ES varasiestādes jau pavasarī paziņoja par pakāpenisku aizlieguma ieviešanu attiecībā pret Krievijas naftas importu, kā rezultātā no 5. decembra Eiropas tirgus Krievijai būs slēgts.
Sākotnēji Krievija lepojās, ka ir rasts "glābiņš" no trim valstīm: Ķīnas, Indijas un Turcijas. Pārējie Krievijas naftas pircēji neesot tik ietekmīgi.
Lai arī oktobra beigās Krievijas naftas piegādes pa jūru šīm valstīm palielinājās, tomēr kopumā Krievijas naftas piegādes dinamika ir negatīva.
Kopumā oktobra pēdējās dienās Krievija eksportēja vidēji trīs miljonus barelu naftas dienā. Aptuveni 740 000 barelu tika piegādāti Eiropas valstīm – tirgum, kas jau novembra beigās nebūs pieejams. Mēnesi vēlāk Krievija zaudēs arī 650 000 barelu piegādes caur cauruļvadiem uz Poliju un Vāciju. Līdz ar to Maskavai ir mēnesis laika, lai atrastu jaunu noieta tirgu 1,4 miljoniem barelu naftas diennaktī.
Pirmkārt, jārēķinās, ka ģeogrāfiski daļa Krievijas ir Eiropas sastāvdaļa, līdz ar to naftas loģistika uz ES ir relatīvi vienkārša. Sākot eksportu uz citām valstīm, spēkā stājas dažādi izaicinājumi saistībā ar loģistiku – Krievijai būs jāatrod vairāk kuģu, ar ko transportēt naftu tālākās distancēs.