Otrdien ASV notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiek izraudzīti visi Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa senatoru, kā arī dažāda ranga amatpersonas pavalstu un vietējā līmenī.
Uz spēles likta kontrole pār Kongresu un prezidenta Džo Baidena iespējas atlikušajos divos gados Baltajā namā īstenot savas iekšpolitikas un sociālās politikas ieceres.
Vidustermiņa vēlēšanās tiek pārvēlēti visi 435 Pārstāju palātas locekļi, un vairums prognožu liecina, ka kontroli pār Kongresa apakšpalātu pārņems republikāņi. Vairākuma nodrošināšanai Pārstāvju palātā nepieciešamas vismaz 216 vietas, un saskaņā ar politisko ziņu vietnes "RealClear Politics" aplēsēm, demokrātiem nodrošinātas 174 vietas, republikāņiem - 228, bet cīņas iznākumu par atlikušajām 33 vietām grūti prognozēt.
Šobrīd Pārstāvju palātā Baidena pārstāvētajiem demokrātiem ir niecīgs 220 vietu vairākums, taču Vidustermiņa vēlēšanas tradicionāli bijušas referendums par esošā prezidenta sniegumu, un nav nekas neparasts, ja Baltā nama saimnieks zaudē kontroli pār Kongresu.
Piemēram, iepriekšējā prezidents Donalda Trampa pārstāvētie republikāņi 2018.gada videstermiņa vēlēšanās zaudēja 42 vietas Pārstāvju palātā, bijušā prezidenta Barakas Obamas pārstāvētie demokrāti 2010.gadā - 63 vietas, bet 1994.gadā, kad prezidenta amatu ieņēma Bils Klintons, demokrāti zaudēja 54 vietas.
Tomēr demokrāti saglabā nelielas izredzes paturēt kontroli pār Kongresa augšpalātu. Šobrīd spēku samērs Senātā ir 50 pret 50, un vēlēšanu prognožu vietne "FiveThirtyEight" atzīst, ka cīņas iznākumu grūti paredzēt. Vietne norāda, ka republikāņiem vislabākās izredzes ir atkarot senatoru vietas Džordžijā un Nevadā, bet demokrātiem - Pensilvānijā. Pārējās pavalstis, kas var izšķirt cīņu par Senātu, ir Arizona, Kolorado, Florida, Ņūhempšīra, Ziemeļkarolīna, Ohaio, Jūta, Vašingtona un Viskonsina.
Līdz ar abu Kongresa palātu vēlēšanām gandrīz divās trešdaļās štatu otrdien notiek arī gubernatoru vēlēšanas.
Šobrīd republikāņi ieņem gubernatoru krēslus 28 pavalstīs, bet demokrāti - 22. Kopumā otrdien gubernatoru vēlēšanas notiek 36 štatos, un tiek uzskatīts, ka varas nomaiņa iespējama Arizonā, Kanzasā, Nevadā, Oregonā un Viskonsinā.
Priekšvēlēšanu cīņai saasinoties, demokrāti savā kampaņā aktīvi iesaistījuši pašreizējo Baltā nama saimnieku Baidenu, kā arī bijušo prezidentu Obamu, kas uzsākuši tūri gan pa tā dēvētajiem kaujas štatiem, gan pa demokrātu bastioniem, lai uzkurinātu savu atbalstītāju entuziasmu, jo aptaujas liecina, ka vēlēšanām uzmanību pievērš vien piektdaļa vēlētāju.
Tomēr Baidena iesaistīšana kampaņā ir riskanta, jo viņa reitingi joprojām ir ļoti zemi, un prezidenta darbību pozitīvi vērtē tikai 40% amerikāņu. Turklāt 69% amerikāņu uzskata, ka valsts dodas nepareizā virzienā, kamēr vien 18% atzinuši, ka pašreizējais kurss ir pareizs.
Mīlenberga koledžas Sabiedriskās domas institūta direktors Kristofers Boriks aģentūrai AP atzinis, ka demokrātu izredzes gūt panākumus nav reālistiskas, un tāpēc tiem atliek vienīgi domāt par to, ko viņi varētu nosargāt.
Kampaņā iesaistījies arī bijušais prezidents Tramps, cenšoties saglabāt savas vadošās pozīcijas Republikāņu partijā pirms vēl viena iespējamā starta 2024.gada prezidenta vēlēšanās.
Apliecinot pieaugošās politiskās un kultūras šķirtnes, kas ved pie arvien lielākas polarizācijas, līdz piektdienai bija nobalsojuši jau 34 miljoni amerikāņu.
Par politisko šķirtņu padziļināšanos liecina arī tas, ka uzticība vēlēšanu sistēmai starp republikāņiem nokritusies līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā, kamēr starp demokrātiem tā pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim.
Kamēr augstā inflācija vienlīdz norūpē visus amerikāņus, citos jautājumos vērojamas partijiskas atšķirības.
Saskaņā ar aptauju, ko veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums pēc vietnes "FiveThirtyEight" pasūtījuma, tie, kas sliecas balsot par demokrātiem, par svarīgākajām problēmā uzskata politisko ekstrēmismu, abortu jautājumu, vardarbīgos noziegumus ar šaujamieroču lietošanu un klimata pārmaiņas.
Tikmēr republikāņu elektorāts par nopietnākajām problēmām uzskata valdības parādu, imigrāciju, noziedzību un vēlēšanu kārtību.
Lai gan tikai nepilna trešdaļa aptaujāto atzinuši, ka demokrāti pelnījuši tiesības vēl divus gadus kontrolēt valdību, tikai nedaudz vairāk par ceturtdaļu pauduši viedokli, ka republikāņi būtu pelnījuši stāties demokrātu vietā.
Demokrāti cenšas izmantot situāciju, kas radusies pēc Augstākās tiesas lēmuma atcelt 1973.gada spriedumu, ar kuru tiesības uz abortu tika atzītas par konstitucionālām tiesībām. Tas mudinājis sievietes aktīvāk reģistrēties kā vēlētājām.
Tomēr aptaujas liecina, ka vēlētājus joprojām visvairāk norūpē ekonomika un ar dusmām, ko izsaucis Augstākās tiesas spriedums, nepietiks, lai glābtu demokrātus.