/nginx/o/2022/10/09/14888365t1h0f22.jpg)
Pētnieki atklāja vairāk nekā 60 mājaslapas, kas atdarināja lielākos Eiropas medijus. Arī no Latvijas. Lai neīstās vietnes reklamētu, izmantoti vairāk nekā 2000 "Facebook" konti. Krāpnieki tam iztērējuši 100 000 ASV dolāru. Visticamāk Krievijā tapušās troļļu shēmas autori izmantojuši arī kādu Alda Gobzema partijas biedru. Troļļu uzbrukumu piedzīvojis arī Marijas Golubevas "Twitter" konts, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Jūlijā "Facebook" un citu soctīklu vidē sāka klejot ziņas, ka vairāki lielākie Eiropas valstu laikraksti apšauba Ukrainas spēju sasist Krieviju. Lielbritānijā "The Guardian" apšauba Krievijas pastrādātos kara noziegumus Bučā. Tie esot inscinējumi. Itālijas lielākā ziņu aģentūra iebilst Ukrainas pozīcijai labības graudu strīdā. Vācu "Der Spiegel" raksta - Eiropai draud nosalšana, ja Krievija aizgriezīs savu gāzes krānu.
Visi šie raksti bija viltojumi. Tie publicēti neīstās mājaslapās, kas atgādināja ārvalstu laikrakstus. Ietekmes operāciju atklāja Facebook īpašnieks "Meta", palīdzot domnīcas "Atlantic Council" dezinformācijas pētniekiem. Arī no Latvijas.
Troļļu profili izplatīja viltoto mediju rakstus, pērkot "Facebook" reklāmas vietas. Tam iztērēti ap 100 000 ASV dolāru. Tik pat troļļu fermas samaksāja pirms Donalda Trampa ievēlēšanas 2016. gadā. Salīdzinot ar būtisko ietekmi uz Trampa kampaņu, ko tolaik panāca visticamāk Krievijas troļļi, šoreiz panākumi izpalika. "Facebook" ieviesis daudzus drošības filtrus un neīsto kontu aktivitātes ātri izķer.
Bijušais Latvijas pārstāvis Dubaijā šobrīd tiek tiesāts par lielas naudas summas izkrāpšanu no Ārlietu ministrijas. Pirms vairākiem gadiem Rūdolfam Bremanim izdevās pie viena galda Apvienotajos arābu emiratos apsēdināt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, vietējo šeihu un Aināru Šleseru. Bremanis aktīvi rīkoja arī protestus pret Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Alda Gobzema "Katram un katrai".
Dezinformācijas pētnieki pamanīja, ka arī Bremaņa video, kurā viņš sūdzas par iznīcināto Latvijas kuģniecību, izmantots Krievijas troļļu kampaņā
Šogad, 9. un pēc tam arī 10. maijā, pie vēl nenojauktā Okupācijas pieminekļa notika policijas saķeršanās ar pieminekļa aizstāvjiem. Dažas dienas vēlāk iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņo, ka aiziet no ministres amata.
Šobrīd bijusī iekšlietu ministre sarunā ar "Nekā personīga" atklāj, ka viņas birojs piedzīvojis interneta troļļu uzbrukumu. Pavasarī viņai un arī Golubevas padomniecei Lindai Curikai mikroblogošanas vietnes "Twitter" profilos pēkšņi uzradušies vairāki simti jauni anonīmi lietotāji, kas mērķtiecīgi un kampaņveidīgi izplatījuši un pavairojuši naidīgus komentārus. Curika un Golubeva neizslēdz, ka piedzīvotais uzbrukums saistīts ar ietekmi no ārvalstīm.
Satversmes aizsardzības biroja direktors min, ka virtuālajā telpā Ukrainas kara laikā Latvija piedzīvo pārsvarā tā saucamos DDOS uzbrukumus, kas paralizē sistēmu un mājaslapu darbu. Karš Krieviju esot novājinājis. Vēlme uzbrukt Latvijai ir, bet spējas sarūk.
