Notiks sabiedriskā apspriešana par "Rail Baltica" trases pievadceļu izmaiņām Baldones pusē

Kā informē pašvaldība, Ķekavas novada domes sēdē pieņemts lēmums par iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu jautājumā par "Rail Baltica" trases pievadceļu izmaiņām līdz šķērsojumam ar Vārpu ceļu.

Sabiedrības informēšanas mērķis ir noskaidrot viedokli, par plānotajām izmaiņām pievadceļa risinājumā.

Sākotnētnēji bija plānots izbūvēt paralēlo ceļu gar "Rail Baltica" trasi no Lapsēnu ceļa līdz Vārpu ceļam. Taču "Rail Baltica" trases projektēšanas procesā atbilstoši ekspertu izpētei šajā posmā esot nepieciešama dzīvnieku pārejas izbūve.

Tā rezultātā paralēla ceļa izbūve nav iespējama, tāpēc tiek piedāvāti alternatīvi risinājumi līdz Vārpu ceļa šķērsojumam. Viens no variantiem ir izmantot AS "Latvijas valsts meži" ceļu "Mežvidi - Trimdas", bet otrs - Vārpu ceļu un Zaļo ceļu.

Iedzīvotāji viedokli var izteikt līdz 7.novembrim. Savukārt 24.oktobrī plkst.17.30 notiks attālināta sanāksme "Zoom" platformā

LETA jau ziņoja, ka Baldonieši ir neapmierināti ar Lapsēnu ceļa slēgšanu "Rail Baltica" trases būvniecības dēļ.

Kā iepriekš uzsvēra bijusī Baldones domes priekšsēdētāja Karina Putniņa (LRA), šajā ceļā savulaik Baldones novada pašvaldība ieguldījusi daudz līdzekļu un apkaimes iedzīvotāji šo ceļu daudz izmanto. Turklāt dzelzceļa trase nošķirs no Baldones vairāku iedzīvotāju īpašumus un mājas.

Putniņa uzsvēra, ka sākotnēji sabiedriskās apspriešanas laikā pat neesot ticis izskatīts variants izbūvēt dzelzceļa trasi bez šķērsojuma Lapsēnu ceļam. Viņa teica, ka tagad cilvēkiem būs jāmet liels līkums pa meža ceļiem caur Vārpām, lai nokļūtu Baldonē.

Projekta ieviesēji skaidroja, ka šāds risinājums esot izraudzīts, jo dzelzceļa šķērsojuma izbūve sadārdzinātu projektu par vairākiem miljoniem eiro. Turklāt esot aprēķināts, ka sliežu šķērsošana no Lapsēnu ceļa caur Vārpām aizņemot kopumā ap trīs minūtēm.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.