/nginx/o/2022/11/09/14950074t1h9afd.jpg)
Iedzīvotāji sociālajos tīklos pauž satraukumu par situāciju Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) Amatas upes krastā pēc tam, kad kāds pārgājienu cienītājs vietnē "Facebook" publicēja fotogrāfijas ar nocirstiem kokiem un pamatīgi izbraukātu augsni atpūtnieku iecienītā vietā.
Rodions savā "Facebook" profilā publicējis ierakstu ar fotogrāfijām no GNP pašā centrā esoša Amatas ģeotakas posma. Viņš ir neizpratnē - kā ir iespējams nacionālajā parkā gar vienu no skaistākajām Latvijas upēm "10 kilometru garumā nozāģēt daudzgadīgos kokus"?
Šī iemesla dēļ viņš retoriski vaicā, "kāda izmēra kukulis jādod", lai šādu darbību varētu veikt.
"Vai tiešām 30-50 metru aizsargjoslu nevarēja atstāt neskartu? Saprotu, ka gandrīz katrs Latvijas nostūris jau kādam ir pārdots. Bet tas nenozīmē, ka, piemēram, Gaiziņkalnu vajag norakt, jo kādam vajag smiltis," pauž pārgājienu cienītājs Rodions.
/nginx/o/2022/11/09/14950107t1h5804.jpg)
/nginx/o/2022/11/09/14950108t1ha7ec.jpg)
Dabasmīļa ziņa ieguva plašu popularitāti soctīklos, un ar Rodiona ierakstu dalījušies teju pusotrs tūkstotis lietotāju.
Starp neizpratnē esošajiem ir arī Rīgas domniece Ieva Brante (AS), kura tviterī pārpublicējusi bildes ar nozāģētajiem kokiem un raksta: "Man skaļš jautājums: kas te notiek?"
DAP speciālisti skaidro, ka Amatas ģeotaka vijas gan caur valsts īpašumu, gan vietām šķērso privātīpašumus. Privātā meža īpašumā tika konstatēta astoņzobu mizgrauža invāzija, un saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) izsniegto sanitāro atzinumu un DAP izsniegto atzinumu par plānoto darbu atbilstību mežu apsaimniekošanas plānam un GNP normatīvajam regulējumam VMD ir izdevis koku ciršanas apliecinājumu sanitārās cirtes veikšanai.
DAP par šī brīža mežizstrādes darbiem bija publiski informējusi 3. novembrī, publicējot informāciju pārvaldes mājaslapā un soctīklos.
"Amatas ģeotaka ir viens no garo pārgājienu cienītāju populārākajiem maršrutiem. Pēc mūsu uzstādīto apmeklētāju skaitītāju rādītājiem šogad taku jau apmeklējuši teju 20 tūkstoši tūristu. Taka ir izvietota gan uz valsts, gan privātas zemes, kur īpašnieks šobrīd veic mežistrādi. Rūpējoties par parka apmeklētāju drošību, taku uz mežistrādes laiku apmeklētājiem esam slēguši. Šajā laikā aicinu iepazīt citas Gaujas Nacionālā parka takas, kas līdz šim palikušas vēl neizstaigātas un krāšņi atklāj parka daudzveidību," rosina pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Par Amatas ģeotaku (DAP komentārs):
Ģeotaka vijas Amatas senlejā, kas veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem plūstot uz Gaujas ieleju. Tās krastus grezno dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēstures lappuses 350-400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju klāja jūra. Amatas senleja ir sevišķi bagāta ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Tiem ir liela zinātniska un izglītojoša nozīme. Te apskatāmi vairāk nekā 20 smilšakmens un dolomīta atsegumi, no kuriem 10 ir valsts nozīmes aizsargājamie ģeoloģiskie dabas pieminekļi. Gaujas Nacionālā parka teritorijā Amatas taka ir sadalīta trijos posmos. Lai arī vidusposms šobrīd ir slēgts, abi atlikušie takas posmi tūristiem aizvien ir pieejami. No Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim nepilnu trīs km garumā Amatas upes krastu rotā sarkanoranžie devona smilšakmens atsegumi, tostarp Vanagu, Lustūža, Miglas un Zvārtes ieži. Turklāt abos takas galos ir labiekārtotas atpūtas vietas piknikam.
Aiz Kārļu zivjaudzētavas līdz Melturiem ir aptuveni četrus km garš posms, kas ir visgrūtākais un piemērots pārgājienu gājējiem ar pieredzi. Arī šajā vietā gājējus priecē ieži ar skanīgiem nosaukumiem – Melturu, Īlaku, Vizuļu, Dolomītu kraujas, Dambju, Staburaga krasts un Varavīksnes iezis. Turklāt šis posms turpinās arī aiz Gaujas Nacionālā parka robežas līdz pat Amatciemam.
