Zināms, cik daudz Krievijas iedzīvotāju pieprasījuši patvērumu Latvijā

LETA
Zināms, cik daudz Krievijas iedzīvotāju pieprasījuši patvērumu Latvijā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 2
Foto: vovidzha/Shutterstock

Līdz šim mobilizācijas dēļ patvērumu Latvijā pieprasījušas divas personas, paziņojumā presei norādījis iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP), uzsverot, ka mobilizācija Krievijā kā tāda nav pamats patvēruma piešķiršanai Latvijā.

Šobrīd situācija uz Latvijas-Krievijas robežas ir mierīga un stabila. Valsts robežsardze pastiprinājusi kontroli, tai skaitā rūpīgi pārbaudot visas personas. Robežas šķērsotāju skaits turpina samazināties. Robežas šķērsošana kopš 19.septembra ir atteikta 23 Krievijas pilsoņiem.

"Mobilizācija Krievijā kā tāda nav pamats patvēruma piešķiršanai Latvijā. Līdz šim mobilizācijas dēļ patvērumu pieprasījušas divas personas. Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, tai skaitā izvērtējot nacionālos drošības riskus. Masveidā patvērums Latvijā nekad nav piešķirts un tas arī nenotiks," uzsvēris iekšlietu ministrs.

Latvijas robežsargi pastiprināti patrulē, lai nepieļautu, ka zaļo robežu šķērso Krievijas pilsoņi, kuri mēģina izvairīties no mobilizācijas.

Neviens Krievijas pilsonis kā tūrists Latvijas robežu nešķērso. To personu loks, kuri kā izņēmums drīkst šķērsot Eiropas Savienības ārējo robežu, ir noteikts saskaņā ar reģiona valstu ārlietu ministru panākto vienošanos un saskaņā ar pieņemto Latvijas valdības lēmumu.

No 19. līdz 23.septembrim Latvijas-Krievijas robežu saskaņā ar valdības noteiktajiem izņēmumiem 27% piešķirtas "C" vīzas, kas izsniegtas Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kravu un pasažieru pārvadājumu darbiniekiem, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, jūrniekiem, kuriem jānokļūst darba vietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā, kā arī personām, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem.

Savukārt 7% ieceļotāju ir izsniegtas "D" vīzas, kas paredzētas ģimenes locekļiem, kravu un pasažieru pārvadājumu darbiniekiem, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.

53% ir uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem, bet 13% ir jūrnieki, kuģim ienākot Latvijas ostā, bet personām neizrakstoties no kuģa.

Eklons jau vakar paziņoja, ka lielākā daļa iebraucēju Latviju izmanto kā tranzītvalsti un šeit neuzkavējas. Šonedēļ Latvijā līdz ceturtdienai legāli ieceļojuši 1132 Krievijas pilsoņi. Eklons norādījis, ka šis skaits ir piecas reizes mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kur kopš 19.septembra iebrauca attiecīgi ap 5100 un 5300 Krievijas pilsoņu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdienas paziņojuma par mobilizāciju sociālajos tīklos paziņoja, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19.septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām.

19.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.

Vienlaikus jaunais regulējums nosaka vairākus izņēmumus, tai skaitā neliedzot ieceļošanu politiski vajātām personām vai citu humānu situāciju gadījumos. Ieceļošana ir atļauta ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices uzturēšanās atļaujas vai Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētājiem.

Ieceļošana ir atļauta Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem - laulātiem, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, kā arī apgādībā esošām personām. Tāpat ieceļot valstī var ES, EEZ valsts vai Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.

Ieceļošana atļauta arīdzan jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā. Ieceļot var arī tās personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem, Latvijā akreditēti vai nosūtīti Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi, Krievijas diplomātiskie kurjeri vai "ad hoc" diplomātiskie kurjeri.

Latvijā ieceļot var arī personas, kuras dodas uz Krievijas vēstniecību Latvijā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai, Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kuri šķērso Latvijas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras šķērso Latvijas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai uz Krievijas vēstniecību uzņemošajā valstī.

Tāpat ieceļot var personas, kuras ir vienkāršota tranzīta dokumenta vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta turētāji un kuras dodas no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ.

Sociālajos tīklos pēdējās dienās ir ievietota virkne video, kuros redzams, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par mobilizāciju Krievijas valstspiederīgie masveidā cenšas aizbraukt uz citām valstīm, kurās vēl tiek pieļauta Krievijas pilsoņu ieceļošana.

Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs jau trešdien Saeimas komisijā atzina, ka, iespējams, reaģējot uz Putina paziņojumu, ieceļošanas plūsma Latvijā varētu pat samazināties, jo Krievijas iestādes uz robežas varētu veikt ļoti mērķtiecīgas pārbaudes, lai nepieļautu mobilizējamo personu izceļošanu.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu