Vardarbība, nabadzība un citas Latvijas tendences jaunajā dzimumu līdztiesības indeksā

Apollo.lv
Vardarbība, nabadzība un citas Latvijas tendences jaunajā dzimumu līdztiesības indeksā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Pēc ES datiem, Latvijai ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks.
Pēc ES datiem, Latvijai ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks. Foto: Lolostock/Shutterstock

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts pirmdien, 24. oktobrī, publiskojis Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksu 2022, vēsta Labklājības ministrija. Latvija ar 61,4 punktiem ieņem 16. vietu starp 27 dalībvalstīm. Tas ir par 0,7 punktiem zemāks rādītājs nekā 2021. gadā.

Indeksa izvērtējums balstās 2020. gada datos, izvērtējot tādas jomas kā zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība.

Šogad īpaša uzmanība indeksā tiek pievērsta Covid-19 pandēmijas radītajām sekām un negatīvajai ietekmei uz panākto progresu dzimumu līdztiesības jomā. Papildus šīm tēmām 2022. gada indeksā tiek apskatīta un analizēta ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība ģimenē.

Tā kā indeksa rezultāti balstās 2020. gadā iegūtajos datos, tie parāda Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Sievietes visbiežāk uzņēmās ar aprūpi saistītos pienākumus. Vienlaikus pakalpojumu sektors, kurā ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis, bija viens no vissmagāk skartajiem sektoriem. Covid-19 pandēmija izraisīja arī vardarbības ģimenē gadījumu pieaugumu.

Joma, kurā Latvijai ir visaugstākais rādītājs, ir veselības joma (79,3 punkti), taču vienlaikus tas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, kur vidējais rādītājs ir 88,7 punkti.

Augsts vērtējums Latvijai ir arī darba jomā – 74,2 punkti, kas ir augstāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs (71,7 punkti).

Kopumā darba jomā no 2010. gada līdz 2020. gadam pilnas slodzes ekvivalenta nodarbinātības līmenis ir pieaudzis no 44% līdz 50% sievietēm un no 49% līdz 61% vīriešiem, tādējādi palielinot atšķirības starp dzimumiem darba jomā no pieciem procentpunktiem līdz 11.

Lielākas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem ir ar zemu un vidēju izglītības līmeni nekā starp sievietēm un vīriešiem, kas ieguvuši augstāko izglītību. Vienlaikus iezīmējas satraucoša tendence, ka atšķirības starp dzimumiem visstraujāk ir palielinājušās tieši starp sievietēm un vīriešiem ar augtāko izglītību.

Viszemākais novērtējums Latvijai ir zināšanu un varas jomās, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Zināšanu jomā Latvija indeksa rezultātu ietvaros ir pieredzējusi arī vislielāko lejupslīdi, salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem, vērtējumam samazinoties par 3,2 punktiem. Vislielāko nevienlīdzību zināšanu jomā rada dzimumu segregācija izglītībā (izglītības jomas, kurās pārsvarā mācās sievietes vai vīrieši). Latvijā dzimumu segregācijas problēma ir īpaši izteikta – šajā apakšjomā no 100 punktiem Latvijas vērtējums ir tikai 37.2 punkti.

Naudas jeb ienākumu jomā, kur tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī sieviešu un vīriešu nabadzības riska indekss.

Latvijas rezultāts ir 69,4 punkti, kas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā aiz Bulgārijas.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem laika posmā no 2010. gada līdz 2020. gadam nabadzības risks sievietēm ir pieaudzis no 20% līdz 25%, bet vīriešiem tas ir palicis nemainīgs: 20%. Īpaši augsts nabadzības risks ir vecākām sievietēm un sievietēm ar zemu izglītības līmeni.

Gandrīz katra otrā sieviete 2020. gadā Latvijā vecumā no 65 gadiem (44%) ir bijusi pakļauta nabadzības riskam.

Dzimumu nelīdztiesība Latvijā būtiski iezīmējas arī varas jomā, kur Latvija ir ieguvusi 50,9 punktus. Lai gan kopš 2010. gada Latvijas rādītājs ir būtiski pieaudzis, tas joprojām ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju – 57.2 punkti.

Indeksa izvērtējumā ir iekļauta arī vardarbības tēma. Šajā jomā Latvijai ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2020. gadā partneris, ģimenes loceklis vai radinieks 17 ES dalībvalstīs ir nogalinājis 788 sievietes. Latvijā 2020. gadā 16 sievietes ir nogalinājuši viņu ģimenes locekļi, savukārt 6 sievietes ir nogalinājuši viņu partneri.

Saistībā ar psiholoģisko vardarbību Latvijai un Dānijai ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā sievietēm, kuras ir cietušas no psiholoģiskās vardarbības. 60% sieviešu savas dzīves laikā Latvijā ir cietušas no psiholoģiskās vardarbības.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu