O, 31.01.2023.

Raidījums: Plešs neatlaiž partijas biedra vadīto Jelgavas novada domi

Apollo.lv
Raidījums: Plešs neatlaiž partijas biedra vadīto Jelgavas novada domi
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs Foto: Zane Bitere / LETA

Rīgas domes atlaišanai pirms diviem gadiem formālais iemesls bija trīs kvoruma trūkuma dēļ nenotikušas domes sēdes. Jelgavas novadā septembra beigās bija sasauktas trīs ārkārtas sēdes. Deputāti uz tām neieradās. Neraugoties uz to, VARAM pašvaldības deputātu atlaišanu nerosina. Jelgavas novada domi vada Madars Lasmanis, VARAM ministra partijas biedrs un padomnieks, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".

Jelgavas novada domē 29. septembrī bija izsludināta ārkārtas sēde, taču attālināti nepieslēdzās pietiekams deputātu skaits un tā nenotika. Tajā pašā dienā bija sasaukta vēl viena domes sēde.

Arī nākamajā dienā izsludinātajā ārkārtas sēdē atkal pieslēdzās tikai daži deputāti.

Likums "Par pašvaldībām" paredz ka Saeima var atlaist domi, ja trīs sēdēs pēc kārtas nav kvoruma. 2020. gadā parlaments, izmantojot šo pantu, atlaida Rīgas domi. Tā laika Rīgas mērs sasauca divas sēdes vienā dienā un trešo - nākamajā. Uz visām trim ieradās mazāk par pusi deputātu, tā Rīgas dome apzināti izbeidza ilgstošās nesaskaņas un radīja pamatu atlaišanai un ārkārtas vēlēšanām. Nedēļu vēlāk Saeima jau bija apstiprinājusi Rīgas domes atlaišanas likumu.

Pēc trim norautajām Jelgavas domes sēdēm par pašvaldībām atbildīgā VARAM ministrija valdību vai Saeimu nav informējusi.

Ministrija "Nekā personīga" apstiprināja, ka 3. oktobrī saņēmusi sūdzību par nenotikušām ārkārtas domes sēdēm. Atbilde pagaidām vēl tiekot gatavota. Jelgavas novada mērs apgalvo, ka mutiski saņēmis atbildi, ka atlaišana deputātiem nedraud.

Madars Lasmanis pats līdz pat šī gada sākumam bija VARAM štata darbinieks. Kopš ministrija 2019. gadā nonāca "Attīstībai/Par" pārziņā, ministra padomnieka amats ir bijis viņa pamatdarbs. Lasmaņa amatpersonas deklarācija rāda, ka ministrijas maksātā alga bijusi daudzkārt lielāka nekā Jelgavas novada domē.

Pagājušajā gadā sāka ļodzīties līdzšinējā mēra Ziedoņa Caunes krēsls. To veicināja Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienošana, kā arī VARAM ministra Pleša atkārtoti aizrādījumi, piemēram, par domes sēžu patvaļīgu pārtraukšanu.

Šī gada janvārī Cauni priekšsēdētāja amatā nomainīja Lasmanis. Ministrijā viņš kļuva par ārštata padomnieku.

Lasmanis uzskata, ka Jelgavas novada gadījums krasi atšķiras no Rīgas domes pieredzes. Dome nav zaudējusi lemtspēju un pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem nav apdraudēta, apgalvo mērs. Tomēr viņš atzīst, ka darbs sadrumstalotajā domē ir apgrūtināts.

Koalīcijas un opozīcijas sastāvs ir mainīgs, bet šobrīd Lasmanim ir 11 deputātu atbalsts. Nenotikušās ārkārtas sēdes sasauca pēc septiņu opozīcijas deputātu pieprasījuma. Viņi prasīja izvērtēt pašvaldības uzņēmuma "Jelgavas novada KU" valdes locekļa izvēles procesu un izveidot komisiju, kas vētītu domes koncesijas līgumu par tai piederošo "Zemgales veselības centru". Kad pēc trim nenotikušām sēdēm opozīcijas prasības tomēr skatīja, dome tās noraidīja.

Zemgales veselības centrs agrāk saucās "Jelgavas rajona slimnīca". 2003. gada nogalē rajona padome nolēma, ka grib nodot slimnīcu privātās rokās. Taču tā nevis pārdeva pašvaldības uzņēmumu, bet piedāvāja to koncesijā. Pieteicās tikai viens uzņēmums: pilnsabiedrība "Kapitāla pārvaldes sistēmas", kas šobrīd pieder trim personām.

Līgums paredz, ka privātā firma slimnīcā strādās 20 gadus un par to pašvaldībai samaksās 3000 latu. Savukārt pašvaldība apņēmās ik gadu privātajam uzņēmumam par resursa pārvaldīšanu maksāt līdz pat 10% no slimnīcas gada apgrozījuma.

Parasti uzņēmumi, kas kādu valsts vai pašvaldības labumu saņem koncesijā, pa šo labumu samaksā. Šajā gadījumā tā ir dome, kas maksā privātam uzņēmumam, ka tas viens pats saimnieko veselības centrā.

Līdz šim neviens dīvainajam līgumam nebija pievērsis uzmanību. Lemjot par šī gada atlīdzības 85 tūkstošu eiro apstiprināšanas "Kapitāla pārvaldes sistēmas" šogad, deputātiem tomēr radās jautājumi.

Pašvaldības opozīcijas deputātus pārsteidz tas, ka 19 gadu laikā nevienam nav radušies jautājumi par to, vai līgums un līdz ar to arī maksājumi vispār ir likumīgi.

Mērs uzsver, ka atlīdzību izmaksā nevis no domes budžeta, bet no paša Zemgales veselības centra naudas. 20 gadu laikā pašvaldība no sev piederošā uzņēmuma nav guvusi nekādu peļņu. Tā atdota privātajam pārvaldniekam. Kad pēc pusotra gada beigsies līgums, tad varēs lemt par uzņēmuma pārdošanu.

Bet tagad pašvaldības daļa Zemgales veselības centrā vairs nav 100% kā pirms 19 gadiem. "Kapitāla pārvaldes sistēmas" ik gadu ieguldījusi naudu klīnikas pamatkapitālā, pamazā kļūstot par aizvien lielākas daļas īpašnieku. Tagad tai pieder 12% (11,81%) Zemgales veselības centra daļu.

Interešu konfliktu Pārresoru koordinācijas centrs saskata tajā, ka viens no "Kapitāla pārvaldes sistēmu" īpašniekiem ir arī Zemgales veselības centra valdē. Tātad viņam pieder uzņēmums, kam jāuzrauga viņa paša vadīta uzņēmuma darbs. KNAB informē, ka par līgumu sācis resorisko pārbaudi, bet pagaidām plašākus komentārus nesniedz.

No sarunas Zemgales veselības centra vadība atteicās, uz rakstiski uzdotiem jautājumiem tā atbildēja, ka pašvaldība nekādus maksājumus neveic. Acīmredzot pašvaldības uzņēmuma peļņas novirzīšanu privātajam uzņēmumam tas neuzskata par šādu maksājumu.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu