Saeimas komisija atbalsta minimālās algas celšanu līdz 620 eiro nākamgad

LETA
Saeimas komisija atbalsta minimālās algas celšanu līdz 620 eiro nākamgad
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 28. septembrī, atbalstīja priekšlikumu no nākamā gada celt minimālo algu līdz 620 eiro, bet 700 eiro apmērā - no 2024. gada.

Labklājības ministra Gata Eglīša (K) vērtējumā minimālā alga būtu jāceļ jau no 2023. gada 1. janvāra, jo šogad Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas tā netika celta, līdz ar to valsts atpaliek ne tikai no citām Baltijas valstīm, bet arī Eiropas Savienības. Tas nepieciešams, lai neveidotos vēl lielāki nabadzības riski.

"Skaidrs, ka tas nozīmē, ka būs nozares, kurām būs jāpaceļ atalgojums, piemēram, aprūpētājiem, bet tas nozīmē arī to, ka citām amatu grupām būs jāplāno pielikums, jo inflācija šogad ir īpaši liela. Mēs no ministrijas puses bijām virzījuši 640 eiro, bet arī 620 eiro ietilpst diapazonā, kuram piekrītam," pauda ministrs.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Ilze Zvīdriņa skaidroja, ka Latvijai būtu jāvirzās uz minimālo algu pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā 45-50% apmērā. Diskusijas par to jau notikušas gan Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, gan Sociālās drošības apakšpadomē, atbalsts ir saņemts, bet līdz šim nav panākta vienošanās par minimālās algas celšanas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā pērn no 837 444 darba ņēmējiem bija 149 173 iedzīvotāju, kas saņem minimālo algu vai mazāk. Savukārt, piemēram, 2020. gadā tādu bija 140 230, bet 2019.gadā - 152 666.

Savukārt Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības pārstāvis Kaspars Rācenājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras politikas daļas eksperte Kristīne Robežniece uzskata, ka minimālā algas celšana būtu jāskata kopā ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu.

Vienlaikus Robežniece neatbalsta minimālās algas celšanu no nākamā gada 1. janvāra, sakot, ka tas ir absurdi, jo uzņēmējiem nav bijusi iespēja pārplānot budžetu. Turklāt, viņas vērtējumā, tik straujš minimālās algas pieaugums var ne tikai nesasniegt iecerēto, bet arī veicināt ienākumu nevienlīdzību Latvijas reģionos.

"Mēs aicinām nepalielināt minimālo algu, jo tomēr ir jāpanāk vienošanās par samērīgu plānu, kas neradītu pārmērīgu apgrūtinājumu gan uzņēmējiem, gan valsts sektoram. Tāpat minimālās algas celšana iespējama tikai kopā ar neapliekamā minimuma celšanu identiskā apjomā, kas palīdzētu saglabāt uzņēmējiem konkurētspēju un radītu apstākļus darba ņēmēju lielākiem ieņēmumiem," sacīja Robežniece.

Eglītis atzina, ka likumprojekta atbalsta gadījumā LM būs jāveic aprēķini, ko nozīmē minimālās algas celšana citām darba vietām, piemēram, bāriņtiesu darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, saimniecības darbiniekiem, lai neveidotos starpība starp minimālo algu saņēmējiem un pārējiem. Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā, iespējams, būs jāpalielina atalgojums arī citām amatu kategorijām, kā arī finansējums nevalstisko organizāciju sociālo pakalpojumu līgumiem.

No 2021. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pēdējos gados ir augusi vidējā alga valstī. CSP dati liecina, ka 2021. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro, kas ir par 11,8% jeb 135 eiro vairāk nekā 2020.gadā.

Grozījumi Darba likumā vēl trīs lasījumos jāskata Saeimā.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu