/nginx/o/2022/08/10/14750064t1h77f8.jpg)
Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots apkopot informāciju par apkures rēķinu atšķirībām pašvaldībās, lai valsts turpinātu meklēt papildu atbalstu iedzīvotājiem, kuriem līdz šim izlemtā kompensēšana būtu nepietiekama, šodien preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pauda Ministru prezidentu Krišjānis Kariņš (JV).
Valdības vadītājs norādīja, ka, reaģējot uz Krievijas veiktā kara Ukrainā izraisīto energoresursu cenu pieaugumu, valdība jau ir izveidojusi un Saeimā ir pieņemts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem 650 miljonu eiro apmērā.
Kā papildu soli premjers ir uzdevis "savilkt kopā datus" par visām pašvaldībām, jo tajās maksa par apkuri ir paredzama ar ļoti lielu izmaksu diapazonu no 50 eiro līdz 300 eiro par megavatstundu.
Ja būs situācijas, kur apkures rēķinu apmaksa arī jau pēc piešķirtā valsts atbalsta joprojām būs nesasniedzama, tad valsts turpinās meklēt veidus, kā palielināt atbalstu šiem iedzīvotājiem, pauda premjers.
Kariņš paredz, ka rezultātā valsts nonāks pie viņa jau publiski minētā cenu griestu mehānisma. Šonedēļ no Eiropas Komisijas (EK) tiek gaidīts piedāvājums, kā ierobežot cenu pieaugumu visā Eiropā. Ja šis mehānisms laikus sāktu darboties Latvijā, tad mums nekas papildus nebūtu jādara, bet, ja tas iedarbotos pārāk vēlu vai pārāk neskaidri, tad valdība varētu pieņemt vēl papildu soļus, skaidroja Ministru prezidents.
"Mums šī ziema nebūs viegla, bet mēs tiksim šai ziemai cauri," pauda valdības vadītājs.
Kā ziņots, izvērtējot jau ieviesto mājsaimniecību atbalsta instrumentu efektivitāti energoresursu sadārdzinājuma apstākļos, visticamāk, valstij nāksies noteikt arī cenu griestus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Kariņš.
Pirms valdība varētu lemt par šādu cenu griestu noteikšanu Latvijā, vēl jāsagaida arī EK piedāvātais vienotais risinājums visai Eiropai. Premjeras par to jau runājis ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu.
