T, 30.11.2022.

FOTO ⟩ Bebri kļuvuši par Preiļu muižas parka "baroniem". Pašvaldība plāta rokas

Bebri kļuvuši par Preiļu muižas parka "baroniem". Pašvaldība plāta rokas
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Bebrs. Ilustratīvs attēls.
Bebrs. Ilustratīvs attēls. Foto: WildMedia/Shutterstock

Preiļu muižas parku apsēduši bebri, bet atļauju to medīšanai neizsniedz, liecina informācija muižas kompleksa un parka "Facebook" lapā.

Daudzi parka apmeklētāji jautā un uztraucas, kāpēc parkā netiek apturēta bebru darbošanās, kas bojā un likvidē parka kokus.

Jūnijā administrācijas pārstāvji esot konstatējuši, ka parkā ir ieviesušies bebri, un lūguši Preiļu novada pašvaldības Medību koordinācijas komisijai atļauju parkā bebrus medīt, kā arī norādīt kārtību, kādā iespējams piesaistīt medniekus. Bez minētās komisijas atļaujas aizliegts pašiem organizēt un veikt darbības bebru likvidēšanai.

Kopš vasaras sākuma parka komanda saviem spēkiem esot centusies likumā atļautajās iespējās izskaust bebrus no parka teritorijas. Novērots, ka parkā sev mājvietu radušas vairākas bebru saimes dažādās vietās. Parka darbinieki centušies mazināt nodarīto postu, daļai no kokiem ap stumbriem aptinot metāla sietu, tomēr parka platība ir pārāk liela, tādēļ nav iespējams visus kokus šādi pasargāt no bebru kaitējumiem. Savus izveidotos dambjus bebri pastāvīgi nostiprina un palielina. Dambju izjaukšana tikai ar darbinieku fizisko spēku ne vienmēr ir iespējama, norāda parka pārstāvji.

Oficiālu atbildi uz jūnijā rakstīto iesniegumu no Medību koordinācijas komisijas administrācija joprojām neesot saņēmusi. Pēc vairākām parka komandas iniciētām telefonsarunām un atgādinājumiem sniegta mutiska atbilde, ka komisija kopā ar Mežniecības pārvaldi neizsniegs atļauju bebru medīšanai, jo neesot izstrādāta dokumentācija.

Preiļu muižas apbūve kopumā un katrs tās elements atsevišķi (pils, kapela, stallis, vārti, vārtsarga namiņš, parks) ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, liecina interneta vietnē "atrastalatvija.lv" publicētā informācija.

Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19.gadsimta vidū, un vēl šodien tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Parka platība ir 47 hektāri, no kuriem apmēram 13 hektārus aizņem parka dīķi un kanāli, te aug vismaz 25 sugu koki un krūmi, to vidū vairāki dižkoki. Preiļu parks ir lielākais pilsētvides parks Latvijā.

Iespējams, ka Preiļu parka plānojumu projektējis itāļu arhitekts Vinčenco Macoti (1756-1798). Savulaik parku apjoza dekoratīvs nocietinājums - kastella - un četrrindu liepu alejas. Parka vidū, appludinot Preiļupīti, ir radīta dīķu un kanālu sistēma ar daudzām salām un pussalām. Klajumos (laucēs) izveidotas gleznainas lapenes - liepu vai svešzemju koku un krūmu grupas. Preiļu labi aprūpēti krūmu puduri - segliņi, sausserži, melnie plūškoki un citi.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu