T, 30.11.2022.

"Vienā rokā turēju nazi un otrā savu dzimumorgānu. Biju ļoti tuvu tam, lai to vienkārši nogrieztu." Daniellas stāsts

Apollo.lv
"Vienā rokā turēju nazi un otrā savu dzimumorgānu. Biju ļoti tuvu tam, lai to vienkārši nogrieztu." Daniellas stāsts
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: MarinaP/Shutterstock

Daniella Damberga piedzima nepareizā ķermenī. Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" viņa stāsta par ceļu uz savu īsto "es" – no pirmā zvana psihiatram līdz dzimuma maiņas operācijai.

To, ka patiesībā ir sieviete vīrieša ķermenī, Daniella sapratusi apmēram 16-17 gadu vecumā, kad sākusies pubertāte. "Parādījās apmatojums, kļuvu lielāks. Skatījos spogulī un domāju: kāpēc tā? Es augu, esmu vīrietis – bet nevarēju saprast, kāpēc tas mani biedē."

Daniella stāsta: "Man uznāca histērija.

Sāku raudāt, skatīties spogulī, viss gandrīz beidzās ar to, ka izdarīju pašnāvību.

Tajā pašā dienā atradu Tvaika ielas reģistratūras numuru un pierakstījos pie psihiatra."

Ceļš uz dzimuma maiņas operāciju bija apmēram piecus gadus ilgs. "Bija dažādi testi, pārbaudes," stāsta Daniella. "Pirmkārt, man bija jāpierāda, ka neesmu garīgi slima. Bija jāpierāda, ka man nav šizofrēnija, jo, cik zinu, viens no šizofrēnijas simptomiem ir vēlme mainīt dzimumu."

Pēc pusgada pirmais ārstu konsilijs noteica Daniellai diagnozi: neprecizēti dzimumidentitātes traucējumi. Toreiz viņai bija 17 gadi. Ar psihiatru bija noruna: ja pēc gada viņas domas par dzimuma maiņu nebūs mainījušās, Daniella pie viņa varēs atgriezties un turpināt iesākto.

Viņa atgriezās un pēc dažādām pārbaudēm un jauna ārstu konsilija beidzot saņēma diagnozi transseksuālisms. Vairs nekas nekavēja taisīt dzimuma maiņas operāciju.

"Darbu atrast tādiem kā man ir pagrūti, jo darba devēji vēl nav gatavi pieņemt darbā tādu cilvēku kā es," saka Daniella. "Tomēr es sakrāju savai operācijai un pirms gada to izdarīju."

Pirmais, ko Daniella izdarīja, kad slimnīcā pamodās no narkozes, – piezvanīja mammai.

"Es teicu: mamma, es beidzot kļuvu par tavu meitu. Mamma, protams, sāka raudāt. No prieka. Es arī sāku raudāt, teicu: es tevi ļoti mīlu, viņa man teica to pašu. Pēc tam viņa sāka zvanīt ģimenes locekļiem un lepoties ar to, ka es to esmu izdarījusi."

Daniella atzīst, ka ir laimīga.

"Gan pēc dokumentiem, gan izskata, gan pēc dzimumorgāniem es esmu sieviete. Beidzot. Ar ko es ļoti lepojos.

Pēc operācijas ir pagājis gads, man kļuvis daudz, daudz mierīgāk un vieglāk dzīvot. Man beidzās miega traucējumi, jo agrāk nevarēju mierīgi aizmigt. Varēju nakts vidū pamosties, bija panika, dažādas histērijas.

Arī fakts, ka nomainīju dokumentus. Ja kaut kur jāuzrāda dokumentus, vairs nav jābaidās no cilvēku reakcijas. Agrāk rādīju dokumentus ar domu: ak dievs, kaut tas ātrāk beigtos. Ir kļuvis mierīgāk un brīvāk dzīvot. Beidzot. Es ilgi to gaidīju."

Daniellai ir paveicies gan ar ģimeni, gan darba devējiem un kolēģiem. Par sabiedrību kopumā runājot, Daniella saka: "Cerams, ka cilvēki sapratīs, ka mēs esam tieši tādi paši cilvēki kā visi pārējie, mēs neesam slimi, un mēs to varam pat pierādīt. Tomēr cilvēki apkārt varētu būt daudz pieņemošāki, daudz draudzīgāki.

Tā jau saka – kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Ceļš pie sevis padarīja mani daudz stiprāku.”

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

Pašvaldības sociālajā dienestā vai krīzes centrā:

Centrs "Marta"

Matīsa iela 49-3, Rīga

Tālr. 67378539

E-pasts: centrs@marta.lv

Centra "Marta" Liepājas filiāle

Kūrmājas prospekts 11, Liepāja

Tālr. 29195442

E-pasts: centrs@martaliepaja.lv

Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes"

Kungu iela 34, Rīga

Tālr. 24551700, 27722292

E-pasts: skalbes@skalbes.lv

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu