Makrona paziņojums par kodolieročiem izpelnās starptautisku kritiku (21)

Makrons uzskata, ka Francijas kodolenerģētikas doktrīna ir balstīta uz skaidri definētu Francijas kodolinterešu aizstāvību.

Viņš intervijā televīzijas kanālam "France 2" apstiprināja, ka Francija neizmantos kodolieročus pret Krieviju gadījumā, ja krievi ar tādiem ieročiem uzbruktu Ukrainai.

Pēc šāda paziņojuma izteikšanas Francijas prezidents saņēmis plašu kritiku par to, ka nav pieturējies pie nepārprotama principa attiecībā uz kodolieroču izmantošanu.

Bijušais Francijas prezidents Fransuā Olands uzskata, ka par kodolenerģētikas doktrīnu ir jārunā pēc iespējas mazāk, bet par gatavību - pēc iespējas vairāk.

Francija ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurai ir kodolieroči, tāpēc tās komentāros ietvertais solījums neizmantot kodolieroci, ja Ukrainai vai Ukrainas tuvumā notiks kodoluzbrukums, nemierina ES austrumu dalībvalstis, kas ir NATO sastāvā, ziņo medijs "Politico", minot Poliju, Rumāniju un Slovākiju.

5. pants ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) stūrakmens, kas paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim ir uzbrukums visiem organizācijas locekļiem.

Trešdien intervijā Francijas prezidents sacīja, ka jo mazāk tiek runāts par Francijas kodolieročiem, jo labāk. Tomēr tūlīt pēc tam Makrons precizēja, kas notiktu kodoluzbrukuma Ukrainai gadījumā.

Uz televīzijas kanāla "France 2" žurnālista jautājumu, vai Francija atturēsies no kodolieroču izmantošanas, ja Krievija izmantos kodolieročus Ukrainas teritorijā, Makrons atbildēja, ka, "noteikti atturēsies".

Francijas Nacionālās asamblejas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Žans Luī Terio izdevumam "Politico" sacīja, ka, dzirdot Makrona izteikumus, viņš gandrīz nokritis no krēsla.

Pēc Terio domām, Makrons ir pieļāvis politisku kļūdu. Viņš piebilda, ka Makrona vēstījums, iespējams, bija domāts Francijas vēlētājiem, kuri ir noraizējušies par Francijas militāro palīdzību Ukrainai un baidās no kodolkara.

Francijas prezidents arī neprecizēja, kāda varētu būt Francijas konvencionālā militārā reakcija, ja Krievija pret Ukrainu izmantotu kodolieročus.

Tikmēr Somijas drošības eksperte Minna Olandere sacīja, ka gan Francijas, gan Vācijas iekšējā stratēģiskajā komunikācijā bieži vien netiek ņemts vērā, kā šo pašu vēstījumu interpretē starptautiskā auditorija.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels šonedēļ brīdināja, ka Rietumu militārā atbilde iznīcinās Krievijas bruņotos spēkus, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins pret Ukrainu pielietos kodolieročus.

"Putins saka, ka viņš neblefo. Labi, viņš nevar atļauties blefošanu, un ir jābūt skaidram, ka cilvēki, kas atbalsta Ukrainu, un Eiropas Savienība, un dalībvalstis, un ASV, un NATO arī neblefo," Briselē atklājot Diplomātijas akadēmiju, sacīja Borels.

"Jebkurš kodoltrieciens Ukrainai izsauks atbildi, ne kodolatbildi, bet tik spēcīgu atbildi no militārās puses, ka Krievijas armija tiks iznīcināta," brīdināja ES augstākais diplomāts.

Bažas, ka Krievija Ukrainā var pielietot taktiskos kodolieročus, pieaugušas pēc tam, kad Putins nāca klajā ar aizplīvurotiem draudiem, veicot okupēto Ukrainas apgabalu aneksiju, bet Krievijas armijai kaujas laukā Ukrainā ciešot zaudējumus.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdinājis Maskavu, ka sekas būs smagas, ja Krievija uzbruks Ukrainai ar kodolieročiem.

"Būs asa atbilde - teju pavisam noteikti izraisot fizisku atbildi no daudzu sabiedroto puses un potenciāli arī no pašas NATO," trešdien sacīja augsta ranga NATO amatpersona.

Tomēr alianse nav gājusi tik tālu, lai draudētu likt lietā savu kodolarsenālu.