T, 30.11.2022.

VIDEO ⟩ "No kā baidīties?" Pēc zvēresta nodošanas Grevcova sniedz interviju Lukašenko kontrolētai radiostacijai

Apollo.lv
"No kā baidīties?" Pēc zvēresta nodošanas Grevcova sniedz interviju Lukašenko kontrolētai radiostacijai
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 51
14. Saeimas deputāte Glorija Grevcova (Stabilitātei!).
14. Saeimas deputāte Glorija Grevcova (Stabilitātei!). Foto: Edijs Palēns/LETA

Sūkstoties par šī brīža situāciju Latvijā, 14. Saeimas deputāte Glorija Grevcova ("Stabilitātei!") pēc zvēresta nodošanas sniegusi interviju Baltkrievijas radiostacijai "Belarus".

Raidstacijas "Belarus" darbinieks iesāka interviju, apsveicot deputāti ar iekļūšanu 14. Saeimā. Atsaucoties uz Grevcovas publicēto saturu sociālajos medijos, intervētājs turpināja sarunu ar jautājumu - cik "saspringta" situācija Latvijā ir šobrīd? 

Grevcova stāsta: "Kas tad īsti notiek? Patiesībā tas, ko es stāstu, ir tikai "ziediņi". Negribas arī teikt, cik viss ir slikti, pavisam slikti. Nepietiek ar to, ka augsta inflācija, ja nemaldos, 22% - tie ir oficiālie dati, tomēr dzīvē viss ir daudz sliktāk.

Vēl, protams, komunālie rēķini, un mēs visi saprotam, kāpēc tas tā ir. Mēs taču pakļaujamies sankcijām, visam jābūt kārtībā, bet viss ir sliktāk.

Viss tiek darīts pretēji mūsu valsts interesēm. Mēs paliekam zaudētājos. Dažās vietās par ūdens kubikmetru jāmaksā 100 eiro. Tas ir kosmiski!"

Glorija turpina: "Maizes klaips kādreiz maksāja 70 eiro centus, šobrīd jau 1,09 eiro. Cenas un nodokļi aug, bet algas ne. Mums ir tie paši ienākumi, bet cenas visam tikai aug - dzīve kļuvusi dārgāka.

Mums stāsta, ka ir atbalsta mehānismi, bet tas ir smieklīgi. Lai tos iegūtu, vajag iziet cauri ellei. Katru reizi, kad stāstu par šo visu, man saka, ka esmu nodevēja, lai braucu prom, ka man šeit nav ko darīt, un uzreiz sauc Valsts policiju."

Tāpat deputāte intervijā stāsta, ka "amatpersonas un cilvēki ar stabiliem ienākumiem "čupojas" savā starpā un nezina, kā dzīvo cilvēki mikrorajonos, kā arī bieži paši pat nav izbraukuši ārpus Rīgas."

Taujāta par to, kā latvieši reaģē uz dzīves sadārdzinājumu, Grevcova atbildēja: "Ir izstrādāti valsts atbalsta mehānismi konkrētām grupām. Jā, tomēr jāatzīst, ka nelielas kompensācijas tiek izmaksātas.

Valdība kaut kā cenšas, bet dzīves sadārdzinājums ir tik liels, ka šī minimālā kompensācija nepalīdz. Viņi [valdība] it kā ir iedevuši, bet ar otru roku paņem vēl vairāk! Sanāk - viņi [valdība] ir pārtērējuši budžetu, naudu it kā iztērējuši, it kā palīdzējuši, bet reāli nekas nenotiek.

Cilvēki nezina, kur pieteikties kompensācijām, nevar "aizklauvēties" līdz šiem portāliem - elementāri nevar tikt sazvanīta pat "Latvijas gāze", jo viņi neceļ telefonu. Lūk, tā pie mums ir!"

Intervētājs jautāja deputātei arī par valsts atbalsta mehānismiem, tuvojoties ziemai un ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Grevcova stāsta: "Jāsāk ar to, ka mums pagaidām nav valdības.

Es atvainojos, protams, ka runāju parastā valodā, bet mani tomēr ievēlēja parastā tauta. Ir sfēras, par kurām koalīcija jau ir vienojusies. Koalīcija mums ir tāda "šķidra", bet ceru, ka tā izveidosies un sāks darbu, jo viņi var arī "novilkt" līdz janvārim, kā tas bija iepriekš.

Pats galvenais vēl priekšā - mums vēl nav apstiprināts budžets. Mēs par to vēl lemsim un skatīsimies. Un tā valdība, kas šobrīd veidojas, to ļoti labi saprot - veidojas ļoti stipra opozīcija un būs grūtāk iet šo ceļu. Ziniet, ja godīgi - mēs esam atkarīgi. Atkarīgi no Eiropas fondiem, no citiem cilvēkiem, no finansiālajiem tirgiem. Vai mums kādreiz ir bijis kaut kas "mūsu"?

Lietas, kas notika 32 gadu garumā, ir likušas Latvijai būt atkarīgai, un tāpēc dažreiz tā sanāk, ka mums ir jāspēlē rekomendāciju, padomu un kaut kādu kopējo regulu stabule, lai peldētu pa Eiropas Savienības (ES) straumi. Pašā ES nav viss tik viegli, jo tur ir citas prioritātes. Es nedomāju, ka Latvija ir ES prioritāte, bet mēs tur esam un tāpēc mums vajag pildīt to, ko pilda visa Eiropas Savienība.

Ekonomiskā programma? Kāda ekonomiskā programma? Mums vēl nav pieslēgta apkure, tas ir, mums tā ir pieslēgta, bet mēs vēl neesam saņēmuši pirmos rēķinus.

Mums saka: "Gāzes pietiks." Tikai kurš par to varēs samaksāt? To mēs nezinām. Tas ir smieklīgi, smieklīgi līdz brīdim." Intervētājs iestarpina: "Bet tas taču novedīs pie sociālās spriedzes paaugstināšanās!"  

Deputāte atbildēja: "Cilvēki jau uztraucas. Ja agrāk cilvēki baidījās izteikt savu viedokli atklāti, jo, jāatzīst, mums ir diezgan izteikta cenzūra, tad tagad viņi pārstāj baidīties. No kā baidīties?

Ja cilvēkam ir 800 eiro parāds par komunālo pakalpojumu nemaksāšanu - viņš var palikt bez mājokļa. 800 eiro - tie ir divi mēneši. Divus mēnešus nesamaksā - pie tevis atnāks un pārdos tavu mājokli izsolē. Un tu kļūsi par bomzi bez dzīvesvietas.

Spriedze aug, cilvēki vairs neklusē un nevaino kaimiņus, jo kaimiņi nav vainīgi. Vainīga ir valdība un tās neprofesionālie lēmumi!" norādīja deputāte Grevcova.

Video: Deputāte Grevcova sniedz interviju radiostacijai "Belarus"

Dienu pirms 14. Saeimas pirmās sēdes Krievijas propagandas TV sižetā rāda Grevcovu

31. oktobrī Krievijas propagandas telekanālā "Rossija 24" tika translēts sižets, kurā tika izmantoti gan Daugavpils pirmā vicemēra Alekseja Vasiļjeva, gan 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas videomateriāli.

"Rossija 24" sižets atainoja to, kā Daugavpilī tika demontēts piemineklis. Video redzams īss Grevcovas "TikTok" video izgriezums, kurā viņa saka: "Būs tiesvedības, naudas nav, konkurss nav noticis, bet patiesībā izrādījās, ka nauda ir, būvnieks ir gatavs, konkurss ir uzvarēts un cilvēks ar ekskavatoru jau gaida."

Pilnajos "TikTok" video Grevcova saka: "Jūs mani varat tagad nomētāt ar akmeņiem. Es pateikšu, kā ir. Pēc tam, kad mēs vakar bijām Daugavpilī un apskatījām visas tās šausmas, kas tur notiek ar pieminekļiem, es sapratu, ka cilvēkus Daugavpilī vienkārši zombē. Viņus pieradināja pie domas, ka viss būs labi, viņi tam noticēja.

[Dome] imitēja vētrainu darbību, ka būs tiesvedības, naudas nav, konkurss nav noticis, bet patiesībā izrādījās, ka nauda ir, būvnieks ir gatavs, konkurss ir uzvarēts un cilvēks ar ekskavatoru jau gaida.

Viss ir vienkārši organizēts augstākajā līmenī. Nu kā tad tā? Kā tas var būt, ja notiek tiesas? Liekulība, vienkārši liekulība. Ziniet vienu – asaras nesagaidīs, mēs būsim gudrāki. Viss paliks mūsu sirdīs."

Šī gada 7. oktobrī Valsts policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 272. panta saistībā ar deputātes iespējami apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu CVK.

Veicot nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības un iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu, 17. oktobrī kriminālprocess paātrinātā kārtībā nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu personu.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Grevcova, būdama 14. Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāte, CVK iesniegusi ziņas par sevi, tai skaitā norādot informāciju sadaļā "Darba vieta un ieņemamie amati", kā arī "Izglītība". Šo ziņu sniegto patiesumu sagatavotajos dokumentos persona apliecināja ar savu parakstu, pēc kā parakstītos dokumentus nodeva personai, kura tos 13. jūlijā iesniedza CVK.

Kriminālprocesā nopratināti vairāki liecinieki, tostarp no dažādām iestādēm un institūcijām gūtas un ziņas informācija, kam ir būtiska nozīme kriminālprocesā. Viena persona kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto. Personai piemēroti drošības līdzekļi, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu.

Izmeklēšanas laikā gūtā informācija dod pamatu uzskatīt, ka persona ar savām darbībām izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 272. pantā. Iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu un veicot visas nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības, 17. oktobrī, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 425. pantam, paātrinātā procesā kārtībā kriminālprocess nodots kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu personu par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.

Jaunievēlētā partijas "Stabilitātei!" deputāte melojusi par savu darbavietu, pirmsvēlēšanu laikā CVK apzināti iesniedzot nepatiesu informāciju par to, vēstīja "TV3 Ziņas".

Turklāt Grevcova CVK sniegusi nepatiesu informāciju arī par iegūto izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), apstiprināja LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze Āķe-Vīksne.

CVK Grevcova sniegusi informāciju, ka 2013. gadā ieguvusi augstāko izglītību LSPA pedagoga specialitātē. Tomēr Āķe-Vīksne, atbildot uz jautājumu par šīs informācijas patiesumu, norādīja, ka LSPA arhīvā šāda informācija nav pieejama.

Persona ar šādu vārdu un uzvārdu neesot atrodama LSPA Studentu informatīvajā sistēmā, kas darbojas kopš 2004. gada. Tāpat Grevcova nav fiksēta ne absolventu sarakstā, ne studējošo sarakstā, akcentēja akadēmijas pārstāve.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu