Katrs trešais Latvijas žurnālists ir sastapies ar apsaukāšanu, nonicināšanu un publisku diskreditāciju, liecina globālā pētījuma "Worlds of Journalisms Study" (WJS) Latvijas pētījuma dati (RSU/SKDS, 2021), ar kuriem portālā "Lsm.lv" dalījusies sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne.
No projektā Latvijā aptaujātajiem žurnālistiem 78% atzīst, ka pret viņiem vērsta pazemojoša vai naidpilna runa (18% ar to sastapušies bieži vai ļoti bieži), 72% piedzīvojuši publisku sava darba diskreditēšanu (13% bieži vai ļoti bieži), bet vajāšanu pieredzējuši 14% respondentu.
Vēl 36% atzīst, ka pieredzējuši cita veida draudus vai iebiedēšanu, 48% atbildēja, ka notikusi viņu personiskās morāles apšaubīšana, 23% respondentu dati izmantoti safabricētiem vai manipulētiem stāstiem, 24% piedzīvojuši, ka tiek izplatīta viņu personiskā informācija, 24% pieredzējuši, ka darba dēļ pret viņiem vērstas tiesiskas darbības, 12% pieredzē ir terorizēšana un iebiedēšana.
Pēc uzbrukumiem 63% Latvijā aptaujāto žurnālistu saņēmuši atbalstu savā mediju organizācijā, un tikpat daudzi (64%) izjutuši kolēģu izpratni un atbalstu, retāk to sniegušas žurnālistu organizācijas (14%), nevalstiskās organizācijas (NVO), kas atbalsta žurnālistus (7%) vai valsts iestādes (8%).
Reģionālo un lokālo mediju žurnālisti WJS aptaujā veido gandrīz trešo daļu (137 respondenti jeb 28%). Viņu atbildes aptaujā liecina, ka savā virzienā vērstus naidīgus izteikumus saņēmuši 68% (11% - bieži vai ļoti bieži) vietējo mediju profesionāļu, gandrīz tikpat (63%) pieredzējuši, ka publiski tiek diskreditēts viņu darbs (9% - bieži vai ļoti bieži), vairāk nekā puse respondentu (53%) atzina, ka apšaubīta viņu personiskā morāle.
Trešā daļa jeb 30% aptaujāto pieredzējusi novērošanu, pret katru piekto viņa darba dēļ vērstas tiesiskas darbības (8% - bieži vai ļoti bieži), tikpat daudzi atzīmēja, ka izplatīta viņu personiskā informācija, 13% piedzīvojuši vajāšanu, 37% - cita veida draudus vai iebiedēšanu.
Rožukalne norāda, ka arī Latvijā uzbrukumi un draudi biežāk vērsti pret pētnieciskajiem un analītiskajiem žurnālistiem. Viņa gan atzīst, ka līdzīgi kā citās valstīs ne mediju organizācijas, ne tiesībsargājošās institūcijas vēl īsti nav izveidojušas nopietnas stratēģijas, kas palīdzētu gan risināt nopietnus gadījumus un novērstu uzbrukumus, gan atbalstītu mediju darbiniekus, kuri regulāri tiek aizskarti vai saņem draudus tīmekļa vidē.
2020. gada sākumā Latvijas mediju profesionālās biedrības noslēdza sadarbības memorandu ar Valsts policiju, lai nodrošinātu informācijas apriti gadījumos, kad žurnālists saņēmis ar profesionālo darbību saistītus draudus.
Savukārt šī gada 13. jūlijā publicētajā Eiropas Komisijas 2021. gada ziņojumā par tiesiskumu Latvijas sadaļā minēts, ka 2020.gada beigās un 2021.gadā nav reģistrēti brīdinājumi par Latviju, tomēr žurnālisti piedzīvo personiskus uzbrukumus tiešsaistes vidē.
