"Jaunās vienotības" uzvara vēlēšanās bija prognozējama pēdējos mēnešos, norāda pētniece

Viņa norādīja, ka Ukrainas kara faktors ir mainījis to, ko cilvēki gaida no valdības.

Vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem jeb "exit poll" uzrāda piecas partijas, kas pārliecinoši varētu iekļūt Saeimā, savukārt sešām partijām ir gaidāmas saspringtas turpmākās stundas, līdz būs zināmi reālie provizoriskie rezultāti.

Partijas "Saskaņa" zemos rādītājus Kažoka skaidro ar to, ka jau aptaujās vasarā bija redzams, ka šīs partijas vēlētāji meklēja alternatīvu, tostarp daļa izvēlējās balsot par partiju "Stabilitātei!", kā arī bija novērojama Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un tās premjera kandidāta Aivara Lemberga popularitāte krievvalodīgo vēlētāju vidū. Tāpat iepriekšējās aptaujas rādījušas, ka daļa krievvalodīgo vēlētāju izvēlējusies balsot par partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV).

Vienlaikus bijis redzams, ka "Saskaņa" nedarīja neko, lai uzvarētu konkurencē ar iepriekšminētajām partijām, un "uzvedās tā, it kā negribētu uzvarēt", līdz ar ko "Saskaņas" zemais rezultāts vēlētāju aptaujā neesot pārsteidzošs.

Kažokas ieskatā, pirms vēlēšanām bija pilnīgi skaidrs, ka 14. Saeimā iekļūs JV un Nacionālā apvienība (NA), savukārt gadījumā, ja faktiskie rezultāti JV tiešām uzrādīs šādu atrāvienu, koalīciju bez JV nebūs iespējams izveidot, un šī partija "varēs diktēt, ko ņemt un ko neņemt koalīcijā," sacīja Kažoka.

Vienlaikus pētniece norādīja, ka koalīcijas sastāvs būs atkarīgs no partijām un konkrētām personām, kas tiks ievēlētas Saeimā. Tāpat būtisks faktors varētu būt tas, vai ZZS izvēlēsies norobežoties no sava premjera kandidāta Aivara Lemberga, lai iekļūtu koalīcijā.

Kažoka piebilda, ka gada sākumā bija vērojama zema cilvēku uzticēšanās esošajai valdībai, un JV var pateikties ģeopolitiskajai situācijai, kas radusies pēdējos mēnešos, par šādu rādītāju.

Jau ziņots, ka lielāko vēlētāju atbalstu 14. Saeimas vēlēšanās varētu būt guvušas JV, Apvienotais saraksts (AS) un ZZS, liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja pie iecirkņiem ("exit poll").

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem 5% barjeru varētu būt pārvarējušas un Saeimā iekļūtu vēl piecas partijas - NA, "Progresīvie", "Stabilitātei!", LPV un "Attīstībai/Par!" (AP), bet vēl vairākas ir tuvu šai robežai. To, kuras partijas būs pārstāvētas 14.Saeimā, parādīs tikai oficiālie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Par JV varētu būt nobalsojuši 22,5% vēlētāju, par AS, kuru kuru veido Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu apvienība un Liepājas partija - 11,5%, bet par ZZS - 10,9% vēlētāju. Par NA varētu būt nobalsojuši 8,4%, par "Progresīvajiem" - 8,3%, par "Stabilitātei!" - 5,4%, par LPV - 5,3%, bet par AP - 5,2% pilsoņu.

Vēlētāju aptaujas rezultāti partijai "Saskaņa" un "Konservatīvajiem" uzrāda 3,5% atbalstu katrai.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, vēl varētu pretendēt arī Latvijas Krievu savienība ar 3,2% balsu, partija "Katram un katrai" ar 2,8% un "Suverēnā vara" ar 2,3%.

Šogad izvēli neatklāja 30% aptaujāto, salīdzinot ar 29% pirms četriem gadiem. Ņemot vērā novērojumus pie iecirkņiem, lielākās nobīdes no oficiālajiem rezultātiem varētu būt partijām, par kurām tradicionāli vairāk balso krievvalodīgie iedzīvotāji, jo īpaši Latgalē.

Vienlaikus gan novērots, ka Rīgas iecirkņos, kur tradicionāli bija nospiedošs "Saskaņas" atbalstītāju pārsvars, aptaujā nobalsojušie šoreiz nosauc citas partijas. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem, izņemot KPV LV, kas aptauja uzrādīja par 2,5 procentpunktiem mazāku atbalstu.

Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja.

Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.