Pk, 2.12.2022.

Raidījums: valsts aizsardzības dienests jāveido, jo armijai trūkst ierindas karavīru

Apollo.lv
Raidījums: valsts aizsardzības dienests jāveido, jo armijai trūkst ierindas karavīru
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Nacionālo bruņoto spēku karavīri Ādažu bāzē.
Nacionālo bruņoto spēku karavīri Ādažu bāzē. Foto: Zane Bitere/LETA

Valsts kontrole pēdējos 12 gados vairākkārt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un aizsardzības ministrijai pārmetusi slikti plānotos iepirkumus un naudas tērēšanu, kas notikusi bez stratēģiska redzējuma. Pēc kritiskām iebildēm Aizsardzības ministrija apgalvo, ka tagad šī joma esot uzlabota, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Ja ar "dzelžu" un ieroču pirkšanu ir ieviesta kāda skaidrība, tad nav skaidrs, kurš tos varēs lietot. Valsts kontrole secinājusi, ka armijā pieklibo personāla piesaistīšana un spēja militāros speciālistus noturēt. Tas ir iemesls, kāpēc mums tagad kara apstākļos steigā jāveido Valsts aizsardzības dienests.

Militārās jomas analītiķis Mārtiņš Vērdiņš tēlaini salīdzina, ka pirms Ukrainas okupācijas sākuma 2014.gadā mūsu armija vairāk pildīja viesu uzņemšanas pienākumus. Armijnieku uzdevums Latvijā bija labi runāt angliski, iegūt labu izglītību, piedalīties starptautiskās misijās un tieši tā pat kā šobrīd - gatavoties X stundai.

Bet viņu loma vairāk bija būt par palīgu sabiedroto spēkiem, kuri sliktākā scenārija gadījumā ierastos mums palīgā. Tieši tāpēc jau 3 gadus pēc iestāšanās NATO 2007.gadā Latvija likvidē obligāto iesaukumu un ievieš profesionālo militāro dienestu. To pašu dara arī Lietuva. Pa bruņotajiem spēkiem trāpa finanšu krīze un armija meklē veidus kā savus speciālistus noturēt.

Lietuva obligāto militāro dienestu atjauno 2014. gadā. Valsts un armijas vadība saprot, ka pietrūkst ierindas kareivju. Plāns - ik gadu iesaukt 3000-3500 jaunu cilvēku vecumā no 19-26 gadiem.

Igauņi obligāto iesaukumu saglabājuši visus šos gadus. Un vēl pirms Ukrainas kara 2020. gadā Igaunijā dienēt devās 3516 karavīri, krietni pārsniedzot tajā gadā ieplānoto karavīru skaitu. Turklāt lielākā daļa jauniesaukto dienestam pieteicās brīvprātīgi.

Somijā iespēja dienēt obligātajā dienestā ir tik pašsaprotama goda lieta, ka uz to ierodas pat tie somi, kuri ikdienā strādā un dzīvo ārzemēs.

Kamēr mūsu kaimiņi jau sen sapratuši savas aizsardzības jomas vājās vietas un atjaunojuši vai stiprinājuši obligāto dienestu, Latvija visus šos gadus "lāpījusies" ar citām metodēm. Bruņotajos spēkos būtiski audzis to militāristu skaits, kuri ir ar augstām pakāpēm un militārajā hierarhijā ierindojas augšgalā.

Tieši viņiem arī būtiski celts atalgojums. Un tas Valsts kontroles prāt greizu situāciju - pašlaik mums 80% profesionālā dienesta karavīru ir instruktori un virsnieki. Un tikai mazāk nekā 20% ir kareivji. Šī gada sākumā nebija aizpildītas 838 militāro amatu vietas.

Valsts kontrole kritizē Nacionālos bruņotos spēkus, ka to redzējums par personālpolitiku, karavīru, instruktoru un virsnieku atalgošanu bijis sadrumstalots. Pirms 8 gadiem NBS komandieris ieteica Aizsardzības ministrijai izstrādāt militārpersonu atlīdzības reformas koncepciju, tomēr šāda dokumenta joprojām nav.

Ministrijā un NBS tam piekrīt, bet viņi redzējumu atalgojuma plānošanai pārzinot arī bez koncepcijas. Mārtiņš Vērdiņš gan ir citās domās - tieši tā pat kā Valsts kontrole arī viņš uzskata, ka armijā problēmas risinātas nevis ilgtermiņā, bet kampaņveidīgi.

Armija pašlaik rēķina - lai nodrošinātu ierindas karavīru bāzes algas celšanu par 200 eiro mēnesī, no budžeta papildus būtu nepieciešami 33 miljoni eiro.

Ierindas kareivju iztrūkumu bija iespējams paredzēt un mēģināt to novērst. Bet tas nav noticis. Tā vietā steigā tiek organizēts Valsts aizsardzības dienests, kam iztrūkstošie karavīri būs jānodrošina. Jo kara situācijā secinājums, ka mums karavīru pietrūkst ir arguments, kuram iebilst ir grūti.

Neoficiāli izskan, ka Bruņoto spēku un Ministrijas vadības starpā vienota viedokļa nav. Lai arī intervijās abas puses to noliedz. Piemēram, būtiski atšķīrās ministrijas un armijas prognozes, cik dienesta izveide izmaksās. Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece minējusi 60-70 miljonus. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš 10 reiz vairāk - 800 miljonus eiro.

Tagad priekšvēlēšanu laikā par drošību runā lielākā daļa partiju. Ministri un deputāti nepalaiž garām arī iespēju bildēties, piemēram, ar Latvijā ārstētajiem ievainotajiem ukraiņu karavīriem. Bet kā vasaras vidū ziņoja bruņotie spēki - no 100 Saeimas deputātiem un 14 valdības ministriem, Zemessardzē dien tikai pieci.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu