/nginx/o/2022/09/30/14867781t1h4b12.jpg)
Kopš Krievijas noziedzīgā režīma atkārtota iebrukuma Ukrainā pašpasludināto Austrumukrainas "tautas republiku" valdībās, kā arī okupēto Hersonas, Zaporižjas un Harkivas apgabalu administrācijās kopumā tikuši iecelti 36 cilvēki. Gandrīz 92% no tiem ir atbraucēji no Krievijas, bet Ukrainas pilsoņi - tikai trīs, vēsta izdevums "Projekt".
"Projekt" izanalizējis biogrāfijas 112 cilvēkiem, ko Krievija iecēlusi dažādos amatos Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.
"Luahanskas tautas republikas" valdībā 20% "ministru" ieradušies no Krievijas, "Doneckas tautas republikā" - 40%.
Hersonas apgabalā no Krieivjas ievesto "amatpersonu" īpatsvars ir 75%, bet Zaporižjas apgabalā - 100%.
Harkivas apgabalā paspēja nozīmēt tikai administrācijas vadītāju, bet pēc tam Harkovas apgabalu atbrīvoja Ukrainas bruņotie spēki.
"Apollo.lv" jau rakstīja, ka kara noziedznieks Vladimirs Putins piektdien, 30. septembrī, uzrunāja Federālo sapulci un paziņoja par okupēto Ukrainas Doneckas, Luhansas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļu uzņemšanu Krievijas sastāvā, kas balstīti uz veiktajiem pseidoreferendumiem.
"Es vēlos, lai mani sadzird Kijivas varas iestādes un to saimnieki. Cilvēki, kas dzīvo DTR, LTR, Hersonā un Zaporižjā, kļūst par mūsu pilsoņiem. Uz visiem laikiem," uzrunā pirms okupēto teritoriju anektēšanas dokumentu parakstīšanas pavēstīja Putins.
Putins savā absurdiem izteikumiem pirmajā runā arī kārtējo reizi pauda nožēlu par Padomju Savienības sabrukumu, nosaucot to par neaptveramu traģēdiju.
Tāpat viņš apsūdzēja Rietumus savas gribas uzspiešanā pasaulei un uzsvēra, ka Krievija šim diktātam nepakļaušoties.
Putins arī aicināja Ukrainu pārtraukt uguni un sēsties pie sarunu galda.
"Mēs aicinām Kijivas režīmu nekavējoties pārtraukt uguni, visu karadarbību, karu, ko tas izraisīja vēl 2014. gadā, un atgriezties pie sarunu galda. Mēs esam tam gatavi," sacīja Putins.
Vienlaikus viņš paziņoja, ka "Krievija sarunās neapspriedīs Donbasa, Zaporižjas un Hersonas apgabala republiku izvēli, tā ir galīga".
Uzrunā Putins arī pavēstīja, ka Krievijas necenšas atjaunot PSRS, tas tai vairs nav vajadzīgs, kā arī nosauca par "anglosakšu diversiju" sprādzienus pie gāzesvadiem "Nord Stream" Baltijas jūrā.
Pēc uzrunas Putins ar Maskavas ieceltajiem Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu nominālajiem vietvalžiem Leonīdu Pasečņiku, Denisu Pušiļinu, Vladimiru Saļdo un Jevgēņiju Baļicki parakstīja līgumus par okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Tagad līgumi jāratificē Krievijas parlamenta abām palātām un to pieņemtais ratifikācijas likums jāparaksta Putinam.
Līdzīga ceremonija Kremlī notika 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu un Sevastopoli.
Putins ceturtdien parakstīja dekrētus par Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par "neatkarīgām teritorijām".
Putins šajos dekrētos melīgi atsaucās uz "tautas gribas izpausmi", kā arī uz "starptautisko tiesību principiem un normām".
Putins jau februārī atzina tā sauktās "Doņeckas tautas republikas" un "Luganskas tautas republikas" "neatkarību".
Maskava no 23. līdz 27. septembrim rīkoja tā sauktos "referendumus" par pievienošanos Krievijai tās okupētajās Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļās.
Šos pseidoreferendumus plaši nosodījusi starptautiskā sabiedrība. Eiropas valstis un ASV ir tos nosaukušas par "fikciju" un paziņojušas, ka tos neatzīst.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien savā uzrunā ANO Drošības padomē paziņoja, ja Krievija mēģinās uz okupētajās Ukrainas teritorijās rīkoto pseidoreferendumu pamata tās anektēt, tas nozīmēs jebkādu sarunu izbeigšanu ar Maskavu.
