Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki veikuši pētījumu, pierādot, ka kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā ir līdz pat septiņām reizēm mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā Eiropas Savienībā (ES) biežāk izmantotajām dārzkopības substrātu alternatīvām, informēja kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma SIA "Laflora".
RTU pētījumu veica, balstoties uz kūdras substrāta dzīves cikla analīzi uzņēmumā "Laflora", un tā zinātniskā publikācija oktobrī publicēta vides zinātnes zinātniskajā žurnālā "Journal of Cleaner Production".
Kā norāda "Laflora", 86% no ES izmantotajiem pārtikas, koku stādu un dekoratīvo augu audzēšanas substrātiem ir tieši kūdras substrāti, no kuriem trešdaļu veido Latvijas kūdra un lai gan jau gadu desmitiem tiek meklētas alternatīvas kūdras substrātu aizstāšanai, nav izvērtēta citu alternatīvo audzēšanas substrātu kopējā ietekme uz vidi.
RTU pētījuma mērķis bija izvērtēt dārzkopības kūdras substrāta un biežāk izmantoto alternatīvu - kokosšķiedras un minerālvates substrātu - ietekmi uz cilvēka veselību, klimata pārmaiņām, resursiem un ekosistēmas kvalitāti.
Veicot vides aprites dzīves cikla analīzi trīs dārzkopības substrātiem, zinātnieki secinājuši, ka lielākā kopējā vides ietekme ir kokosšķiedras substrātam ar 48,51 mPt, kam seko minerālvates substrāts - 10,6 mPt un kūdras substrāts - 6,79 mPt. Konkrētās vielas ietekmei uz vidi starptautiski mērīšana izmanto ekoloģisko rādītāju - mPt.
Pētījumā secināts, ka kūdras substrāta izmantošanai dārzkopībā ir pat septiņas reizes mazāka kopējā ietekme uz vidi nekā kokosšķiedras substrātam.
Vienlaikus pētījumā novērtēja arī substrātu radīto SEG emisiju jeb ietekmi uz globālo sasilšanu - kokosšķiedras substrāta radītās emisijas uz viena kubikmetra substrāta sasniedz 47 kg oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta, minerālvates emisijas - 32,1 kg CO2 ekvivalenta, bet kūdras substrāta emisijas - 20,2 kg CO2 ekvivalenta.
Tāpat, lai noteiktu dārzkopības kūdras substrāta kopējo ietekmi uz vidi, RTU veica tā pilna dzīves cikla analīzi. Aptverot visus procesus kūdras substrāta dzīves ciklā - kūdras lauku sagatavošanu, kūdras ieguvi, pārstrādi, transportēšanu gala patērētājiem, izmantošanu dārzkopībā un utilizāciju - tika izvērtētas radītās ietekmes uz vidi un izveidots kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma "Laflora" kūdras substrāta vides profils.
Kā norāda uzņēmumā, kūdras substrāta dzīves cikla posmi, kas rada vislielāko ietekmi uz vidi, ir kūdras substrāta transportēšana gala patērētājiem, kas saistās ar dīzeļdegvielas patēriņu autotransportam, un kūdras ieguve, kur ietekme saistās ar kūdras purvu atvēršanu.
Pētījumā zinātnieki rekomendē kūdras produktu izplatīšanā autotransportu aizstāt ar dzelzceļa izmantošanu, kā arī pēc iespējas saīsināt kūdras lauku sagatavošanu un kūdras ieguves procesu, lai veiktu teritorijas rekultivāciju, tādējādi mazinot ietekmi uz ekosistēmu.
Vienlaikus "Laflora" vadītājs Uldis Ameriks uzsvēra, ka pētījums ļauj pamatot "Laflora" ilgtspēju un vēlreiz apstiprina to, ka kūdra ir daļa no Eiropas Zaļā kursa un palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
Tāpat viņš norāda, ka "kūdras substrātam nav piemērotu aizstājēju dārzkopībā. Pieņemot politiskus lēmumus Eiropā un tepat Latvijā, svarīgi ir balstīties zinātniskos pētījumos."
RTU pētījuma "Kūdras ražošana dārzkopībai Latvijas kontekstā: ilgtspējas novērtējums, izmantojot Life Cycle Analysis modelēšanu zinātniskā publikācija žurnālā "Journal of Cleaner Production" pieejama, uzklikšķinot šeit.
