Caur Krieviju bēgošie ukraiņi rindā pie Latvijas robežas gaidīja pat sešas diennaktis

Kravas auto rindas pie Grebņevas un Terehovas stiepjas vairāku kilometru garumā. "Nekā personīga" no auto uzņemtais video ar rindu pie Grebņevas robežkontroles punktu ir astoņas minūtes garš.

Kopš kara sākuma Igaunijas un Latvijas robežpārejas punkti ir arī galvenais ceļš, kā ukraiņi no okupētajām teritorijām nonāk Eiropā. Autobusos viņi atbrauc līdz robežai, Latvijas pusē viņus sagaida jau citi autobusi ar poļu un ukraiņu numuriem.

Dažreiz Latvijas pusē jāgaida pat diennakts vai pusotra, kamēr visa grupa iziet robežpārbaudi. Terehovā viņiem pieejama kafejnīca, bet Krievijas pusē Grebņevā visu šo laiku viņiem nav pieejama ne tualete, ne silts dzēriens vai ēdiens.

Pēc Krievijas tā sauktajiem referendumiem okupētajās Ukrainas daļās un izsludinātās mobilizācijas bēgļu plūsma strauji pieauga, bet krievu robežsargi strādā tikpat lēni. Tagad Krievijas pusē zem klajas debess ukraiņiem jāgaida vairākas dienas.

Šos kadrus ukraiņi uzņēmuši, gaidot savu kārtu robežas šķērsošanai. Bet šajā video kāda grupa jau Latvijas teritorijā dzied Ukrainas himnu.

Kopš Krievijas iebrukuma pirms septiņiem mēnešiem tikai caur Grebņevas robežkontroles punktu vien Latvijā iebraukuši 59 tūkstoši ukraiņu. Tikai septembra beigās brīvprātīgie te uzstādījuši nojumi, kur ukraiņi var saņemt siltu ēdienu, dzērienu un apģērbu. Pat tualetes ir brīvprātīgo uzstādītas.

Nojume, ēdiens, dzērieni pieejami, pateicoties ziedotājiem. Brīvprātīgie īpašu paldies saka tuvējo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem, kas ved ēdienu un virtuves piederumus. Labdaru adītās vilnas zeķes pārsalušie bēgļi izķer. Ludzas pašvaldība organizāciju "Tavi draugi" un "Gribu palīdzēt bēgļiem" brīvprātīgajiem atvedusi ģeneratoru, bet elektrības pieslēgumu nav nodrošinājusi.

Pārvietojamās tualetes atrodas piekabē, jo tām nav saskaņojuma, novietojot uz zemes, tās būtu nelikumīga būve. Kad vētrā bija bail, ka mazmājiņas nogāzīsies, brīvprātīgie tās tomēr novietoja uz zemes, lai arī par to var uzlikt sodu. Grebņevā uz interviju ar "Nekā personīga" ieradās Ludzas mērs, par nelikumīgajām tualetēm viņš brīvprātīgajiem neaizrādīja.

Mērs apgalvo, ka robežšķērsošanas punktā pieejams pašvaldības palīdzības numurs, kur vērsties, ja vajadzīga palīdzība. Brīvprātīgie gan stāsta, ka ik pa laikam gadās cilvēki, kas šajā robežas pusē neatrod solīto autobusu un nezina, ko darīt.

Šajā gadījumā brīvprātīgie sazvanījuši VUGD, un no Rēzeknes atbraukuši cilvēki, kas ģimeni nogādājuši ukraiņiem ierīkotās pagaidu telpās Zilupē, kamēr viņi izlemj, kā rīkoties tālāk. Citos gadījumos brīvprātīgie bēgļus nogādājuši motelī vai pat savās mājās.

Brīvprātīgie par katru viņu redzeslokā nonākušo ukraini aizpilda anketas. Tas ļaus apkopot precīzu statistiku. Jau tagad skaidrs, ka gandrīz visi Latvijā neplāno palikt un dodas uz Poliju, Vāciju un citām Eiropas valstīm gaidīt kara beigas vai veidot jaunu dzīvi tur. Daļa plāno doties uz Ukrainas brīvo daļu.

Motivācija tiem, kas šeit ierodas, ir dažāda. Frontes līnijas tuvošanās, izpostītas mājas, bailes no krievu okupācijas. Ir daudz arī Luhanskas un Doņeckas apgabalu iedzīvotāju, kas mēnešiem ilgi slēpušies no mobilizācijas.

Aleksandrs piekrita sarunai, bet lūdza viņa seju nerādīt, jo Krievijas okupētajā Zaporižjā palikuši vecāki. Viņš baidās par viņu drošību, ja kļūs zināms, ka dēls aizbēdzis. Septembra beigās Krievijas armija apšaudīja civiliedzīvotājus, kas mēģināja bēgt uz Ukrainas kontrolēto teritoriju. Nogalināja 23 cilvēkus.

Volodimirs vienreiz no kara jau bēga - pirms astoņiem gadiem, kad sākās karš Donbasā. Vairākus mēnešus kopā ar meitu kā brīvprātīgais palīdzēja cietušajiem Harkivā. Devās apsekot vecāku īpašumu okupētajā daļā, no turienes valsti pameta.

"Nekā personīga" Grebņevā bija otrdien, 4. oktobrī. Jau trešdien un ceturtdien ukraiņu plūsma pāri robežai apsīka. Zināms, ka cilvēki sasēdināti autobusos un kravas auto un aizvesti prom. Igauņu robežsargi ar drona palīdzību pārliecinājušies, ka otrā pusē cilvēku rindu vairs nav.

Pie robežas ar Igauniju bijuši novēroti armijas daļu autobusi. Arī Latvijas brīvprātīgie "Nekā personīga" stāsta par gadījumu trešdien, kad kādā grupā tika nodalīti vīrieši, kam paziņoja, ka viņi tiek mobilizēti. Konkrētajā gadījumā sievietēm ļāva pāriet robežu, un vēlāk arī pārējos tomēr palaida uz Latvijas pusi.

Starp tiem, kas pazuduši no pierobežas, ir arī bērni, sirmgalvji, mājdzīvnieki. Pēc "Telegram" grupām, kur ukraiņi apmainās ar informāciju par situāciju uz robežas, redzam, ka ziņu no aizvestajiem nav. Tie, kas pie robežas ierodas tagad, raksta, ka rindu nav, bet citi, kas turp dodas tagad vai plāno to darīt, jautā, kur tad palikuši tie simti cilvēku, kas iepriekš gaidīja, un nekādas atbildes nav. Tas vedina secināt, ka viņiem ir atņemti telefoni.

Pagaidām nav arī ziņu, ka kāds no trešdien vai ceturtdien aizvestajiem būtu tomēr atvests atpakaļ robežas šķērsošanai. Iespēja noskaidrot kaut ko par viņu likteni ar publiski pieejamiem rīkiem ir minimāla. Piemēram, satelītu attēli nav izmantojami, jo tajās dienās debesis klāja mākoņi.

Pāri Krievijas–Latvijas robežai kopš gada sākuma iebraukuši 180 tūkstoši Ukrainas pilsoņu.