"TikTok" iekasē prāvu naudu no ubagojošu Sīrijas bēgļu tiešraidēm (1)

Bērni stundām ilgi filmējas tiešraidēs sociālā medija "TikTok" lietotnē, lūdzot skatītājiem "digitālās dāvanas", kuras pēcāk var apmainīt pret naudu.

"Digitālās dāvanas", ko bēgļi lūdz, ir virtuālas, taču tās skatītājiem otrpus ekrāniem maksā reālu naudu, un dāvanu vērtību var vēlāk apmainīt pret skaidru naudu. Tiešraižu skatītāji sūta kā digitālas rozes, kas maksā dažus centus, tā virtuālus lauvas, kas maksā aptuveni 515 eiro, tādā veidā materiāli apbalvojot satura veidotājus.

Veidojot tiešraidi, stundā var nopelnīt nedaudz vairāk par 1000 eiro, tomēr noskaidrots, ka nometnēs dzīvojošie bēgļi saņem tikai nelielu daļu no šīs summas.

"TikTok" paziņoja, ka šāda veida saturs platformā nav atļauts, un norādīja, ka tā komisijas maksa no ziedojumiem ir ievērojami mazāka par 70%. Taču tajā pašā laikā uzņēmums atteicās norādīt precīzu summu.

Ekspluatīvā ubagošana

Šī gada sākumā "TikTok" lietotāju profilos arvien aktīvāk izplatījās Sīrijas nometnēs esošo bēgļu ģimeņu tiešraides, kuras no dažiem skatītājiem izpelnījās atbalstu, bet no citiem - bažas par krāpniecību.

BBC noskaidroja, ka Sīrijas ziemeļrietumu nometnēs šo tendenci veicināja tā sauktie "TikTok" starpnieki, kas nodrošināja ģimenes ar telefoniem un aprīkojumu, lai tās varētu filmēt tiešraides.

Starpnieki apgalvoja, ka viņi sadarbojas ar aģentūrām, kas saistītas ar "TikTok" Ķīnā un Tuvajos Austrumos un kas ģimenēm nodrošina piekļuvi "TikTok" kontiem. Šīs aģentūras ir daļa no "TikTok" globālās stratēģijas, kuras mērķis ir maksāt tiešraides dalībniekiem, tādējādi mudinot lietotājus pavadīt vairāk laika lietotnē.

Tā kā "TikTok" algoritms piedāvā saturu, pamatojoties uz lietotāja tālruņa ģeogrāfisko atrašanās vietu, starpnieki teica, ka viņi dod priekšroku Apvienotās Karalistes SIM kartēm. Viņi apgalvo, ka briti ir dāsnākie ziedotāji.

Mona Ali al Karima un viņas sešas meitas ir viena no tām ģimenēm, kas katru dienu stundām ilgi sēž teltīs un "TikTok" tiešraidēs atkārto tās nedaudzās frāzes angļu valodā, ko viņi zina: "Lūdzu, spiediet patīk, lūdzu, dalieties, lūdzu, ziedojiet."

Monas vīrs gāja bojā raķešu triecienā, un viņa izmanto tiešraižu filmēšanu kā veidu, lai iekrātu naudu savas meitas Šarifas operācijai. Meitene ir akla.

Patiesā labuma guvēji

Piecus mēnešus BBC sekoja 30 "TikTok" kontiem, kas filmēja tiešraides Sīrijas bēgļu nometnēs. Tika izveidota datorprogramma, kura palīdzēja iegūt datus. Tie atklāja, ka skatītāji ziedoja kontiem "digitālās dāvanas", kuru vērtība stundā varēja sasniegt pat aptuveni 1000 eiro.

Tomēr nometnēs dzīvojošās ģimenes apgalvoja, ka tās saņēmušas tikai nelielu daļu no šīm summām.

Tā kā "TikTok" atteicās atklāt, cik daudz naudas tiek saņemts no digitālajām dāvanām, BBC veica eksperimentu, lai noskaidrotu, kur šī nauda nonāk.

Kāds žurnālists Sīrijā sazinājās ar "TikTok" saistītu aģentūru, sakot, ka viņš dzīvo bēgļu nometnē. Viņam tika iedota piekļuve "TikTok" kontam, un žurnālists sāka filmēt tiešraides, savukārt BBC darbinieki Londonā no cita profila nosūtīja "digitālās dāvanas" 109 eiro vērtībā.

Pēc tiešraides žurnālists saņēma 34 eiro. Tas nozīmē, ka "TikTok" saņēma 69% no dāvanu vērtības.

"TikTok" influenceris un bijušais profesionālais regbija spēlētājs Kīts Meisons vienas bēgļu ģimenes tiešraides laikā ziedoja 340 eiro un mudināja savu gandrīz miljonu sekotāju darīt to pašu.

Kad influenceris uzzināja, ka lielāko daļu no šiem līdzekļiem ir ieguvis uzņēmums "Tik Tok", viņš norādīja, ka "tas ir netaisnīgi pret ģimenēm Sīrijā".

"Ir jābūt zināmai pārredzamībai. Manuprāt, tas ir ļoti alkatīgi," viņš teica.

No BBC ziedojuma - 109 eiro - atlikušie 34 eiro naudas konvertācijas rezultātā samazinājās vēl par 10%. "TikTok" starpnieki paņēma 35% no atlikušās summas, tādējādi ģimenei palika tikai 19 eiro.

Hamids, viens no "TikTok" starpniekiem nometnēs, pastāstīja, ka pārdevis savus mājlopus, lai nopirktu mobilo tālruni un SIM karti, kā arī lai nodrošinātu wi-fi pieslēgumu, kas nepieciešams "TikTok" tiešraižu veidošanai. Tagad viņš vairākas stundas dienā veido tiešraides ar 12 dažādām bēgļu ģimenēm.

Hamids teica, ka viņš izmanto "TikTok", lai palīdzētu ģimenēm nopelnīt iztiku. Viņš stāsta, ka maksā tām lielāko daļu peļņas, atskaitot savas darbības izmaksas. Tāpat kā citi starpnieki, arī Hamids teica, ka viņu atbalsta aģentūras Ķīnā, kas strādā tieši ar "TikTok".

"Viņi mums palīdz, ja rodas problēmas ar lietotni. Viņi var atbloķēt nobloķētos kontus. Mēs iedodam viņiem profila nosaukumu, attēlu, un viņi izveido profilu," sacīja Hamids.

Šīs aģentūras ir noslēgušas līgumus ar "TikTok", lai palīdzētu satura veidotājiem veidot tiešraides. "TikTok" tām maksā komisijas maksu atkarībā no tiešraižu ilguma un saņemto digitālo dāvanu vērtības, skaidroja aģentūras.

Uzņēmuma noteikumu politikas pretrunas

Marva Fatafta no digitālo tiesību aizsardzības organizācijas "Access Now" apgalvo, ka šīs tiešraides ir pretrunā ar "TikTok" politiku, kas paredz "kaitējuma, apdraudējuma vai ekspluatācijas novēršanu" nepilngadīgo lietotāju vidū. 

""TikTok" skaidri norāda, ka lietotājiem nav atļauts pieprasīt "digitālās dāvanas", tāpēc tas ir nepārprotams viņu pašu pakalpojumu sniegšanas noteikumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpums," sacīja Fatafta.

Marva atzīst, ka cilvēkiem ir tiesības dalīties ar saviem stāstiem tiešsaistē, "lai mēģinātu meklēt atbalstu un līdzjūtību", taču viņa uzskata, ka šīs tiešraides "ir pazemojošas un necieņu veicinošas".

Brīdī, kad raidsabiedrība BBC ziņoja uzņēmumam "TikTok" par 30 kontu tiešraidēm, kurās redzami ubagojoši bērni, "TikTok" paziņoja, ka nevienā no šiem gadījumiem nav pārkāpti noteikumi.

Pēc tam, kad BBC tieši sazinājās ar "TikTok", lai saņemtu komentārus, uzņēmums visus kontus jau bija dzēsis.

Paziņojumā teikts:

"Mēs esam dziļi nobažījušies par BBC sniegto informāciju un apgalvojumiem un esam veikuši tūlītējus pasākumus. Šāda veida saturs mūsu platformā nav atļauts, un mēs turpinām nostiprināt savu globālo politiku attiecībā uz ekspluatatīvu ubagošanu."

Saskaņā ar analītiskās kompānijas "Sensor Tower" datiem "TikTok", kas ir pasaulē visstraujāk augošā sociālo mediju lietotne, kopš tās darbības sākšanas 2017. gadā ir guvusi vairāk nekā 6,3 miljardus eiro bruto ieņēmumu.