Vēstures un sociālo zinību skolotāji iestājas pret mācību gada pagarināšanu

LETA
Vēstures un sociālo zinību skolotāji iestājas pret mācību gada pagarināšanu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 4
Tāfele. Ilustratīvs attēls
Tāfele. Ilustratīvs attēls Foto: Jānis Škapars/TVNET

Vēstures un sociālo zinību skolotāji iestājas pret mācību gada pagarināšanu, liecina

Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības skolotāji atklātā vēstule Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (K) un Saeimas deputātu frakcijām.

Biedrībā uzsver, ka augustā preses konferencē, runājot par aktualitātēm izglītības jomā, Muižniece nāca klajā ar paziņojumu, ka notiek gatavošanās mācību gada pagarināšanai. Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība ideju par pāreju uz pagarinātu mācību gadu uzskata par nepieņemamu vairāku būtisku argumentu pēc.

Pirmkārt, Muižniece norādīja, ka priekšlikuma mērķis ir mazināt stundu skaitu dienā, tā mazinot skolēnu slodzi. Taču priekšlikums biedrības ieskatā nav faktiski realizējams. Kā piemēru biedrība minēja 7.klases stundu sarakstu. 7.klasē vidēji ir septiņas mācību stundas dienā, bet mācību gada laikā ir 33 pilnas mācību nedēļas jeb 165 mācību dienas. Samazinot mācību stundu slodzi par vienu mācību stundu dienā, pāri paliek 165 mācību stundas. Turpinot mācības līdz Jāņiem pa sešām stundām dienā, tiek nosegtas 90 mācību stundas. Lai nosegtu visas 165 mācību stundas, 7.klasei būtu jāmācās aptuveni līdz 10.jūlijam. Ja mācību stundu skaits dienā samazinātos par divi, tad attiecīgi mācību gads būtu jāpagarina vēl ilgāk.

Otrkārt, preses konferencē tika norādīts uz iespēju pagarināt ziemas un pavasara brīvlaikus. Šāds priekšlikums biedrības ieskatā ir pilnīgi nesaprotams, jo ir pretrunā ar pašas ministres teikto par mācība gada pagarināšanu. Šajā gadījumā pēc būtības netiek veikta mācību gada pagarināšana, bet vienkārši mainīti skolēnu brīvlaika datumi. Tāpat nav izprotams, kādi būs ieguvumi no tā, ka skolēniem vasaras brīvlaiks samazināsies uz ziemas un pavasara brīvlaika rēķina. Jūnijs, kad ārā ir silts un saulains laiks, bērnu atpūtai ir daudz piemērotāks laiks, nekā janvāris, kad laika apstākļi galvenokārt ir slapji un dubļaini un ilgstoša uzturēšanās ārā nav patīkama, pausts vēstulē. Tas skolotāju ieskatā tikai padziļinās divas jau šobrīd esošas nopietnas problēmas - skolēnu lielāku atkarību no viedierīcēm un mazkustīgu dzīvesveidu ar liekā svara izveidošanās risku.

Treškārt, ministres ieskatā pagarināto mācību gadu varētu izmantot, lai skolēni vairāk apmeklētu muzejus un citas izglītības vietas ārpus skolas. No publiski izskanējušās informācijas nav iespējams gūt pārliecību, vai muzejiem ir pietiekoša kapacitāte, lai masveidā uzņemtu lielu daudzumu skolēnu, un it sevišķi tas attiecas uz lauku apvidiem, kur ir tikai niecīgs skaits nelielu muzeju novadā. Tāpat tas rada jautājumu, vai pašvaldībām ir pietiekoši liels autobusu parks, lai masveidīgi vestu klases uz muzejiem.

Ceturtkārt, ņemot vērā pirmajā un trešajā punktā minētos argumentos, ministres priekšlikuma rezultātā nāktos mainīt mācību programmas virzienā uz kontaktstundu skaita samazināšanu. Sevišķi negatīvi tas ietekmētu eksaktos mācību priekšmetus, jo Latvijā ir ļoti maz muzeju, kur ir muzejpedagoģiskās programmas eksaktajos mācību priekšmetos, kas varētu aizstāt zudušās kontaktstundas, norāda skolotāji.

Piektkārt, no ministres teiktā nav saprotams, kā noritētu darbs ar nesekmīgajiem skolēniem - vai arī viņiem mācību gads tiktu pagarināts līdz 10.jūlijam.

Sestkārt, divu mēnešu atvaļinājums ir būtisks bonuss, kas daļēji kompensē konkurēt nespējīgo skolotāju atalgojumu. Zaudējot šo bonusu, pastāv ļoti augsta varbūtība, ka daļa skolotāju pametīs darbu skolā un jauno pedagogu ienākšana skolā, kas jau šobrīd notiek ļoti vāji, apsīks pavisam, brīdināja biedrībā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība uzskata, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikuma noteikti ir jāatsakās, jo tas vairos haosu izglītības sistēmā, ko jau ir radījusi neprofesionālā pāreja uz kompetenču izglītību, samazināsies mācību kontaktstundu skaits, kas novedīs pie izglītības līmeņa krišanās un veicinās pedagogu aizplūšanu no skolām, ilgtermiņā radot nopietnus draudus izglītības sistēmai kopumā.

Biedrībā piebilda, ka, ja Muižniece ar savu priekšlikumu ir centusies risināt problēmu, ka daļai vecāku vasaras periodā ir problemātiski nodrošināt bērnu pieskatīšanu, tad, iespējams, ir vērts apsvērt domu par nometņveidīgu nodarbību organizēšanu izglītības iestādēs jūnija mēnesī.

Kā ziņots, oktobra un novembra laikā IZM sagatavos un sabiedrības apspriešanai nodos likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, IZM preses konferencē par izglītības aktualitātēm 2022./2023.mācību gadā informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).

Kā skaidroja ministre, pagarinātais mācību gads norisinātos līdz Jāņiem jeb līdz jūnija beigām. Sekojoši tiktu pagarināts pavasara brīvlaiks līdz divām nedēļām, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl ir plānots diskutēt.

Muižniece uzsvēra, ka pagarināts mācību gads palīdzētu izlīdzināt skolotāju un skolēnu noslogojumu, jo tas saīsinātu mācību dienas no vienas līdz divām mācību stundām. Sekojoši tas ļautu skolotājiem pilnvērtīgāk gatavoties nākamajai darba dienai, ļautu bērniem vairāk laika veltīt ārpusskolas aktivitātēm, kā arī dotu iespēju skolotājiem vairāk laika veltīt skolēniem, kuriem nepieciešama papildus palīdzība.

Papildus Muižniece uzsver, ka tas sniegtu iespēju mācības īstenot ārpus klases, piemēram, dodoties uz muzejiem, sadarbojoties ar citām skolām vai rīkojot nodarbības ārpus skolas.

LETA jau ziņoja, ka Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) un izglītības ministres tikšanās laikā tika piedāvāts apspriest ideju atteikties no skolēnu rudens brīvlaika oktobrī, jo bērni uz šo laiku ir "iegājuši mācību ritmā, motivēti un enerģijas pilni mācīties".

Atbildīgā ministre tolaik pauda, ka skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi. Pagarinot mācību gadu, nedaudz, taču samazinātos skolotāju ikdienas darba slodze, sacīja ministre.

Viņa skaidroja, ka mācību norise vasarā ļautu organizēt nodarbības ārpus telpām svaigā gaisā, brīvā dabā, piemēram, rīkot pārgājienus, ekskursijas, radošas darbnīcas, fiziskas aktivitātes, kā arī apgūt specializēto kursu valsts aizsardzības mācībā.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu