/nginx/o/2022/10/12/14895212t1h4186.png)
Aizvadītajā pavasarī Latvijā vairākas pašvaldības sāka apzināt vietas, kur iedzīvotājiem meklēt patvērumu militāra uzbrukuma gadījumā. Daugavpilī secināts, ka viena padomju laikā būvētā bumbu patvertne varētu būt atjaunojama, bet Liepājā apzinātas vairākas pazemes būves, tostarp forti, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Arī civilās aizsardzības stiprināšanai kopumā pašvaldību ieskatā ne tikai trūkst finansējuma, bet arī traucē valsts iestāžu birokrātija.
Liepājai Civilās aizsardzības plāns līdz pat šai vasarai nebija atjaunots kopš 2013. gada, lai gan likums nosaka – tas jādara vismaz reizi četros gados. Sagaidot administratīvi teritoriālo reformu, tas izstrādāts kopā ar Dienvidkurzemes novadu. Pilsētas un lauku sadarbība būtu izšķiroša arī militāra uzbrukuma gadījumā, secinājuši civilās aizsardzības speciālisti.
"Iedzīvotāji ir jāevakuē ārā no pilsētas, nevis jāliek pagrabos un jāgaida, kad viņiem kritīs kaut kas virsū un pēc tam jāvelk ārā no tiem pagrabiem.
Plānā ir apkopotas gan pulcēšanās vietas, gan pagaidu izmitināšanas vietas, un liela daļa no šīm vietām ir tieši novadā," sacīja Liepājas un Dienvidkurzemes novada civilās aizsardzības komisijas izpildsekretāre Nataļja Vecvagare.
Pazemes būves pilsētā, kur evakuēties, varētu pietikt 6000 iedzīvotāju.
Tikmēr Daugavpilī kā vienīgā vieta, kur lielas katastrofas gadījumā varētu evakuēties, apzināta bumbu patvertnes Ķīmijas mikrorajonā.
Secinājumi – šobrīd tā nav izmantojama, bet, lai gan remonts būtu iespējams, jāiegulda miljoni eiro. Daugavpilī vērtēja, ka vietām, kur patverties, būtu jābūt valsts iestāžu sagatavotām.
Plašāk LTV sižetā:
