Sestdien, 1. oktobrī, plkst. 20 noslēdzās 14. Saeimas vēlēšanas. Saskaņā ar tā dēvētajiem exit poll jeb vēlētāju aptaujas rezultātiem vēlēšanās uzvarējusi partija "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsojuši 22,5% vēlētāju. "Apollo" apkopojis partiju līderu un politiķu vērtējumus par aptaujas rezultātiem.
Pīlēns: JV, "Apvienotajam sarakstam" un NA pirmajiem jāsāk sarunas par sadarbību
Ja vēlēšanu rezultāti būs līdzīgi vēlētāju aptaujas datiem, tad "Jaunajai Vienotībai" (JV), "Apvienotajam sarakstam - Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība, Liepājas partija" (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) pirmajiem jāsāk sarunas par sadarbību 14. Saeimā, sacīja AS Ministru prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns.
Vaicāts, vai jau tagad var teikt, vai JV uzvaras gadījumā AS būtu gatava atbalstīt, ka pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vadītu arī jauno valdību, Pīlēns skaidroja, ka šis jautājums ir priekšlaicīgs, jo pašlaik ir pieejami tikai vēlētāju aptaujas dati, bet vēl ir jāgaida vēlēšanu rezultāti.
Reizē AS premjera amata kandidāts atzina, ka, ja JV būs uzvarētāji, tad atbilstoši pieejai demokrātiskās valstīs viņiem būs tiesības izvirzīt Ministru prezidenta amata kandidātu.
Taujāts, vai AS būtu jābūt koalīcijā, Pīlēns norādīja, ka būtu prātīgi AS iekļaut nākamo valdību veidojošo partiju skaitā, ja vēlēšanu rezultātos apstiprināsies vēlētāju aptaujas dati par partiju apvienības labajiem rezultātiem.
AS startu vēlēšanās viņš vērtē kā ļoti veiksmīgu, ņemot vērā, ka partiju apvienība sevi vēlēšanām pieteica tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām.
Vaicāts par iespēju sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Pīlēns norādīja, ka AS nav pieņemama "Lemberga pozīcija". Reizē svarīgi arī kādas personālijas tiks ievēlētas Saeimā, atzīmēja AS politiķis.
Jau ziņots, ka lielāko vēlētāju atbalstu 14. Saeimas vēlēšanās varētu būt guvušas JV, AS un ZZS, liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien, 1. oktobrī, veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").
Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas - NA, "Progresīvie", "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Attīstībai/Par!" (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14. Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija - 11,5%, bet par ZZS - 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par "Progresīvajiem" - 8,3%, par "Stabilitātei!" - 5,4%, par LPV - 5,3%, bet par AP - 5,2% pilsoņu.
Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai "Saskaņa" un "Konservatīvajiem" uzrāda 3,5% atbalstu katrai.
Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija "Katram un katrai" ar 2,8% un "Suverēnā vara" ar 2,3%.
Pārējās partijas varētu būt saņēmušas mazāk par 2% balsu - "Republika" ar 1,6%, "Tautas varas spēks" ar 1,1%, "Tautas kalpi Latvijai" ar 0,9%, "Vienoti Latvijai" ar 0,5%, Kristīgi progresīvā partija ar 0,4% un "Apvienība Latvijai!" ar 0,3%.
Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.
Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs "Saskaņas" atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.
Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.
Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Kariņš: Mēs nedrīkstam kļūt augstprātīgi
Mēs nedrīkstam kļūt augstprātīgi, sestdien, 1. oktobrī, uzrunājot "Jaunās vienotības" biedrus, aicināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Vērtējot vēlētāju aptaujas rezultātus, viņš atzina, ka ir priecīgs, bet uzsvēra, ka ir jāgaida oficiālie rezultāti.
Viņš uzsvēra, ka valdībā nestrādās viena partija, bet būs koalīcija, un būs jāstrādā visiem kopā. Viņš uzskata, ka vēlētāji ir novērtējuši "Jaunās vienotības" darbu. Taču tas nozīmējot vēl lielāku atbildību.
Galvenais esot vienoties par kopīgi paveicamajiem darbiem. Amatu dalīšana būšot pēc tam.
"Nekļūsim augstprātīgi! Mēs kalpojam mūsu tautai, kalposim arī turpmāk," teica Kariņš.
Bordāns: Nevar paredzēt faktiskos vēlēšanu rezultātus, tomēr prieks, ka cilvēki ir izdarījuši savu izvēli
Pašreiz nevar paredzēt faktiskos 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus, tomēr prieks, ka cilvēki ir nobalsojuši un izdarījuši savu izvēli, sacīja "Konservatīvo" Vidzemes saraksta līderis, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).
Vienlaikus Bordāns sacīja, ka "Konservatīvie" ir lepni par 13. Saeimā paveikto, un pateicas vēlētājiem par iepriekš doto iespēju.
Briškens: "Progresīvo" provizoriskie vēlēšanu rezultāti ir smaga darba rezultāts
Partijas "Progresīvo" provizoriskie Saeimas vēlēšanu rezultāti, par ko liecina vēlētāju aptauja, ir smaga darba un vairāku faktoru kopumu rezultāts, sacīja partijas premjera kandidāts Kaspars Briškens.
Viņš uzsver, ka partija spēs ienest Saeimā pragmatisku ideālismu.
Partija ir izgājusi mērķtiecīgu un demokrātisku būvniecības procesu. Partijā iesaistīti nu jau 800 biedri. Svarīgs atspēriena punkts partijai ir arī Rīgas domes vēlēšanas, kā arī spēcīgas personības, akcentēja politiķis.
Briškens sola nedarbosies ar partijām, kuras atbalsta Kremļa naratīvu.
Viņš uzskata, ka, neskatoties uz ideoloģiju nesaskaņu, partija varētu sadarboties arī ar Nacionālo apvienību, ja tas palīdzēs izveidot stabilu valdību.
Augulis: Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrība vēlas drošību un stabilitāti
Pēc februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā sabiedrība vēlas drošību un stabilitāti, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Uldis Augulis, komentējot 14.Saeimas vēlēšanu provizoriskos rezultātus.
Ar šo faktoru Augulis skaidroja iespējamo "Jaunās vienotības" (JV) uzvaru vēlēšanās, jo Krievijas iebrukums saliedējis sabiedrību, un tā izvēlējusies politisko spēku, kurš sabiedrības ieskatā var nodrošināt stabilitāti.
Savukārt ZZS sniegumu šajās vēlēšanās, kā arī iespējamo koalīciju Augulis atturējās komentēt, norādot, ka jāsagaida oficiālie vēlēšanu rezultāti. Tāpat Augulis norādīja, ka jāskatās arī uz personām, kuras būs vai nebūs ievēlētas.
Augulis teica, ka vēlētāji ir ņēmuši vērā līdzšinējās valdības koalīcijas "daudzās kļūdas un neveiksmes", tādējādi skaidrojot pārējo koalīcijas partiju salīdzinoši sliktākos rezultātus. Savukārt par JV rezultātu Augulis sacīja, ka tas ir "fenomens, kas būs jāpēta politologiem".
"Esam sapratuši savas kļūdas, stiprinājuši savu komandu, un tas ir devis rezultātu," teica Valainis.
Vienlaikus arī Valainis norādīja, ka ir jāsagaida vēlēšanu oficiālie rezultāti. Tādēļ viņš atturējās prognozēt, vai ZZS ir izredzes strādāt valdības koalīcijā, vienīgi atzina, ka tās partijas, kas pirms četriem gadiem kategoriski iestājās pret ZZS aicināšanu koalīcijā, 14.Saeimā varētu arī nebūt iekļuvušas.
Valainis piebilda, ka ZZS ir gatava strādāt un ZZS prioritārais mērķis nav kādi amati.
Kariņš neredz iespēju sadarboties ar ZZS, ja tā turpina turēties pie Lemberga
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neredz iespēju arī turpmāk sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), ja tā turpina turēties pie kādreizējā Ventspils mēra Aivara Lemberga, šodien pēc vēlētāju aptaujas rezultātu publiskošanas teica Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka līdz šim neredzēja iespēju sadarboties ar cilvēku, kurš ir iestājies pret Latvijas sadarbību ar NATO, ar cilvēku, pret kuru ASV ir vērsusi sankcijas saistībā ar korupciju un kurš tiek vainots nopietnos noziegumos.
ZZS pašai ir jāizlemj par to, kas šai partijai ir svarīgs.
Savukārt par iespēju sadarboties ar citām partijām Kariņš bija atturīgs. Viņš uzsvēra, ka pašlaik skaidrs ir viens - būs jāveido koalīcija.
Pirmdien Valsts prezidents esot aicinājis uz sarunām ievēlēto partiju pārstāvjus. Līdz ar to pirmdien, 3.oktobrī, partijas sāks sarunas, teica Kariņš.
Ministru prezidents uzsvēra, ka vispirms ir jāvienojas par kopīgu programmu, no kuras izrietēs koalīcijas aprises un amatu sadalījums. Sākotnēji jāvienojas par to, kas ir jāpaveic, bet par amatiem varēs runāt pēc tam, teica Kariņš.
AP gandarīta par paveikto 13. Saeimas laikā
Partiju apvienība "Attīstībai/Par (AP)" ir gandarīta par paveikto 13. Saeimas darbības laikā, žurnālistiem sestdienas vakarā paziņoja apvienības deputāta kandidāts Andris Skride (AP).
Skride ir pārliecināts, ka, pateicoties apvienībai, valsts ir drošībā un medicīnas personālam tika palielinātas algas.
Politiķis uzskata, ka AP ir politiskais spēks, kas ir izdarījis visvairāk.
"Lai kāds ir rezultāts - mēs esam labākie," teica Skride.
Puntulis: Varbūt nepietiekami skaļi atgādinājām par NA lomu ar karu saistīto lēmumu pieņemšanā
Varbūt mēs nepietiekami skaļi centāmies atgādināt, ka ar karu saistītie pieņemtie lēmumi, par kuriem vairākas partijas lepojas, ir jautājumi, par kuriem Nacionālā apvienība (NA) gadiem ilgi ir cīnījusies kā vienīgā partija, vērtējot vēlētāju aptaujas rezultātus, aģentūrai LETA pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Politiķis akcentēja, ka iepriekš, runājot par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un citiem jautājumiem, nepastāvēja ārējie šķēršļi šādu lēmumu pieņemšanā, bet "šķēršļus lika tās pašas partijas, kas šobrīd lepojas, ka to ir izdarījušas". Viņš pieļāva iespēju, ka NA vajadzēja īstenot agresīvāku politiku, vienlaikus atzīmējot, ka nekad nav atbalstījis agresīvu politiku.
Puntulis izteica nožēlu, ka šie lēmumi tika pieņemti kara ietekmē, nevis ātrāk. "Es neesmu gandarīts, ka bija jānotiek kam tādam, lai mēs beidzot parādītu savu pašapziņu," sacīja NA pārstāvis.
Runājot par sadarbības iespējām ar citām partijām, ja NA iekļūtu koalīcijā, ministrs norādīja, ka par to spriest ir pāragri. "Visi jau zina, kādas ir sarkanās līnijas, kuras NA nekad nepārkāps," atzīmēja Puntulis.
Vaicāts, vai NA varētu sadarboties ar "Progresīvajiem", ņemot vērā partiju ideoloģiskās atšķirības, NA pārstāvis sacīja, ka līdz šim koalīcijā ir bijusi salīdzinoši laba sadarbība ar "Attīstībai/Par!", ar kuriem arī ir daudz atšķirību uzskatos. Tomēr, vai tas būtu iespējams arī ar "Progresīvajiem", Puntulis vēl nespēja atbildēt.
Ministrs bija atturīgs arī provizorisko vēlēšanu rezultātu komentēšanā, jo, atceroties gadījumus iepriekšējās vēlēšanās, provizoriskie rezultāti NA paredzēja lielu punktu skaitu, bet "Saskaņai" - daudz mazāku, taču reālie rezultāti esot parādījuši pretēju ainu.
Golubeva: AP ir gatava veidot koalīcijas valdību arī ar "Progresīvajiem"
Partiju apvienība "Attīstībai/Par" (AP), iekļūstot Saeimā, ir gatava sadarboties arī ar politisko spēku "Progresīvie", aģentūrai LETA sacīja AP Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva (AP).
Viņa uzsver, ka, neskatoties uz to, ka partiju ideoloģija ir nedaudz atšķirīga, AP saredz arī vienotas vērtības, līdz ar ko sadarbība būtu iespējama.
Komentējot provizoriskos AP Saeimas velēšanu rezultātus, Golubeva uzsver, ka apvienība ir vadījusi "sarežģītas" ministrijas, ar ko varētu būt skaidrojams kritums starp 14.Saeimas un 13.Saeimas velēšanu rezultātiem.
"Mēs redzam, ka ir vēlētāji, kuri ir palikuši uzticīgi un tic mūsu vērtībām un vīzijai", saka Golubeva.
