Neraugoties uz aizliegumu, kaimiņvalstu televīzijas Latvijā aizvien pieejamas

Apollo.lv
Neraugoties uz aizliegumu, kaimiņvalstu televīzijas Latvijā aizvien pieejamas
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Senlaicīgs televizors. Ilustratīvs foto.
Senlaicīgs televizors. Ilustratīvs foto. Foto: Evija Trifanova/LETA

Nelegālo televīziju apkarošanai jākļūst par prioritāti. Uz to Valsts Policiju jau pavasarī aicināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), solot kopā cīnīties arī pret tiem, kas nelegālās televīzijas pakalpojumus ne vien piedāvā, bet arī izmanto. Masveidā skrūvēt nost satelīta šķīvjus no māju jumtiem un sienām gan neviens nav sācis, bet padomē uzskata, ka progress ir manāms. Tai pašā laikā, vismaz Latgales pusē, kaimiņvalstu televīzijas aizvien ir pietiekami brīvi uztveramas, tostarp – ne tikai tiešā robežas tuvumā, bet arī, vismaz daļēji, tādās pilsētās kā Daugavpils vai Krāslava, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Pierobeža. Pieci kilometri līdz Baltkrievijai. Zemnieku saimniecībā brīva laika, lai skatītos televīziju, nav daudz, tomēr mājās divi televizori ir. Tehnika nav jauna, kanāli jāpārslēdz uz dekodera kastes. Bezmaksas Latvijas televīzijas programmas rāda labi, taču gandrīz tikpat labi redzami arī citi kanāli. Tādi, kuros Aleksandrs Lukaškenko stāsta par to, kāda būs raža vai kā studijā Krievijā skaita, cik miljonus eiro ASV tērē ieroču sūtīšanai uz Ukrainu.

Par Krievijas kanālu propagandu un dezinformāciju runā jau sen. Izteiksmīgāk gan, piemēram, izbraukumos uz Latgali, nekā Saeimas vai valdības sēdēs Rīgā.

Likumos ieviestas jaunas normas, būvēti jauni torņi Latvijas kanālu labākai uztveršanai. Bet pierobežas iedzīvotāju lūgumi, atbalstīt satura veidošanu par tiem tuvākām tēmām un tiem saprotamākā valodā – ignorēti.

Piesakot cīņu pret agresorvalsts propagandu, pavasarī NEPLP liedza retranslēt virkni Krievijas kanālu. Bloķēti arī vairāki interneta portāli. Taču tas nenozīmē, ka iespēju, kā Latvijā skatīties Krievijas vai Baltkrievijas valsts mediju saturu, vairs nav.

Pievērošot uzmanību antenām pierobežā, var noteikt, vai to īpašnieki dot priekšroku Latvijas vai Baltkrievijas bezmaksas kanāliem. Proti, vai antena pagriezta mūsu valsts torņu vai kaimiņzemes torņu virzienos.

Turklāt pierobeža šajā gadījumā nav tikai pāris ciemi pašos Latgales austrumos. Braslavā un Osvejā esošo baltkrievu torņu signālus uztver antenas Krāslavā, arī lielā daļā Daugavpils. Tiesa ne visu, ko raida no šiem torņiem, var uztvert bezmaksas.

“Piemēram, Baltkrievijā ir maksas paka ar programmām, kuru droši vien ir iespējams arī zināmā teritorijā uztvert pie mums. Tomēr lai tas būtu iespējams, ir jābūt Baltkrievijas piekļuves kartiņai mūsu iedzīvotājiem. Tātad viņa kaut kur ir jādabū,” saka VAS ““Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču plānošanas nodaļas vecākais eksperts Juris Rencis.

Par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu personīgiem mērķiem kopš pavasara Latvijā var sodīt. Aizsargāta pakalpojuma likuma grozījumu sagatavošanā iesaistījās arī pati Valsts Policija, kam tagad jāuzrauga, vai tie tiek pildīti.

“Paši kaut kur aizbrauc, piemēram, Krievijas teritorijā, nopērk iekārtu un atved šeit uz Latviju un šeit lieto. Nenodarbojas ar izplatīšanu, paši izmanto iekārtu savām vajadzībām.

Krievijas teritorijā tas nav aizliegts, tā kā to var brīvi izdarītu un Latvijā, tiem pašiem robežsargiem, to ir grūti nekontrolēt. Jo tā kastīte vai kartiņa ir ļoti neliela, to var sajaukt ar maksāšanas vai telefona karti,” saka Valsts Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārv. priekšnieka vietn. Vitālijs Polovinskis.

Cik tieši kartiņu atklāts, izņemts un cik cilvēku sodīti, Valsts policijā datu nav. Taču ir zināms, ka šī gada pirmā pusgada laikā kopumā izņemtas 292 nelegālās sistēmas. Valsts Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē uzmanība vairāk tiek pievērsta tieši nelegālo televīzijas pakalpojumu sniedzējiem. Pērn uzsākti astoņi kriminālprocesi, šogad – pieci.

Apkarojot nelegālo televīziju un apsekojot publiskas vietas izteikti 1006 brīdinājumi, uzsāktas 28 administratīvā pārkāpuma lietas, izņemtas 292 nelegālās sistēmas (Avots: Valsts Policija).

Valsts Policijas ieskatos šobrīd nav pazīmju, kas liecinātu, ka nelegālā televīzija būtu kļuvusi populārāka. Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijā uzskata, cilvēki ir atraduši citus veidus, kā no kabeļoperatoru piedāvājuma izņemtās programmas skatīties citur. “Kantar” pētījumos par televīzijas skatīšanos, vēl janvārī bija virkne kanālu, kas tagad ir aizliegti. Šobrīd tur to vairs nav, bet pieaudzis sadaļas “Pārējās skatīšanās” laiks.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas priekšsēdētājs Ilmārs Muuls saka: “To Krievija ļoti meistarīgi izdarīja pēc 24. februāra, kad sakoncentrēja visus propagandas kanālus vienā ļoti jaudīgā satelītā, kas atrodas virs Atlantijas okeāna aptveramība ir visa Eiropas Savienība un, protams, Latvija.”

Vienlaikus Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē izpētīts, ka apmēram 60% mazākumtautību pārstāvji tomēr mainījuši televīzijas skatīšanās paradumus. No tā padomē secina, ka nelegālo saturu patērē mazāk. Uzsverot, ka nelegāli Krievijas mediju saturam cenšas piekļūt visur Latvijā, iespēju pierobežā to darīt legāli neredz kā lielu risku.

“Ņemot vērā, ka to nekādā veidā nevar slāpēt, es neredzu šobrīd veidu kā to varētu atcelt. Tas tā notiek. Tas, ko var darīt, ir runāt ar cilvēkiem, skaidrot medijpratību, taču tas ir ilgstošs process,” atzīst NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Kamēr Rīgā meklē naudu, ko izdāļāt medijpratības nesējiem, pierobežā, piecu kilometru attālumā no Baltkrievijas televizoru ekrānos Aleksandrs Lukašenko turpina skaidrot, kāda šogad raža un Krievijā skaita, cik miljonus eiro ASV tērē ieroču sūtīšanai uz Ukrainu. “Mēs nevaram izklaides programmas redzēt. Bet tā politika jau es domāju reti kuru tik šausmīgi uztrauc, vai domā par to. Jo tas nav mūsu vara. Vai tad tā nav?” saka pierobežas iedzīvotāja Ērika Gabrusāne.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu