Smiltēns norādīja, ka ATR jautājumā JV un AS ir vienisprātis, ka šī "reģionu reforma" bija "kartes pārzīmēšana", kas devusi arī labus efektus. Taču vēl nepieciešams paveikt vairākas lietas, tajā skaitā, reģionāla mēroga politikas izveidošanu, pašvaldību funkciju pārskatīšanu, sekmēt atbalsta instrumentu plašāku pieejamību, lai finansētu pašvaldības, skaidroja AS politiķis. Smiltēns domā, ka šie uzlabojumi palīdzēs pašvaldības izaugsmei.
AS politiķis, "Liepājas partijas" vadītājs Uldis Sesks norādīja, ka sarunā ar JV "Apvienotā saraksta" pārstāvji atkārtoti norādījuši, ka AS mērķis nav pieņemtās ostu reformas "otrreizēja caurlūkošana". AS atbalsta "konkrētu uzlabojumu veikšanu", skaidroja politiķis, tādējādi netieši atbildot uz "Jaunās vienotības" līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pirmdien uzsvērto, ka nākamā valdība ostu reformas jautājumā nedrīkst "ieslēgt atpakaļgaitu".
Kā skaidroja Sesks, AS priekšlikums ir, ka, piemēram, Rīgas osta var sekot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas, tajā skaitā, Liepājas ostas pārvaldības modelim, kad valdē pēc konsensusa jeb vienošanās principa strādā kopā deviņi pārstāvji - pa trim valsts interešu, Liepājas pilsētas domes un Liepājas komersantu pārstāvjiem. Atbilstošu uzlabojumu ieviešana valsts un pašvaldības pārstāvjiem ļautu Rīgā veiksmīgāk apsaimniekot ostas aktīvus, pauda politiķis.
Vaicāti par valsts sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta īstenošanu, AS politiķis Uldis Pīlēns norādīja, ka JV un AS ir vienisprātis par nepieciešamību izveidot valstij piederošu, ar Inčukalna dabasgāzes krātuvi saistītu LNG termināli. Tā attīstītājs varot būt vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid".