/nginx/o/2022/10/02/14872717t1heb98.jpg)
Tehnoloģiskie traucējumi vēlēšanu dienā bija saistīti ar interneta drošības risinājumu, kuru nodrošināja un uzraudzīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa.
Runājot par tehnoloģiskām problēmām vēlēšanu dienā, Krastiņa norādīja, ka pašā tiešsaistes elektronisko vēlētāju reģistrā nebija nekādu traucējumu, taču problēmas radīja interneta drošības risinājums.
Proti, laikā, kad iecirkņiem vajadzēja nodot aktuālo informāciju, strauji pieauga lietotāju skaits un šo skaita pieaugumu drošības sistēma uzskatīja par kaut ko aizdomīgu. Tādējādi drošības sistēma īslaicīgi neļāva turpināt darbu vēlētāju reģistrā, teica Krastiņa.
Tomēr šī problēma lielas raizes vēlēšanu dienā neesot radījusi un esot ātri atrisināta.
Vaicāta, vai bijušas kādas citas problēmas, kas saistītas ar vēlēšanu norisi, Krastiņa pastāstīja, ka piecos Dienvidkurzemes novada iecirkņos aizkavējās saskaitīto balsu nodošanas procedūra.
Savukārt Rīgā četros iecirkņos bijusi neliela kavēšanās ar balstu skaitīšanu, saskaitīto balsu nodošanu. Procesa kavējuma iemesli esot bijuši dažādi - pašvaldības vēlēšanu komisija, noslodzes dēļ, nespēja apstiprināt saskaitītās balsis, radās problēmas ar skeneru lietošanu.
Krastiņa akcentēja, ka balsu skaitīšanā svarīga ir precizitāte, nevis ātrums, tāpēc balsu skaitīšanas procesa ilgums neliecinot par noteiktām ķibelēm.
CVK turpinās analizēt vēlēšanu procesu, uzklausīt citu iesaistīto pušu viedokli un izskatīt iesūtītās sūdzības, lai varētu kopumā novērtēt 14.Saeimas vēlēšanu procesu un sniegt likumdevējam priekšlikumus par ieteicamiem uzlabojumiem nākamajās vēlēšanās, klāstīja Krastiņa.
Sestdien, 2022. gada 1. oktobrī 1055 iecirkņos Latvijā un ārvalstīs notika 14. Saeimas vēlēšanas. Papildus tika nodrošināta arī balsošana velētāju atrašanās vietā, pasta balsošana un balsošana starptautisko operāciju rajonos.
14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 594 jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs – 26 189 pilsoņu. Tika izmantotas 914 022 derīgas vēlēšanu aploksnes ar 903 639 derīgām vēlēšanu zīmēm. Lielākā daļa vēlētāju balsoja 1. oktobrī, bet 63 342, jeb 4,11% no balsstiesīgajiem izmantoja iespēju nodot balsi glabāšanā pirms vēlēšanu dienas.
