Uz Krievijas-Igaunijas robežas iestrēdzis liels skaits Ukrainas bēgļu. Daļai bēgļu Krievijas robežsargu neizdarības dēļ rudenīgajos laikapstākļos vairākas dienas nācies pavadīt zem klajas debess. Krievijas partijas "Jabloko" Pleskavas nodaļas vadītājs Ļevs Šlosbergs Igaunijas laikrakstam "Postimees" norāda, ka tās esot tīšas Krievijas ierēdņu un drošībnieku rīcības sekas. Arī Igaunijas policijas un robežsardzes departaments norāda uz Krievijas atbildīgo personu dīvaino vilcināšanos.
Igaunijas pierobežā esošā Setomā pagasta vecākais Rauls Kudre situāciju uz robežas nodēvējis par "necilvēcīgu".
Šlosbergs norāda, ka pirmās ziņas par krīzi uz Krievijas-Igaunijas robežas saņemtas 27. septembrī, bet tās apmērs esot apzināts nākamajās divās dienās. "Ceturtdien [29. septembrī] tā jau bija kļuvusi par humāno katastrofu," viņš norāda.
Pagājušās nedēļas otrajā pusē Krievijas robežsargi strādājuši vislēnāk. Vairākos robežpunktos izveidojušās rindas, kurās gaidījuši vairāk nekā 500 cilvēki. Brīvprātīgie lēsuši, ka Šumilkinas robežpunktā rindā bijuši ap 1000 cilvēku.
"Pašlaik varam apstiprināt, ka vairums rindā gaidošo cilvēku ir Ukrainas pilsoņi, kuri no Krievijas dodas uz ES. Daudzi atklāti stāsta, ka pēc tam turpinās ceļu uz Ukrainu," saka Šlosbergs.
Viņi brīvprātīgajiem stāsta, ka pavasarī un vasarā esot izbraukuši no Ukrainas, izmantojot Krievijas piedāvātos "humānos koridorus". "Viņiem vienkārši nebija nekādu citu koridoru, pa kuriem izglābties," norāda Šlosbergs.
"Rindās gaidošo cilvēku vidū ir daudz ģimeņu, kurās miruši tuvinieki. Tai skaitā bērni. Šie cilvēki bēga no nāves briesmām. Viņi centās iekārtoties Krievijā. Atrast dzīvesvietu un darbu. Gandrīz visi no viņiem Krievijā dzīvoja pagaidu izmitināšanas vietās.
Mums ir divas hipotēzes. Pirmā - pēc paziņojuma, ka daļa Ukrainas teritoriju nu esot Krievijas sastāvā, Krievija vienkārši pārtrauca uzturēt pagaidu izmitināšanas vietas. Cilvēkiem bija, kur dzīvot un ko ēst. Strādāšana Krievijā zaudēja jēgu. Otrā - mobilizācija.
Daļa uz Krieviju atbraukušo ukraiņu apstākļu un tiešu Krievijas valdības darbību dēļ sāka vienkāršotā veidā saņemt Krievijas pilsonību. Cilvēkiem ar divām pilsonībām nav nekādu atvieglojumu attiecībā uz mobilizāciju. Ja ir saņemta Krievijas pilsonība, viņu var mobilizēt. Cilvēku var iesaukt arī tad, ja viņam [līdztekus Krievijas pilsonībai] ir Ukrainas pilsonība. Tas ir milzīgs iemesls bēgt."
Daļa brauc personīgajos transportlīdzekļos, bet citi ar autobusiem aizbrauc līdz pierobežai un paliek tur gaidīt rindā.
"Gaidīšana sasniedza septiņas dienas. Septiņas dienas zem klajas debess. To apliecina aculiecinieku stāstītais," uzsver Šlosbergs. "Kamēr nelija, bija auksti, gribējās ēst un bija slikti. Kad sāka līt, apstākļi kļuva vienkārši briesmīgi. Vienkārši briesmīgi. [Krievijas robežsargi] viņiem aizliedza uzsliet teltis. Pat tiem, kuriem tāda iespēja bija."
Lai paglābtos no lietus, tika veidotas improvizētas teltis no plēves.
Šlosbergs stāsta, ka vislabākā situācija esot bijusi Pečoru Kuņičina Gora robežpunktos, jo kā brīvprātīgie iesaistījušies vietējie iedzīvotāji un viesnīcas uzņēmušas ukraiņus. "Taču daudzi baidījās pamest rindu, vienkārši baidījās. Vakarā aiziesi, bet nākamajā rītā atgriežoties 50 cilvēku vietā jau būs 250, jo tik ātri auga rinda," viņš skaidro.
Partijas "Jabloko" Pleskavas nodaļa svētdienas vakarā sāka publiskot fotogrāfijas un video no robežpunktiem, kā arī vākt ziedojumus pārtikas, apģērba, apavu, medikamentu un citu nepieciešamo preču iegādei. Trīs dienu laikā tika savākti ap četriem miljoniem rubļu (70 000 eiro).
Saskaņā ar Šlosberga stāstīto, ziedojuši Krievijas pilsoņi no dažādām pasaules vietām, kā arī iesaistījušās vietējās amatpersonas un uzņēmēji, taču politiķis konkrētus vārdus nenosauc.
Šlosbergs norāda, ka neesot ziņu ne par kādu kavēšanos no Igaunijas puses. "Robežu šķērsojušie ukraiņu bēgļi stāsta, ka igauņu robežsargi viņus palaiduši ātri. Taču, ja esi septiņas dienas gaidījis Krievijas robežpunktā, tad piecas stundas Igaunijas robežpunktā - tas jau ir ātri. Mēs neprasījām, cik stundas bija jāgaida. Cik zinu, Igaunijas pusē aktivizējās brīvprātīgie," teica Šlosbergs.
"Bremzēšana notika Krievijas pusē. Pleskavas apgabala gubernators Vederņikovs tikai vakar pirmoreiz publicēja ziņojumu par šo tēmu. (..) Vederņikovs deva nerakstītu rīkojumu - nepalīdzēt ukraiņiem. Un pēc tam vietējās amatpersonas pārstāja to darīt. Pat tie, kuri pašvaldības līmenī bija mēģinājuši to darīt. Bija nerakstīts rīkojums nepalīdzēt. Lai salst un dzīvo badā."
Šlosbergs min, ka kāda 83 gadus veca sieviete no Doneckas, gaidot rindā, esot piedzīvojusi infarktu. Brīvprātīgie izmitinājuši viņu dzīvoklī Pleskavā un pasaukuši ārstus, ar kuru palīdzību viņa vēlāk nogādāta slimnīcā.
Šlosberga stāstīto apstiprina arī Igaunijas pusē. "Viņi ierodas pārguruši un izsalkuši, ar apsaldētiem kāju un roku pirkstiem," laikrakstam "Postimees" sacīja Pēters Marans, kurš vada vienu no robežpunktiem Igaunijas dienvidaustrumos.
Igaunijas policijas un robežsardzes departaments norādījis, ka kopš 21. septembra Igaunijā ieceļojuši 7372 ukraiņi, tātad vidēji 567 cilvēki dienā. Ilgo gaidīšanu rindās tas skaidro ar Krievijas robežsargu lēno darbu.
Departaments norāda, ka agrāk caur Krieviju galvenokārt izceļojušas sievietes un bērni no Ukrainas, tagad galvenokārt robežu šķērsojot vīrieši. Pastāv aizdomas, ka kavēšanās varētu būt saistīta ar to, ka robežsargi rūpīgāk pārbauda izceļojošos ukraiņu vīriešus.
