"Atšķirība var būt desmitiem eiro par kubikmetru." Kas jāzina par kokmateriālu uzmērīšanu un uzskaiti? (3)

Kokmateriālu uzmērīšanas vēsturiskā attīstība

Vaicājot par to, kā vēsturiski ir attīstījusies kokmateriālu uzmērīšana un uzskaite, Mārtiņš Gaigals stāsta: "Šī nozare ir attīstījusies kopā ar kokmateriālu pārstrādi un transportu, jo, protams, kokmateriālu uzmērīšana kļuva aktuāla tad, kad kokmateriālus sāka tirgot. Un tas notika jau pirms gadsimta, pusotra. Pamatā tirdzniecība notika upju krastos. Tur arī notika kokmateriālu apjoma un kvalitātes novērtēšana.

Tie bija pārstrādes rūpnīcas cilvēki, kas brauca augšā pa upi un pludināja, mērīja un vienojās. Ja noņem vēsturisko atkāpi, kokmateriālu uzmērīšanu būtu vērts apskatīt ar tirgus attīstību Latvijā, ar to brīdi, kad atguvām neatkarību, jo sākās tirgus ekonomika.

Pamatā 1990. gados kokmateriālu uzmērīšana bija strauji augoša nozare. Notika milzīga konkurence ar dažādiem paņēmieniem, kas šī brīža ekonomiskajā situācijā nebūtu iedomājami. Piemēram, kompetence par preci."

Gaigals uzsver, ka Latvijā liela ietekme kokrūpniecības attīstībā bija ne tikai nacionālajam kapitālam, bet arī "zināšanu importam" no Ziemeļvalstīm. "No zviedriem iemācījāmies, ka kokmateriālus var uzmērīt ne tikai tirdzniecības dalībnieki, bet arī pakalpojums tirdzniecības dalībnieka uzdevumā. Tādā veidā tirdzniecības dalībnieki ar mazākām izmaksām īsteno tiesības uzzināt preces kvalitāti un vērtību.

Tas notika pirms vairāk nekā 25 gadiem. Tad atsevišķi tirgus dalībnieki sāka veidot trešās puses pakalpojumu, kur viņu uzdevumā notika kokmateriālu uzmērīšana. Šodien šis pakalpojums ir audzis, to regulē arī likums. Uz tā pamata tiek slēgti līgumi.

Latvijā ir divas valsts akreditāciju ieguvušas organizācijas, kas sniedz šādu pakalpojumu. Domāju, ka līdztekus šim modelim, ka kokmateriālus uzmēra trešā puse, milzīga nozīme ir tam, ka kokmateriālu pircējs un pārdevējs sarunājas un vienojas par kokmateriālu vērtēšanas nosacījumiem," viņš piebilst.

Mārtiņš Gaigals norāda, ka tikpat svarīga ir izpratne, ka abas puses vienādi izprot šo darījumu. "Vēl svarīgāk, ka tirgus dalībnieki pēc iespējas standartizēti rīkojas savos darījumos, jo tajā brīdī ir ļoti viegli saprast preces cenu. Tad konkurencē nespēlē lomu tikai cena par saprotamu preces daudzumu un kvalitāti, bet gan apstākļi un citi nosacījumi, kas ir svarīgi," viņš piebilst.

Uzmērīšana būtiski saistīta ar uzskaiti

Kokmateriālu uzmērīšana, pirmkārt, ir saistīta ar kokmateriālu uzskaiti. Gaigals norāda, ka uzskaite nav saistīta tikai ar grāmatvedību. "Kokmateriāli ir ļoti svarīgi gan plānošanā, gan ražošanā, sākot ar to brīdi, kad kāds iecer novākt ražu savā mežā. Visi procesi ir saistīti ar plānošanu, uzdevumu došanu un ražošanas kontroli.

Likums regulē tikai to sadaļu, kas pamatā ir meža un apaļo kokmateriālu tirdzniecība. Ne velti daudzuma un kvalitātes noteikšanas likums ir tendēts, lai samaksātu nodokļus. VID ir tā institūcija, kas ir šā likuma uzraudzītājs.

Protams, kokmateriālu uzmērīšana ir svarīga pie darījuma. Tad ir svarīgi saprast, ka kokmateriālus precīzi var uzmērīt tur, kur var apskatīt, nav tumšs, nav grāvis vai kupena. Pārsvarā tās ir pirmsražošanas līnijas, kad kokmateriāli nonāk pārstrādē," viņš saka.

Otrkārt, mūsdienu tehnoloģijas ļoti daudz palīdz kokmateriālu uzmērīšanā. Pēc Gaigala teiktā, ja mūsdienās kokmateriālu aprite notiek daudz ātrāk starp mežu un koksnes pārstrādi un ir liela uzticība iesaistītajām pusēm, tad mērījumu ir iespējams attiecināt uz tiem darījumiem, kas notikuši iepriekš.

"Mežā nebūt nav viegli pateikt A klases vai ekstra klases finierkluču atšķirības, bet patiesībā atšķirība var būt desmitiem eiro par kubikmetru. Tad, kad koks aug, to nav iespējams pateikt, jo kvalitāti nosaka arī ražošana. Tad meža īpašniekam arī ir izdevīgi cerēt uz meža industrijas mērījumu. Tāpēc ir svarīga kokmateriālu uzmērīšana pie industrijas.

Treškārt, tā pati darbība, kas notiek zāģētavās, kokmateriālu uzmērīšana ir informācija ražošanai, kur ir milzīga nozīme milimetriem, lai no kokmateriāla sagatavotu maksimāli vērtīgāko produktu. Nepareizi novērtējot dimensijas un kvalitāti, var saražot mazāk vērtīgu materiālu," saka Gaigals.

Nākotnes ieceres

Vaicājot par nozares iecerēm nākotnei, Mārtiņš Gaigals sākotnēji uzsver, ka tirgū ir svarīgi, ka pēc iespējas vairāk īsteno tirgus dalībnieku tiesības uzzināt cenu. "To var darīt tad, ja ir skaidrs, kā mērīt, kā noteikt kvalitāti un citus parametrus. Ļoti svarīga ir precizitāte.

Manuprāt, nozare kopumā ir izpratusi, ka ļoti svarīgi ir kvalitātes vērtēšanas jautājumi, jo mūsdienu apstākļos cena ir būtiska. Tirgošanās notiek konkrētas kvalitātes kubikmetros un tonnās. Nozare ir sadzirdēta, un tās regulācijas, kas seko likumam vai Ministru kabineta noteikumiem, ir procesā, lai tiktu papildinātas.

Mums priekšā ir nopietns darbs, lai pēc tam, kad grozīs valdības noteikumus, varētu papildināt Latvijas valsts standartu un precīzi aprakstīt iepriekšminēto. Tas ir būtiski, ka likumam pakārtotā normatīvā vide neatstāj neskaidrības un pelēkās zonas attiecībā uz tirdzniecību," saka Gaigals.

Otrkārt, visiem procesā iesaistītajiem tā ir milzīga iespēja. Mārtiņš Gaigals norāda: "Kokmateriāliem ir iespēja procesā virzīties kopā ar datiem, kas to apraksta. Datiem visefektīvākais veids ir, ja tie ir standartizēti.

Mēs izmantojam starptautisko datu standartu "papiNet" datu nokļūšanai no vienas informācijas sistēmas uz citu. Tas ļauj neintegrēt informācijas sistēmas, bet saprast, kā tulkojas šie dati, un tiem ir salīdzinoši mazas izmaksas. Līdz ar to ar biznesu nākotnē visefektīvākā komunikācija ir nevis sistēmām, integrējot sistēmas, bet attīstīt datu standartu un komunicēt ar datiem."

Mārtiņš Gaigals kā trešo argumentu uzsver, ka nākotne būs mākslīgajam intelektam un neironu tīkliem. "Mēs atrodamies jau pēcdigitalizācijas laikmetā, jo tiek ieviestas arvien viedākas tehnoloģijas ražošanā, šķirošanā. Visur strādā mākslīgais intelekts. Jo ātrāk strādāsim pie šīm, jo būsim priekšā mūsu konkurentiem," viņš piebilst.

Kokmateriālu uzmērīšana privātajos mežos

Vaicājot par to, kā notiek kokmateriālu uzmērīšana privātajos mežos, Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks skaidro: "Uzmērīšanai nevajadzētu atšķirties no tā, kā tas notiek citos mežos, piemēram, pašvaldības vai valsts mežos. Mēs visi vēlamies, lai Latvijā būtu tāda uzmērīšanas sistēma, kura būtu precīza un uzticētos jebkurš meža īpašnieks.

Protams, privāto mežu īpašnieki atšķiras ar to, ka daļa pārdod nevis sagatavotus sortimentus, bet gan augošu mežu. Šajā gadījumā koksne nonāk pie kāda pārpircēja un tikai tad nonāk zāģētavā vai kaut kur citur, piemēram, ostā, lai eksportētu. Tā ir galvenā atšķirība. Savukārt Latvijas valsts meži pārdod gatavu sortimentu.

Šai sistēmai ir jābūt vienotai un precīzai arī attiecībā gan uz privāto mežu īpašniekiem, gan valsts mežiem."

Attiecībā uz to, vai privāto mežu īpašnieki var būt droši, ka kokmateriālu uzmērīšana ir precīza, Arnis Muižnieks uzsver: "Ja privāto mežu īpašnieki pārdod kokmateriālus un līgumā prasa, lai uzmērīšanu veiktu akreditēta uzmērīšanas institūcija, tad tas ir droši. Tas, ka kokmateriāli tiek uzmērīti precīzi, ir mežu īpašnieku interesēs.

Pēdējos gados tā ir iespēja uzzināt uzmērīšanas rezultātus gan pircējam, gan pārdevējam. Droši vien privāto mežu īpašnieki jāaicina to izmantot, jo šie dati ir pieejami arī viņiem."

Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs piebilst, ka liela loma ir arī digitalizācijas attīstībai kokmateriālu uzmērīšanas procesā. "Jaunās tehnoloģijas ienāk arī mežsaimniecībā un meža nozarē, tajā skaitā kokmateriālu uzmērīšanā. Tā saucamā foto uzmērīšanas metode jau tiek izmantota Latvijā, kas ļauj izvairīties no būtiskām izmaksām uzmērīšanas jomā. Tas atvieglo visu iesaistīto pušu izmaksas."

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.