"Pret mums izturas kā pret lopiem..." Bēgļi par pieredzēto Krievijas robežpunktos pie Igaunijas un Latvijas
Foto: Kyttan/Shutterstock
Apollo.lv
"Pret mums izturas kā pret lopiem..." Bēgļi par pieredzēto Krievijas robežpunktos pie Igaunijas un Latvijas
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 4

Septembra beigās un oktobra sākumā Krievijas robežpunktos ar Igauniju un Latviju veidojās iespaidīgas rindas, ko pārsvarā veido ukraiņu bēgļi. Krievijā viņi nokļuvuši pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un mēģina iekļūt Eiropas Savienības (ES) valstīs, taču robežu nevar šķērsot dienām ilgi – pēc aculiecinieku teiktā, Krievijas pusē dokumentus pārbauda ārkārtīgi lēni. Kamēr ukraiņu bēgļi salst un guļ uzgaidāmajās telpās robežšķērsošanas vietās, Krievijas brīvprātīgie palīdz viņiem ar pārtiku, ūdeni un izmitināšanu. Medijs "Meduza" aprunājās ar vairākiem bēgļiem un brīvprātīgajiem, lai uzzinātu viņu stāstus.

Necilvēcīgi apstākļi, atņem telefonus un pratina

Ukraiņu bēglis Andrejs (vārds mainīts) stāsta: "Mums bija palikusi tikai viena izeja [no nesen Krievijai pievienotajām Ukrainas teritorijām] uz Ukrainu – caur Vasiļivku Zaporižjes apgabalā. Tā tika slēgta 23. septembrī pseidoreferenduma priekšvakarā.

Vīriešus vecumā no 18 līdz 35 gadiem vairs neatbrīvoja [no reģiona]. Mēs domājām, ka viņi [Krievijas varas iestādes] pēc tam sāks grābt [mobilizēt] vīriešus sev. Mēs nolēmām negaidīt, bet doties prom. Daži nolēma doties uz Krimu, lai gan ir biedējoši atrasties Krievijā – tur ir vairāk militārpersonu nekā civiliedzīvotāju."

Viņš stāsta, ka 25. septembrī ar sievu un bērnu izbrauca no okupētās teritorijas Zaporižjas apgabalā uz Krimu un no turienes caur Sanktpēterburgu nokļuva Ivangorodā, kur satika citus bēgļus no Ukrainas.

"30. septembra pēcpusdienā ieradāmies kontrolpunktā. [Rindā] bija kādi desmit cilvēki. Mēs domājām: "Forši, ātri tiksim cauri." 

Tad izrādījās, ka krievi lūdza sakārtot cilvēku sarakstus – un tajos jau bija uzskaitīti 60 cilvēki. Viņi paņem sarakstu, pievieno cilvēkus datu bāzei un uzaicina tos [pa vienam].

Visi šie 60 cilvēki ieradās 29. septembrī, un tikai astoņi no viņiem todien tika pāri robežai. Robežu šķērsojām divās dienās. Tagad jau tiek izlaisti 40 cilvēki dienā, seši līdz astoņi cilvēki ik pēc četrām līdz sešām stundām," stāsta Andrejs.

Viņš norāda, ka vienīgais pozitīvais aspekts ir tas, ka robežsargi ielaida kontrolpunkta ēkā un nelika gaidīt uz ielas. Andrejs turpina: "Kāda sieviete bija sašutusi: "Kāpēc jūs mūs turat tik ilgi? Ātrāk!" Iznāca robeždienesta darbinieks un teica: "Pirmie 25 cilvēki sarakstā paliek iekšā [kontrolpunktā], pārējie var iet prom."

Taču pēcāk strādāja cita sieviete un mēs varējām tikt iekšā. Visi gulēja uz grīdas, uz soliņiem, uz palodzēm. Nu kā viņi gulēja – snauda un viss."

Andrejs stāsta – pat ja cilvēks ir ar mazu bērnu, viņu nelaidīs ātrāk iekšā. "Es paliku uz robežas, jo man bija jādežurē. Situācija kontrolpunktā mainījās ik pēc 15 minūtēm. Es aizsūtīju sievu un bērnu uz viesnīcu, kurp devās arī citas ģimenes," viņš piebilst.

Vīrietis uzsver, ka krievi un igauņi robežu šķērso vien piecās minūtēs. Kāds krievs, stāvot rindā ar bēgļiem, pēc Andreja teiktā, esot bijis sašutis: "Ko jūs te darāt? Vai man šeit ir jāstāv?"

"Viņa mamma aizrādīja. Savukārt robeždienesta darbinieks, norādot uz rindu pie krieviem, viņam teica: "Nomierinies, tur ir normāli cilvēki." Mēs sapratām, ka pret mums izturas kā pret lopiem. Un visi, kas tur [kontrolpunktā] sēdēja, saaukstējās.

Mūs izdzina [tāpat], jo viņiem četros sešos no rīta bija jāmazgā grīdas," stāsta Andrejs.

Pēc vīrieša teiktā, visiem bēgļiem jāiziet filtrācija Krievijas pusē. Tas nozīmē, ka vispirms ikviens sēdēja kontrolpunktā un gaidīja savu kārtu. Tika paņemti ukraiņu dokumenti un pirkstu nospiedumi. Viņš turpina: "Apmēram reizi četrās stundās no saraksta tika izvēlēti seši septiņi cilvēki, bet ne vairāk."

"Filtrēšanas zonā" ukraiņiem atņem telefonu un, pēc vīrieša teiktā, pieprasa telefona pin kodu. "Nevar zināt, ko viņi darīja. Varbūt uzstādīja noklausīšanos – viss var būt. Mēs neredzējām tālruni 15-30 minūtes, daži vairākas stundas," komentē vīrietis.

Pēc tam, kad tiek atņemts telefons, ukraiņus ved uz pratināšanu. "Viņi jautā: "Kas ar tevi noticis? Kā jūs dzīvojāt Ukrainā pirms visa, kas notika? Kāpēc jūs braucat uz ārzemēm, bet nevēlaties palikt Krievijā?

Viņi prasa par vecākiem, māsām un brāļiem. Viņi jautāja: "Tā mēs atnācām ar krievu pasauli, jums tas nepatīk, vai ne?" Tiek uzdoti provokatīvi jautājumi. Dažiem jautā: "Kā jums patīk mūsu prezidents?""

Viņš saka, ka Igaunijas robežu šķērsoja apmēram 30 minūtēs. Šis laiks galvenokārt pagāja dokumentu aizpildīšanai. "Attieksme pret mums bija lieliska. Tāda sajūta, ka no elles esi nokļuvis debesīs. Sēdējām [kontrolpunktā], atpūtāmies un cienājāmies ar tēju. Daži tika pabaroti, bet mēs atteicāmies, jo mums vairs nebija spēka tur sēdēt. Tagad esam Igaunijā."

Rindā stāv vairāk nekā trīs dienas

Anna, brīvprātīgā, kas palīdz ukraiņu bēgļiem Krievijas kontrolpunktos, vēsta, ka cilvēki veido garas rindas uz robežām un skatās, kuros robežpunktos situācija ir labāka.

"Ir daudz autobraucēju un gājēju. Autobusi arī brauc. Cilvēku skaits [katrā kontrolpunktā] vienmēr mainās, bet vidēji ir aptuveni 300-400 cilvēku. Dažādos punktos dažādos veidos. Šumilkino kontrolpunktā mēs [kādā brīdī] saskaitījām apmēram tūkstoti cilvēku. Ir bijuši gadījumi, kad no Krimas atbrauc autobuss, izlaiž cilvēkus nekurienē [pie robežas]," viņa saka.

Anna vēsta, ka šāda situācija sāka veidoties pirms pusotras nedēļas. "SOS signālu saņēmām trešdien, 28. septembrī. Saņēmām informāciju par milzīgiem cilvēku pūļiem, galvenokārt gājējiem.

Naktis kļuva aukstas, dienām stāvēt rindās tagad ir ļoti, ļoti grūti. Kad mēs ieradāmies ar pirmo humānās palīdzības partiju, pierobežas zonā cilvēki jau gaidīja [rindā] vairāk nekā trīs dienas.

Ir arī tādi, kas ieradās ar komercpārvadātājiem. Daži cilvēki par papildu samaksu noīrē autobusu, kas viņus aizved līdz robežai un tad tur divas dienas stāv, – vismaz sildās un tur guļ," skaidro brīvprātīgā.

Anna kopš 29. septembra kopā ar citiem brīvprātīgajiem aktīvi palīdz bēgļiem. Pamatā viņas komandai ir piecas galvenās jomas, ko nodrošināt, – siltais ēdiens un dzērieni, silts apģērbs, patvērums no lietus, pajumte uz nakti un evakuācija dažādos veidos.

Viņa stāsta, ka ir daudz cilvēku, kas palīdz ukraiņu bēgļiem apmierināt pamatvajadzības. "Kad kļuva skaidrs, ka netiekam galā, sākām piesaistīt uzmanību un lūgt papildu palīdzību. Tagad ir cilvēki, kas organizēti ved [ēdienu uz robežu]. Daudzi no viņiem palīdzējuši jau ilgāku laiku, taču tagad nācies mobilizēt daudz vairāk līdzekļu nekā, piemēram, iepriekš," piebilst Anna.

No noguruma un aukstuma bērni slimo, vairāki pat smagā stāvoklī. "Daudziem cilvēkiem ir stenokardija. Ir bērni ar drudzi. Brīvprātīgie un parastie [tuvējo pilsētu] iedzīvotāji ved cilvēkus uz savām mājām sasildīties, galvenokārt sievietes ar bērniem. Bet, ja kāds cits lūdz palīdzību, cilvēki cenšas neatteikt," saka brīvprātīgā.

Viņa uzsver, ka bija vairāki incidenti, kad rindā nomira cilvēki. Pēc tā rinda sāka kustēties ievērojami ātrāk.

"Tie bija veci cilvēki. Viena sieviete nomira Pečoros, otrs rindā Ubiļinkā. Es neatceros, kur bija trešais incidents. Vēl vienam cilvēkam bija epilepsijas lēkme un tika izsaukta ātrā palīdzība. Un tas ir tikai tas, ko mēs esam spējuši izsekot," saka Anna.

Daudzi bēgļi no Ukrainas, pēc Annas sacītā, ir pārsteigti un pateicīgi, ka Krievijā ir brīvprātīgie.

Nav labierīcību

Alīna, ukraiņu bēgle no Krievijas okupētās Hersonas, devās cauri Krimai uz Sanktpēterburgu, lai šķērsotu robežu caur Ivangorodu. "Mēs [ar ģimeni] nevarējām aizbraukt līdz pēdējam brīdim – visi domāja, ka kaut kas mainīsies. Visi man teica: "Brauc prom, kāpēc tu tur sēdi." Mēs nekādi nevarējām nobriest, bet "referendumam" bija izšķiroša loma," viņa saka.

Uz robežas gaida daudz bērnu un pensionāru. Vienīgais, kas Alīnu iepriecināja, bija tas, ka vīrieši un sievietes virs 60 gadiem varēja šķērsot robežu bez stāvēšanas garajā rindā.

"Nezinu, kāpēc, bet [Krievijas robežkontroles punkts] vispār nav aprīkots ar tualeti. Tā vienkārši šajā apgabalā neeksistē. Ēkā varētu būt tualete – galu galā darbiniekiem to droši vien vajag, bet tādiem apmeklētājiem kā mēs nē," viņa saka.

Alīna vēsta, ka viena nakts bija jāpavada ārā. "Uz soliņa nesēdējām, jo bija ļoti auksts – pūta no ūdenskrātuves. Tāpēc mēģinājām sēdēt pie ēkas, tur ir nedaudz siltāks," viņa piebilst.

Brīvprātīgie Alīnai un citiem bēgļiem atnesa jogas paklājiņus, kas kalpoja ne tikai kā vieta, kur gulēt, bet arī sega, ar ko apsegties. Viņa saka, ka robežpunktā nav arī ūdens. "Paši nopirkām pilsētā. Palīdzēja arī brīvprātīgie, nesot ūdeni plastmasas pudelēs," saka Alīna.

"Ja [dokumentu pārbaudes] veiktu ierastajā kārtībā, tas aizņemtu maksimums pusstundu, bet viss ilga četras piecas stundas – no brīža, kad es iegāju istabā, [līdz robežsargam]. Pārējā laikā vienkārši sēdēju un gaidīju. Igaunijas robežu šķērsojām daudz ātrāk," vēsta sieviete.

Uz Krievijas - Latvijas robežas nav brīvprātīgo

Brīvprātīgais Ivans, kas palīdz robežpunktos esošajiem cilvēkiem, saka, ka pēdējo divu nedēļu laikā visur izveidojusies nestabila situācija. Tāpat viņš norāda, ka vietās, kur Krievija robežojas ar Latviju, pat nav brīvprātīgo, kas palīdzētu.

"Situācija ar rindām piecos kontrolpunktos Pleskavas apgabalā līdz ar "referenduma" sākšanos saasinājās līdz maksimumam. Cilvēki paši vai ar maksas pārvadātāju nokļūst šeit. Nāk jauni cilvēki, bet iepriekšējie vēl nav šķērsojuši [robežu]," saka Ivans.

Lai gan pēc Pleskavas varasiestāžu tikšanās situācija ir uzlabojusies, tajā pašā laikā visos kontrolpunktos joprojām ir garas autobraucēju rindas.

"Ivangorodā rinda pazuda divu dienu laikā, taču tas nenozīmē, ka rīt tā atkal neparādīsies. Acīmredzot pēc [ukraiņu bēgļa] pašnāvības mēģinājuma Krievijas muitnieki sāka strādāt ātrāk. Bet tie, kas stāv rindā, stāsta, ka Krievijas robežsargi strādā ar daudzu stundu pārtraukumiem un cilvēku ir daudz, gandrīz visi ir bēgļi.

Krievi ar tūristu vīzām netiek izlaisti, bet tie, kuri ceļo biznesa, ģimenes, darba vai nekustamo īpašumu dēļ, tiek izlaisti diezgan ātri," saka Ivans.

Krievijas pierobežā vairāku kilometru garumā valda smirdoņa un netīrība

"ReTV" vēstīja, ka Krievijas pierobežā vairāku kilometru garumā valda smirdoņa un netīrība.

Autovadītāju garās rindas, labierīcību un atkritumu konteineru trūkums ir iemesls, kāpēc vietējā pašvaldība saka, ka draudot pat epidemioloģiskā krīze. Atbildīgie par ceļmalu sakārtošanu ir "Latvijas Valsts ceļi", kuri aizbildinās ar neprognozējamo situāciju kara dēļ.

Ceļmalās atkritumi un izdzertu alus bundžu kaudzes - tāds skats ir vairāku kilometru garumā aiz Kārsavas uz Krievijas pusi. Tā kā 12 kilometru garumā ir tikai dažas tualetes un daži atkritumu konteineri, tad autovadītāji atkritumus atstāj turpat ceļmalā.

Arī dabiskās vajadzības tiek nokārtotas ceļmalas krūmos. Kravas mašīnu rindā satiktie šoferi ir nerunīgi. Bet tie, kuri atver automašīnas logu, apliecina, ka kārtības pierobežā nav.

Anonīms autovadītājs "ReTV" Ziņām saka: "Tur aizmugurē plastmasas tualete ir, bet to pietrūkst."

Kāds cits autovadītājs, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, stāsta, ka uz Latvijas - Krievijas robežas stāv jau nedēļu. Viņš pilnīgi piekrīt tam, ka situācija te ir slikta. Vīrietis atklāj, ka vietējie uzņēmēji piepelnās, rindā gaidošajiem pievedot gan pārtikas preces, gan alkoholu.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu