Pk, 9.12.2022.

Brīdina par riskiem veselībai un elektrotīkliem, atsakoties no centralizēta karstā ūdens cirkulācijas

LETA
Brīdina par riskiem veselībai un elektrotīkliem, atsakoties no centralizēta karstā ūdens cirkulācijas
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Foto: Jo Panuwat D/Shutterstock

Atsakoties no centralizēta karstā ūdens cirkulācijas, pastāv risks savairoties "Legionella spp." baktērijām, kā arī pārslogot ēku energotīklus, jo ūdens sildīšanas boileri tērē relatīvi daudz elektrības, trešdien, 28. septembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē brīdināja namu apsaimniekotāji.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis stāstīja, ka, paaugstinoties siltumenerģijas cenām, dārgs kļūst arī karstais ūdens.

Taupības nolūkos vērojama tendence, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas atteikties no centralizētas karstā ūdens padeves, kas rada vairākus riskus iedzīvotājiem. Pieslēdzot daudzus boilerus, pastāv risks pārslogot mājas elektrības tīklus, kas var radīt ugunsbīstamības risku.

Turklāt, lai taupītu naudu, iedzīvotāji boilerā parasti izvēlas zemu karstā ūdens temperatūru, kas stāvošā ūdenī ir labvēlīga vide, lai vairotos "Legionella spp." baktērijas.

Runājot par riskiem jaunajā apkures sezonā, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis uzsvēra, ka tiem iedzīvotājiem, kuri apkurei izmanto malku, ir jārūpējas, lai skursteņi būtu iztīrīti, savukārt tiem, kuri sildās ar elektroierīcēm, jābūt vērīgiem, lai nepārsniegtu mājas elektrotīklā pieejamo jaudu.

Runājot par to, kā šoziem samazināt siltumenerģijas patēriņu, apsaimniekotāji rosina iedzīvotājus vienoties par temperatūras samazināšanu siltummezglos, kas šoziem ir teju vienīgais tehniski iespējamais risinājums, kas patēriņu var samazināt par 5-10%.

Neimanis kritiski vērtēja iespēju uzstādīt siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus, jo tos var uzstādīt vien tad, ja tiek pārbūvēta apkures sistēma. Turklāt nav pierādīts, ka alokatoru uzstādīšana nodrošinātu 20% enerģijas ietaupījumu. Jāņem vērā arī tas, ka alokatoru uzstādīšanas izmaksas ir augstas.

Kā vēstīts, lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju telpu apkures nodrošināšanai, valdība atļāva samazināt apkures temperatūru un karstā ūdens temperatūru šajā sezonā.

Valdība iepriekš lēma uz laiku pazemināt telpu gaisa temperatūru, ieregulējot to ne vairāk kā plus 19 grādi. Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu.

Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam jānodrošina atbilstoši apkures sistēmas iestatījumi, lai dzīvokļos gaisa temperatūra nepārsniegtu plus 19 grādus, bet telpā ar viszemāko gaisa temperatūru tā nedrīkst būt zemāka par plus 18 grādiem.

Vienlaikus ir saglabāta iespēja, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā dzīvokļa īpašnieki var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja uzskata to par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai.

Tāpat lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju siltumapgādes nodrošināšanai, valdība lēma uz laiku pieļaut pazemināt vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ilgtermiņā veidojot vērā ņemamu ietaupījumu.

Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir tiesības nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ja ir ievēroti priekšnoteikumi, lai izvairītos no "Legionella spp." baktēriju intensīvas vairošanās. Normatīvajā regulējumā noteikts, ka karstā ūdens temperatūra izejā no siltummaiņa nevar būt zemāka par plus 55 grādiem.

Lēmumu par minimālo pastāvīgi nodrošināmo karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa jāpieņem mājas pārvaldniekam vai dzīvojamās mājas īpašniekiem, ievērojot karstā ūdens sistēmas īpatnības un iedzīvotāju paradumus.

Tomēr vienlaikus dzīvojamās mājas pārvaldītājam noteikts pienākums vismaz piecas darbdienas iepriekš informēt iedzīvotājus par profilaktiskajiem individuāli veicamajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos "Legionella spp." baktēriju izplatības ierobežošanai.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu