Ralfam Eilandam nācies vērsties policijā "stalkeru" dēļ (2)

Apollo.lv
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Mūziķis Ralfs Eilands intervijā žurnālam "Ieva" atklāj, ka nācies vērsties policijā, lai ziņotu par "stalkeri". Viņš arī dalās ar baisu atgadījumu, kas spilgti palicis atmiņā.

Eilands ir aktīvs pilsonis, kurš iesaistās dažādos politiskos procesos un skaļi pauž savu viedokli par dažādām tēmām. Viņš saņēmis gan atbalstu, gan kritiku, gan nievājošu attieksmi par pausto, taču viņu nebaida, ka kāds varētu gribēt fiziski viņu aizskart.

Eilands atklāj, ka viņš par kādu gadījumu vērsies policijā. "Man ir bijuši stalkeri, esmu gājis uz policiju. Meža dīvaiņi, kas nav īsti normāli, un nevari būt normāls, ja izvēlies kādam sekot, nākt visu laiku klāt pasākumos, kaut ko teikt," atklāj mūziķis.

Mūziķis piebilst, ka populāri cilvēki patiešām cieš no šīs parādības. "Smagāko gadījumu piedzīvoju, kad

kāda meitene bija iemīlējusies manā bijušajā draudzenē un sāka ienīst mani, jo biju kopā ar viņu.

Pēkšņi internetā rakstīja neģēlības, draudus, nāca pasākumos. Viņa bija arī atnākusi uz koncertu Ukrainas brīvībai, nāca klāt, līda virsū. Tu neko neesi izdarījis, bet sajūta tāda, it kā mājās būtu atvēris logu, lai izvēdinās telpas, bet kāds idiots iet garām un bļauj iekšā: "Ei! Ei! Ei!" Un tev jāver logs ciet."

"Apollo.lv" iepriekš vēstīja, ka, sazinoties ar Valsts policiju (VP), noskaidroja, ko likumsargi iesaka darīt, ja ir aizdomas par vajātāju.

"Ja persona uzskata, ka viņu vajā, ka vajātājs var apdraudēt viņu vai tuviniekus, ir jāvēršas Valsts policijā ar iesniegumu. Svarīgi, ka iesniegums ir uzrakstīts kvalitatīvi – konkrēti kas, kad un kā notika," skaidro VP.

"Būtu vēlams, lai persona fiksē pierādījumus, piemēram, saglabājot mobilajā telefonā īsziņas ar izteiktajiem draudiem vai jebkuru citu saraksti, publiskus komentārus sociālajos tīklos un jebkuru citu pierādījumu, kas liecinātu par to, ka persona tiek vajāta. Savukārt gadījumos, ja ir nepieciešama tūlītēja palīdzība, ir jāzvana 110."

Kā atpazīt vajātāju?

Vajāšana ir jebkura vairākkārtēja, sistemātiska un ilgstoša personas nefiziska ietekmēšana ar mērķi radīt upurī bailes un trauksmes sajūtu, lai mainītu un panāktu sev vēlamu cietušā uzvedību un paturētu kontroli pār cietušo.

Vajāšanas izpausmes katrā gadījumā ir atšķirīgas – uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, sekošana (t.sk. virtuālajā vidē), ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, pat došanās uz personas darbavietu vai sazināšanās ar darba devēju, kolēģiem vai kaimiņiem. Vajāšanu var realizēt arī, vienkārši atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla.

Vajāšanas motīvi var būt ne tikai vienpusēja mīlestība un greizsirdība, bet arī atriebība un mantkārība. Bieži vien vajātājs ir vīrietis, kurš vēlas attiecības ar sievieti, taču otra puse to nevēlas.

Vai Latvijā ir fiksēti gadījumi, kad vajātājs nodarbojas ar emocionālo vardarbību, bet ne fizisko?

Jā, vajāšana var izpausties gan emocionāli, gan fiziski. Šogad sešos mēnešos Valsts policija ir sākusi kopumā 27 kriminālprocesus pēc Krimināllikuma 132.1. panta par vajāšanu.

Vai un kā šādas personas var sodīt?

Kopš 2018. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā un par vajāšanu iestājas kriminālatbildība. Vajāšana Krimināllikumā (132.1. pants. Vajāšana) ir raksturota kā "vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību". Par vajāšanu var piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Jāpiemin gan: lai minētajā pantā paredzētās darbības atzītu par vajāšanu, ir jāpastāv objektīviem apstākļiem, kas liecina par to, ka vajātājs varētu nodarīt kaitējumu vajātajam vai tā tuviniekiem, piemēram, ir ziņas par to, ka vajātājs agrāk ir varmācīgi izturējies pret vajāto, tā tuviniekiem vai citām personām, ka vajātājs ir bijis agrāk sodīts par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat vajātājam var būt motīvi apdraudēt minēto personu drošību – atriebība, greizsirdība vai mantkārība un tamlīdzīgi.

Pilnu interviju ar Ralfu Eilandu lasi žurnāla "Ieva" 31. augusta numurā!

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu