VIDEO ⟩ "Nogalināt vairākus simtus cilvēku Krievijai nebūtu nekas." Ukrainas vēstnieks par pierobežā pazudušajiem ukraiņiem

Pirms divām nedēļām situācija pie Latvijas un Igaunijas austrumu robežas bija kritiska. Krievijas pusē rindā uz robežkontroles punktiem gaidīja simtiem Ukrainas pilsoņu. Cilvēkiem no okupētajām valsts daļām šī ir vienīgā iespēja iekļūt Eiropā un brīvajā Ukrainas daļā.

Rindā automašīnām bija jāgaida pat nedēļa, kājāmgājējiem aukstumā un lietū - divas vai trīs diennaktis.

Tie, kas šķērsoja robežu, stāstīja par pirmajiem upuriem. Naktī uz ceturtdienu, 6. oktobri, rindas uz iekļūšanu Igaunijā un Latvijā pēkšņi pazuda.

"No visas Krievijas pierobežas zonas ar Latviju un Igauniju ir visi ukraiņu bēgļi aizvesti projām. Ja iepriekš nāca tūkstotis, līdz pat pusotram tūkstotim dienā, Latvijas gadījumā 300 - 400 cilvēku dienā, tad šobrīd viņu nav. Viņi visi ir aizvesti projām un mums nav skaidrības, uz kurieni, un kas notiek otrā pusē robežai.

Varbūt viņi ir aizvesti uz siltām izmitināšanas vietām. Zinot, ka ir ārā plus pieci grādi, vairs nav vasara. Pagaidām mums nevajag sacelt ažiotāžu tur, kur viņas nav.

Pienāks kāda informācija, ka tur viss notiek ne tā, kā vajag, informēsim starptautiskās organizācijas," 7. oktobrī norādīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).

Raidījums meklēja informāciju sociālā tīkla "Telegram" čatos, kur ukraiņi apmainās ar informāciju par situāciju pie robežas. 5. oktobrī kāds jautāja, vai tā ir taisnība, ka pie robežas novietoti pārvietojamie armijas iesaukšanas punkti.

Vakar pāri Grebņevas robežai gājis draugs, kurš tagad vairs neiziet uz sakariem. Čatos norāda, ka aptuveni desmito daļu pāri nepalaiž. Iemesli esot dažādi, arī it kā pavēste par iesaukšanu armijā.

Cits jautā, vai krievu robežsargi pārbauda vīriešu telefonus. Viņam atbild, ka skatās gan vīriešiem, gan izlases kārtā arī sievietēm.

Vēl 5. oktobra vakarā cilvēki stāstīja, ka rindas ir milzīgas. Kāds Saša rakstīja, ka pie Terehovas atrodas 170 auto un viņš jau septiņas stundas stāv vienā vietā un nav izkustējies.

Rindas priekšgalā esošie gaidot jau septiņas diennaktis. Dažas stundas vēlāk sākusi rasties neizpratne, kur palikušas rindas un kas noticis ar visiem ukraiņiem, kas gaidīja.

Raidījums "Telegram" kanālā sazinājās ar vairākiem cilvēkiem, kas 5. oktobra vakarā rakstīja, ka ir pie robežas. Kāda sieviete apstiprina, ka auto rindā gaidījusi nedēļu, sākot no 3. oktobra. Kad uzzina, ka runā ar žurnālisti, saruna pārtrūkst.

Saša, kurš 5. oktobrī rakstīja par situāciju pie Terehovas, atbild, ka aizbraucis prom un devies uz Vientuļu robežkontroles punktu. Tur bijušas 35 mašīnas un jau pēc sešām stundām bijis Latvijā. Čatā arī citiem ieteicis doties uz turieni. Uz jautājumu, vai nezina, kas notika ar cilvēkiem, kas pēkšņi pazuda no rindām, Olga raksta, ka viņai teikuši, ka šie cilvēki aizvesti uz citu robežkontroles punktu un palaisti paātrinātā kārtā. Viņa gan nezina, vai šie vedēji bija brīvprātīgie vai valsts institūcijas.

Noprotams, ka Jeļena pati rindā negaidīja, sekoja situācija "Telegram" čatos. Tajos uzzinājusi, ka esot ienācis rīkojums no Pleskavas apgabala vadības atrisināt rindu problēmu, jo brīvprātīgie esot sacēluši troksni par nekārtībām. Vienas dienas laikā gandrīz visi palaisti pāri robežai.

"Telegramā" atrasti arī krievu brīvprātīgie. Viņi rindā gaidošajiem veduši siltu ēdienu. Kad policija viņus aizdzinusi prom, atņēmusi nojumi un ģeneratoru, brīvprātīgie ēdienus dalījuši slepeni, uzdototies par žurnālistiem.

Ar krievu puses brīvprātīgajiem regulāri kontaktā ir uzņēmējs Ivars Pušmucāns. Līdz pierobežā Latvijas pusē pirms dažām nedēļām ieradās Rīgas labdarības organizācijas, viņš bijis viens nesavtīgākajiem palīgiem ukraiņiem, kas ierodas pār austrumu robežu. Arī viens no tiem, kam ir vispilnīgākā informācija par situāciju. Ar Pušmucānu drošības iestādes, kas izmeklē rindu pazušanu, nav sazinājušās.

Arī citi brīvprātīgie min iespēju, ka bēgļi devušies uz Baltkrievijas vai Somijas robežu. To viņiem stāsta pārvadātāji, kas pierobežā sagaida ukraiņu bēgļus.

Izskan versija, ka visi rindās gaidošie pēkšņi nolēmuši doties uz Somijas vai Baltkrievijas robežu, jo tur rindas bija mazākas. Somijas robežsardze raidījuma sniedza savu statistiku, kas šo versiju apstrīd Arī tur 6. oktobrī Ukrainas pilsoņu plūsma pāri robežai ir samazinājusies.

Lietuvas Iekšlietu ministrija informē, ka ukraiņu plūsma caur tās robežu ar Baltkrieviju ir nebūtiska. Igaunijas robežsardzes sniegtie dati liecina, ka tur kritums pagājušās nedēļas vidū bijis visos robežpunktos. Atliek tikai Latvijas robežkontroles punkti, ko ukraiņi līdz šim izmantojuši retāk: Vientuļi pie Krievijas un Silene un Pāternieki pie Baltkrievijas. Latvijas Valsts robežsardze informē, ka arī šajos punktos pēc 6. oktobra ukraiņu plūsma ir samazinājusies.

"Kā es redzu, Latvijas puses teritorija ir pilnīgi tukša. Latvijas robežsardze ir gatava pieņemt automašīnas, cilvēkus, kas nāk kājām pār robežu bez jebkādām problēmām.

Bet Krievija, kā parasti, rada mākslīgas problēmas ukraiņiem. Tā ir daļa no Krievijas oficiālās politikas: radīt bailes ukraiņos, radot iespaidu, ka Krievija ir lieliska lielvara un tai ir iespējas tev, ko dot vai atņemt.

Ja tu no Krievijas nebaidies, tad tā tev kaut ko atņems. Šī politika Krievijai neizdodas, jo ukraiņi pat karā, Kijivā un citās vietās, kur krīt bumbas, viņi nebaidās. Cilvēki sanāk kopā un ir emocionāli motivēti cīnīties ar agresoru. Tas pats ir uz robežas.

Visi ukraiņi man teica, ka abas robežas puses ir kā nakts pret dienu. Krievija ir nakts, tā ir briesmīga nakts, un Latvija ir diena. Pēc robežkontroles punktiem es apmeklēju bēgļu centru nelielā pierobežas pilsētā Zilupē kopā ar Ludzas novada mēru Edgaru Mekšu. Viņi visi apmierināti. Jo tas ir tāds pretstats pēc viņu brauciena cauri Krievijai, cauri Hersonai, cauri Krimai, pa sabojāto tiltu, cauri Krasnodarai, cauri Rostovai un tā tālāk. Šis ceļš ilgst nedēļu.

Pirms desmit dienām aplēses bija, ka seši vai septiņi simti bēgļu no Ukrainas tur gaidīja, lai nonāktu Latvijā. Tikai daži - 20 vai 25 cilvēki ienāca Latvijā pēc šīs informācijas saņemšanas. Un tagad mēs nezinām, kas notika, kur ir šie 600 vai 700 cilvēki. Viņi pazuda.

Es nezinu, vai tās ir baumas, vai tā ir patiesība, bet mēs mēģinām to pārbaudīt, jo tas ir bīstami, mēs uztraucamies. Es personīgi ticu, ka Krievijai tas nebūtu nekas nogalināt simtiem cilvēku bez nekādām problēmām.

Jūs atceraties Staļina laikus - ja cilvēks pazūd, pazūd problēma. Tas ir Krievijas moto tagad un pirms 50 gadiem.

Bet tagad situācija ir diezgan normāla. Pat robežsargi robežpunktos saka, ka tas ir mazliet dīvaini. Vairs nenāk tādas cilvēku masas, nāk grupas, bet nelielas. Desmit cilvēki, divdesmit cilvēki. Latvijas teritorijā viņi nonāk bez problēmām, bet joprojām sliktos apstākļos gaida nevis sešas dienas, bet sešas vai astoņas stundas," skaidro Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.

Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets