Nīla un Ēģiptes mūmiju zobi. Jauns atklājums var izskaidrot piramīdu celtniecības noslēpumu

Nīlas ūdensceļš

Taču ēģiptiešiem vajadzēja daudz vairāk nekā dažas primitīvas rampas, lai novietotu ļoti smagos akmeņus. Jaunākais pētījums liecina, ka labvēlīgi vides apstākļi ļāva uzbūvēt Gīzas piramīdas, kur Nīlas atzars kalpoja kravu pārvadājumiem.

"Lai uzceltu plato piramīdu, kapenes un tempļus, šķiet, ka senie ēģiptiešu inženieri izmantoja upi un tās ikgadējos plūdus. Tomēr ir maz vides pierādījumu par to, kad, kur un kā šīs senās ainavas attīstījās," pētījumā vēsta ģeogrāfs Haders Šeiša.

Arheologiem jau kādu laiku bija aizdomas, ka Ēģiptes piramīdu celtnieki varēja izmantot ūdensceļus no Nīlas, veidojot kanālus un ostas, kas palīdzētu transportēt būvmateriālus.

Ostas komplekss, par kuru, pēc arheologu un ekspertu domām, kalpoja "Khufu", "Khafre" un "Menkaure" piramīdas, pašlaik atrodas vairāk nekā septiņus kilometrus uz rietumiem no mūsdienu Nīlas. Arī ieplūdēm bija jābūt pietiekami dziļām, lai noturētu ar akmeņiem piekrautus plostus virs ūdens.

Mūsdienu Gīzas pilsētas inženiertehnisko darbu laikā veiktie urbumi ir devuši liecības par iežu slāņiem, kas atbilst Nīlas atzaram, kurš stiepjas virzienā uz piramīdu pamatni.

Klimata pārmaiņas un plūdi

Taču ir radušies jautājumi par to, kā ēģiptieši izveidoja ūdens piekļuvi Gīzas piramīdām. Laikā, kad tās tika būvētas, Ēģiptes ziemeļos bija vērojamas ekstremālas klimata pārmaiņas, un pēkšņi plūdi atkārtoti izpostīja pazudušo piramīdu pilsētu Heit el-Ghurab, kurā dzīvoja sezonas strādnieki.

Šajā pētījumā eksperti pievērsās fosilizētiem ziedputekšņiem, lai iegūtu detalizētāku priekšstatu par upes sistēmu, kāda tā bija pirms tūkstošiem gadu. Ziedputekšņi ir izmantoti arī citos pētījumos, lai rekonstruētu pagātnes klimatu un veģetācijas ainavas, kas mūsdienās izskatās ļoti atšķirīgi.

Iegūstot ziedputekšņus no pieciem serdeņiem, kas izurbti mūsdienu Gīzas palienē uz austrumiem no piramīdas kompleksa, komanda identificēja daudzus zālei līdzīgus ziedošus augus, kas atrodas Nīlas upes krastos, un purva augus, kas aug netālu esošajā apvidū.

Ķīmiskie marķieri Ēģiptes mūmiju zobos un kaulos

Pētnieki norāda, ka tas ļāva spriest par ūdenstilpi, kas veidojās Gīzas palienē. No turienes piramīdu celtnieki izsekoja ūdens līmeņa celšanos un kritumu Nīlas upes Khufu atzarā 8000 gadu garumā Ēģiptes dinastijas vēsturē, saistot rezultātus ar citiem vēsturiskiem ierakstiem.

"Mūsu 8000 gadus ilgā Khufu atzara līmeņu rekonstrukcija veido izpratni par upju ainavām Gīzas piramīdas kompleksa būvniecības laikā. Khufu atzars saglabājās ar augstu ūdens līmeni," vēsta eksperti.

Taču pēc ķēniņa Tutanhamona valdīšanas Nīlas Khufu atzars pakāpeniski samazinājās, līdz dinastijas perioda beigās sasniedza zemāko dokumentēto līmeni pēdējos 8000 gados. Šis kritums korelē ar ķīmiskajiem marķieriem Ēģiptes mūmiju zobos un kaulos, kas liecina par sausu vidi.

Sasaistot vides un vēsturiskos datus, pētījums sniedz daudz tiešākus pierādījumus piramīdu celtniecībai. Šī jaunākā pētījuma eksperti norāda, ka līdzīgas pieejas varētu izmantot, lai rekonstruētu senās ūdens ainavas, kas aptvēra citus Ēģiptes piramīdu kompleksus.

Kāpēc senie ēģiptieši pārstāja būvēt piramīdas?

Piramīdas Senās Ēģiptes faraoni mēdza celt periodā no valdnieka Džosera valdīšanas laika (2630. līdz 2611. gads pirms mūsu ēras) līdz valdnieka Ahmosa I valdīšanas laikam (1550. līdz 1525. gads pirms mūsu ēras). Džosera piramīda ir senākā zināmā piramīda pasaulē, bet Ahmosa laikā celtā piramīda Abidosā ir pēdējā zināmā dižciltīgo piramīda Ēģiptē.

Šīs ikoniskās piramīdas simbolizēja faraonu varenību, bagātību un iemiesoja viņu reliģiskos uzskatus. Kāpēc gan ēģiptieši pārtrauca būvēt piramīdas, kad sākās 18. faraonu dinastija?

Senajā Ēģiptē piramīdu būvniecība sāka kļūt nepopulāra pēc Ahmosa I valdīšanas laika. Faraoni tika apglabāti nevis piramīdās, bet Valdnieku ielejā netālu no Tēbām – mūsdienu Luksoras. Tiek uzskatīts, ka senākās dižciltīgo kapenes Valdnieku ielejā tika uzbūvētas Tutmosa I valdīšanas laikā (1504. līdz 1492. gads pirms mūsu ēras).

Arī viņa priekštecis Amenhoteps I (1525. līdz 1504. gads pirms mūsu ēras), iespējams, Valdnieku ielejā uzbūvēja kapenes, tomēr eģiptologi vēl par to strīdas.

Nav īsti skaidrs, kāpēc faraoni pārstāja celt dižciltīgo piramīdas. Iespējams, pie vainas bija rūpes par drošību.

Eģiptologs Eidans Dodsons izdevumam "Live Science" stāstīja: "Pastāv daudzas teorijas, kāpēc ēģiptieši pārstāja būvēt piramīdas. Pavisam noteikti nozīmīgu lomu spēlēja tas, ka piramīdas bieži tika aplaupītas, tāpēc dižciltīgās personas dārgumus labāk bija apglabāt attālā ielejā, akmens ieskāvumā, nekropoles sargu uzraudzībā.

Vēl pat pirms viņi pārstāja būvēt piramīdas, apbedījuma kambari vairs netika izvietoti zem piramīdas. Pēdējā piramīdā – Ahmosa I piramīdā Abidosā – valdnieka apbedījuma kambaris bija puskilometru tālāk, aiz piramīdas, dziļāk tuksnesī."

Kādā vēsturiskā dokumentā, kuru sarakstījis vīrs vārdā Ineni, kurš savukārt bija atbildīgs par Tutmosa kapeņu būvniecību Valdnieku ielejā, rakstīts: "Es viens vadīju viņa majestātes kapeņu rakšanas darbus. Nevienam neredzot, nevienam nedzirdot."

Tas liecina, ka kapeņu veidošana bija ārkārtīgi slepens process.

Valdnieku ielejas dabiskā topogrāfija varētu būt skaidrojums tam, kāpēc šī ieleja tika izvēlēta par valdnieku pēdējo atdusas vietu. Piemēram, ielejā ir smaile, kas nedaudz atgādina piramīdu. Zināms, ka ēģiptiešu faraoniem piramīda bija nozīmīga vieta, kur notika pāriešana pēcnāves dzīvē.

Arī Luksoras topogrāfija varētu būt nozīmīga piramīdu celtniecības izbeigšanā. Šajā teritorijā ir daudz ciņu un pauguru. Teritorija arī ir neliela.

Kad faraoni piramīdas vairs necēla, bagātas privātpersonas to turpināja darīt. Piemēram, 3300 gadu senām kapenēm Abidosā bija 7 metrus augsta piramīda, kas kalpoja kā ieeja.