Vācija aicina Serbiju izvēlēties starp Eiropas Savienību un Krieviju

Amatpersona sacīja, ka Belgradai ir jāizvēlas, vai tā atrodas Krievijas vai ES pusē.

"Attiecības ar Serbiju ir sarežģītas - tajās ir gan gaisma, gan ēnas," sacīja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

"Serbijas attiecības ar Krieviju noteikti ir daļa no ēnām," piebilda amatpersona.

Avots atklāja, ka Vācijas valdība, piemēram, bijusi pārsteigta un vīlusies, kad Serbijas ārlietu ministrs Nikola Selakovičs septembrī parakstīja ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu vienošanos par sadarbību ārpolitikā.

Vācijas amatpersona uzsvēra, ka Serbijas prezidentam Aleksandram Vučičam beidzot ir jāizdara izvēle.

"Ja viņš izvēlēsies ceļu uz Eiropu, viņš saņems atbalstu no visas ES un Vācijas valdības. Ja viņš izvēlēsies otru ceļu, tam būs sekas" uz Belgradas nākotni ES, sacīja amatpersona.

Serbija ir ES kandidātvalsts kopš 2012. gada, taču tās izredzes pievienoties blokam tiek uzskatītas par drūmām, ja vien tā nenoregulēs attiecības ar Kosovu.

Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir saasinājis spriedzi Serbijā, kur daudzi serbi atbalsta Krieviju.

Belgrada ir Apvienotajās Nācijās nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet atteikusies pievienoties Eiropas sankcijām pret Maskavu.

Ceturtdien, 3. novembrī, Berlīnē plānots samits, kurā piedalīsies Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas, Ziemeļmaķedonijas, Melnkalnes un Serbijas valdību vadītāji.

Samitā plānots parakstīt trīs vienošanās: par personas apliecinošu dokumentu, universitātes grādu un profesionālo akreditācijas dokumentu savstarpēju atzīšanu.