"Ouija" dēlis kā spēle pastāv jau vairāk nekā 100 gadu. Īpaši populāra tā kļūst Halovīna laikā, jo cilvēki pieļauj, ka spēj sarunāties ar spokiem. Pat cilvēki, kas netic spiritismam, apgalvo, ka sajutuši garu klātbūtni. Zinātnieki nākuši klajā ar trīs izskaidrojumiem šim fenomenam, raksta portāls "Science Alert".
"Ouija" ir koka dēlis ar alfabēta burtiem, cipariem un vārdiem "jā" vai "nē". Lai spēle darbotos, visiem tās dalībniekiem ir jāuzliek rokas uz koka rādītāja un jālūdz mirušo gariem atbildēt uz viņu jautājumiem. Tas notiek, pārvietojot koka rādītāju pa dēli, lai no burtiem nolasītu atbildi.
Kamēr daži to uzskata par parastu spēli, citi zvēr, ka spēj komunicēt ar tiem, kas nonākuši "otrā pusē".
19. gadsimtā trīs māsas Foksas komunicēja ar gariem. Viņas skaļi nosauca alfabētu un gaidīja, kad mirušo gari klauvēs atbildi. Tad viņas izrunāja vārdus un ziņas, kas šķietami nāca no mirušajiem. Sabiedrība vēlējās sazināties ar gariem tikpat ātri, kā to darīja šīs māsas, izmantojot jaunas tehnoloģijas. Piemēram, telegrāfu.
"Ouija" dēlis tika radīts 1890. gadā un guva milzīgus panākumus. Tomēr 20. gs. sākumā cilvēki zaudēja ticību saziņai ar mirušajiem, jo daudzi no cilvēkiem, kas izmantoja dēli, tika atmaskoti.
Pat Psihisko pētījumu biedrība garu saziņas vietā sāka pētīt citus paranormālus fenomenus, piemēram, ekstrasensoru uztveri (spēju sūtīt un iegūt informāciju ar prātu) un mājas, kurās šķietami mīt spoki.
Tomēr pēc Otrā pasaules kara interese par spiritismu un "Ouija" dēļiem pieauga. Arī cilvēki, kas netic spiritismam, apgalvo, ka koka rādītājs ir kustējies pa alfabētu, izveidojot vārdus un faktus, par kuriem neviens cits neesot varējis zināt.
Viens no iespējamiem izskaidrojumiem šādām darbībām ir ideomotoriskais efekts.
Šis termins radies no vārdiem ideja un motors (muskuļu aktivitāte) un apzīmē to, ka mūsu domas var vadīt kustības.
Ideomotoriskais efekts attiecas uz cilvēku zemapziņā veiktajām kustībām. Piemēram, spēlējot "Ouija", cilvēks var neapzināti pārvietot rādītāju, izveidojot tādu vārdu virknējumu, kādu tikai viņš zina. Arī citi spēlētāji var veicināt kustību ar zemapziņu. Tas var izskaidrot, kādēļ rādītājs šķietami pats pārvietojas.
Vēl viens izskaidrojums, kas saistīts ar ideomotorisko efektu, ir saistīts ar cilvēku rīcības kontroles sajūtu. Tā ir subjektīva spēja kontrolēt darbības, kas ietekmē ārējus notikumus. Piemēram, ja cilvēks nolems pacelt galdu, tas liks tam pārvietoties.
Eksperimenti ar "Ouija" dēļiem ir atklājuši, ka ar rīcības kontroles sajūtu var manipulēt, liekot mums domāt, ka pa burtiem un cipariem pārvietojas "kāds neredzamais".
Tiek uzskatīts, ka tas saistīts ar problēmām, ar kurām saskaras mūsu smadzenes, prognozējot rezultātu sekas. Kad mūsu prognozes sakrīt ar rezultātiem, mēs uzskatām, ka esam atbildīgi par darbību.
Tomēr - ja jūtam, ka iznākums nav tāds, kādu gaidījām, tad mūsu rīcības kontroles sajūta mazinās. Iespējams, uzskatām, ka saziņā ar gariem iesaistās kāds ārējs avots.
Trešais faktors, kas jāņem vērā, ir emociju izplatība. Zinām, ka šokējošos, ļoti emocionāli notikumos līdzcilvēki var "pārņemt" mūsu emocijas.
Spēlējot "Ouija", satraukums no emocionālas vides var likt mums sajust citu cilvēku emocijas. Varam pārņemt viņu bailes un nemieru, liekot domāt, ka koka rādītāju pārvieto gari.
Trīs faktoru kombinācija - ideomotoriskais efekts, manipulēta rīcības kontroles sajūta, emociju izplatība - var pārliecināt cilvēkus, ka ar "Ouija" spēlētājiem runā gari. Ņemot vērā, cik grūti laboratorijā ir atdarināt sociālo vidi, kurā cilvēki spēlē šo spēli, zinātnieki nevar pilnīgi droši apgalvot, ka tikai šie faktori izskaidro spēlē notiekošo.
Kā atzīmē daži eksperti, vēlme sazināties ar mirušajiem kļūst arvien populārāka.
