības nozarēs samazinot ražošanu. Vienlaikus eksporta pieprasījumu ietekmēs nenovēršamā recesija eirozonā un varbūt arī pasaules ekonomikā kopumā.

Otrā ceturkšņa nozaru notikumos redzams pandēmijas laikā ierasts skaitļu raibums, vērš uzmanību Strautiņš.

Turpinās fantastisks kāpums viesnīcu un restorānu nozarē - kāpums par 77% gada griezumā, bet tā joprojām par piektdaļu atpaliek no 2019. gada līmeņa.

Mākslas un izlaides nozare augusi par "nožēlojamiem" 36%. No lielajām nozarēm visstraujāk auguši komercpakalpojumi (par 16,5%), līdzīga dinamika bija cieši saistītajā informācijas un sakaru nozarē (par 15,3%).

Strautiņš norāda, ka šo nozaru kopējais devums gandrīz sasniedzis apstrādes rūpniecības pievienoto vērtību, Latvijas ekonomikas struktūra strauji "igauniskojas", atliek vien noķert kaimiņvalsts attīstības tempu. Apstrādes rūpniecība gada laikā augusi par cienīgiem 5,9%, bet transports pat par 7,2% - galvenokārt pateicoties aviācijai. Pārējo nozaru devums bija vai nu neliels vai negatīvs.

Vairākās nozarēs pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās, atzīst Strautiņš, norādot, ka visvairāk apbēdina celtniecības kritums par 13,8%, ko radīja materiālu izmaksu kāpums apvienojumā ar organizatorisku neveiklību no sabiedriskā pasūtītāju puses šīs problēmas risināšanā.

Lielāko nelabvēlīgāko ietekmi radīja tirdzniecība ar kritumu par 8,2%. Strautiņš skaidro, ka iemesls ir vairumtirdzniecība.

Tā ir nozīmīga ekonomikas daļa, līdz šim lielāka par mazumtirdzniecību un līdz šim nozīmīga pakalpojumu eksportētāja. Tā daudz strādāja Krievijas tirgū, tagad tur viss ir mainījies. Liels kritums (par 9,8%) bija arī pārējā rūpniecībā, kas ir galvenokārt enerģētika - te "vainīgas" augstās energoresursu cenas.

Aplūkojot notiekošo no IKP izlietojuma puses, Strautiņš norāda, ka galvenais attīstības virzītājs bija privātais patēriņš, augot par 7,9%, savukārt eksports auga par 9,1%.

"Diemžēl tos abus laikā līdz nākamā gada vidum vājinās spēki, kurus nekontrolējam. Tāpēc ļoti, ļoti, ļoti ceram uz aktīvāku valsts politiku investīciju veicināšanā," pauž Strautiņš.

Kopējās investīcijas otrajā ceturksnī gada griezumā nemainījās, bet ieguldījumi pamatkapitālā auga par 2,7%. Strautiņš uzsver, ka ir svarīgi mājsaimniecību un ražotāju atbalsta pasākumi, bet ir piemirsies par Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi - pašreizējā finanšu perioda un tā dēvētā kovidfonda naudas ieguldīšana nekust uz priekšu.

"Pirmajā pusgadā eksports bija spēcīgs, tā teikt, pilnā perimetrā, mājsaimniecības piebremzēja pandēmijas laika straujo uzkrājumu palielināšanas tempu. Tāpēc ekonomika spēja sadzīvot ar fiskālo "bremzi", ko radīja izdevumu pieauguma apstāšanās brīdī, kad nodokļu iekasēšana auga par 16,6%. Turpmāk ekonomikai būs jābrien pa absurdi augstu enerģijas cenu purvu, tāpēc tā ir pelnījusi atbalstu," uzskata Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka ekonomikā gada pirmā puse vēl bija diezgan spēcīga. Arī pēc kara sākuma Ukrainā, kam sekoja jauns cenu lēciens un ekonomisko attiecību vājināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas ekonomikā turpinājās pozitīvā vilkme no pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas. Tā atmodināja pieprasījumu pēc tādiem pakalpojumiem kā izklaide, atpūta, ēšana ārpus mājas un ceļošana.

Mājsaimniecību patēriņš bija viens no būtiskākajiem izaugsmes virzītājiem, atpaliekot vien no eksporta snieguma.

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ir uzlabojusi iepriekš publicēto IKP novērtējumu otrajam ceturksnim. Ekonomikas apjoms jeb IKP salīdzināmajās cenās bija par 3% (iepriekš 2,6%) lielāks nekā gadu iepriekš. Tomēr salīdzinājumā ar gada pirmajiem trīs mēnešiem ekonomikas spars noplaka un IKP samazinājās par 1% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.

Buceniece skaidro, ka šis vēl nelielais kritums norāda uz to, ka nepatīkami augstais cenu spiediens un sankciju slogs sāk nomākt ekonomikas aktivitāti.

Līdz šim gan ekonomikas sabremzēšanos būtiski ir izjutušas vien dažas nozares, bet gada otrajā pusē tādu jau būs vairāk.

Ekonomiste klāsta, ka ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju notiek palēnām. Pagaidām vēl redzams pieaugums kravu pārvadājumos pa dzelzceļu un ostās. Arī apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība līdz šim ir labi tikušas galā ar ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Lai gan uz augstāku izmaksu rēķina, bet daudzi uzņēmumi ir atraduši jaunus piegādātājus citās valstīs.

Daži uzņēmumi pamanījās pat palielināt preču pievedumus no Krievijas un Baltkrievijas pirms sankciju pilnīgas spēkā stāšanās vasarā.

Farmācijas nozare, kas ir visvairāk atkarīga no karā iesaistīto valstu pieprasījuma, neskatoties uz apgrūtinātiem savstarpējiem norēķiniem, turpināja audzēt savu eksportu uz šiem galamērķiem, norāda Buceniece. Savukārt citi uzņēmumi ieguva no paaugstināta ārvalstu pieprasījuma saistībā ar konkurences mazināšanos no karojošo valstu puses.

Vienlaikus Buceniece atzīst, ka nelabvēlīgu sankciju ietekmi gan šobrīd jau var manīt, piemēram, vairumtirdzniecībā, kur krīt pārdošanas apjomi.

Pirkšanas-pārdošanas un loģistikas bizness ar Krieviju un Baltkrieviju sāk stāties.

Savukārt augsto izmaksu nelabvēlīgo ietekmi šobrīd visbūtiskāk var redzēt būvniecībā, uzsver Buceniece. Lai gan šķiet, ka ceļamkrānu un citas būvniecības tehnikas ielās netrūkst, CSP dati rāda, ka arī otrajā ceturksnī turpinājās būvniecības kritums. Nozares pievienotā vērtība samazinājās par 13,8%.

Augsto būvniecības izmaksu ietekmē tiek atlikta jaunu projektu uzsākšana un esošie līgumi tiek pārskatīti.

Tomēr kritumu mājokļu un citu ēku un būvju celtniecībā spēja kompensēt lielāki ieguldījumi mašīnās un iekārtās, transportlīdzekļos un intelektuālā īpašuma produktos. Tas palīdzēja investīciju apjomam reģistrēt nelielu 2,7% pieaugumu.

Cenu kāpumam vēl centās turēties pretī mājsaimniecību patēriņš, norāda Buceniece. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi, kas koriģēti ar inflāciju, pieauga par 8% gada laikā. Lai gan inflācija (16%) jau apsteidza kopējo darbinieku atalgojuma kāpumu (11%), tomēr iedzīvotāji lielākoties vēl nebija gatavi savus iepirkšanās paradumus būtiski mainīt.

"Vēlme vai vajadzība tērēt šodien nozīmē, ka uzkrājumiem tiek atlicināts mazāk. Redzam arī, ka ir pieaugusi interese par patēriņa kredītiem.

Iedzīvotāju slāpes pēc iepriekš mazāk pieejamajiem pakalpojumiem veicināja biznesa apjomu pieaugumu izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas, aviopārvadājumu un citās ar ceļošanu un atpūtu saistītajās nozarēs. Arī mazumtirdzniecībā pārdošanas apjomi, lai gan lēnām, bet vēl turpināja augt," pauž Buceniece.

Tomēr ekonomiste atzīst, ka vēlme un spēja tērēt bija nedaudz mazāka nekā gada sākumā. Mājsaimniecību patēriņš ceturkšņa laikā saruka par 1,2% un bija galvenais faktors, kas noteica arī vājāku IKP sniegumu.

Ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī turpināja sekmēt spēcīgs ārējais pieprasījums, kas labvēlīgi ietekmēja apstrādes rūpniecības un eksportējošo pakalpojumu sniedzēju biznesu, skaidro Buceniece. Preču eksporta fiziskais apjoms palielinājās par 5,7%, bet pakalpojumos tika reģistrēts 20,5% pieaugums. Pakalpojumu eksporta pusē ar labu sniegumu visvairāk izcēlās transporta pakalpojumu sniedzēji un informācijas tehnoloģiju nozare.

"Arī eksporta pusē lielos apjomu pieaugumus redzam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Ja skatāmies attīstības tendences pēdējo mēnešu laikā, tad sabremzēšanās vērojama arī šeit. Turklāt arī uzņēmumi aptaujās sagaida eksporta pasūtījumu mazināšanos turpmākajos mēnešos," piebilst Buceniece.

Gan sankciju, gan augsto izmaksu un cenu ietekme uz vietējo un ārvalstu pieprasījumu gada otrajā pusē tikai pastiprināsies, un Latvijas ekonomikā iestāsies īslaicīga recesija - daži ceturkšņi ar negatīvu izaugsmi, prognozē Buceniece.

Lai gan rudens, visticamāk, nesīs jaunu Covid-19 vilni, veidojot prognozes, "Swedbank" pieņem, ka izdosies iztikt bez stingriem un ilgstošiem ierobežojumiem. Nākamais gads paies ekonomikas stagnācijas zīmē ar vien 0,4% lielu izaugsmi gadā kopumā. Savukārt līdz ar inflācijas norimšanu saprātīgos līmeņos, Latvijas ekonomikas motors atkal atsāks griezties sparīgāk, radot 3,5% lielu izaugsmi 2024. gadā.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina CSP dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu