"Diemžēl ir par vēlu." Planētas lielākajam ezeram draud izmiršana (4)

Austrumu robeža būtu "pilnīgi sausa"

Kaspijas jūra ir planētas lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma. Sālsūdens ezers bez noteces, bieži tiek pat uzskatīts par īstu jūru. Atrodas starp Āziju un Eiropu.

Tiek saukts par jūru jau no seno romiešu laikiem, kad romieši, secinādami, ka ezera ūdens ir sāļš, nosauca to par jūru.

Kaspijas jūras sāļums ir ap 1,2% - aptuveni trešā daļa no okeāna ūdens sāļuma. Ūdens apmaiņas laiks - 250 gadi.

Kad ledāji kūst, okeānos ietek saldūdens, un karstuma (un sausuma) dēļ Zemes iekšējie ūdeņi zaudē šo vērtīgo šķidrumu.

Saskaņā ar pētījumu, strauji samazinās ūdens līmenis Kaspijas jūrā. Zinātnieki brīdina, ka šīs sāļās ūdenstilpes ūdens līmenis līdz 21. gadsimta beigām pazemināsies par deviņiem līdz 18 metriem, ja emisijas turpinās pieaugt.

Šāda mēroga ūdens samazināšanās liktu pazust gandrīz visam Kaspijas jūras ziemeļu šelfam un daļēji arī turkmēņu šelfam, kas atrodas dienvidaustrumos. Austrumu robeža būtu "pilnīgi sausa", saka pētnieki.

Sliktāko scenāriju, kad jūras līmenis nokrītas par 18 metriem, klimata modeļi pētījumā uzrāda ar 34% varbūtību. 

Ūdens līmenis šajā reģionā turpina samazināties, bet vietējā sabiedrība joprojām nenovērtē šo milzīgo krīzi. Pat zinātnieku aprindās būtībā valda neziņa, kas šobrīd notiek. 

Starptautiskā klimata pārmaiņu komisija nevienā no ziņojumiem nav apsvērusi iekļaut ezera iztvaikošanu klimata pārmaiņu dēļ. Tāpat komisija nav pievērsusies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) miera attīstības mērķiem. 

"Nākotnē Kaspijas jūras līmeņa izmaiņu nezināmais aspekts - ezeru un jūras līmeņa pazemināšanās kontinentos globālā mērogā ietekme var būt ļoti postoša un var apdraudēt iztiku miljoniem cilvēku visā pasaulē," norāda pētnieki. 

Bez tūlītējiem rīcības pasākumiem Kaspijas jūrai draud izzušana. Tādēļ, pēc pētījuma autoru domām, steidzami nepieciešama starptautiska darba grupa. Ja nekas netiks darīts, tad sekas apkārtējai videi būs milzīgas.

Prognozētā ūdenstilpes ūdens līmeņa samazināšanās nopietni ietekmētu unikālo apkārtējo ekosistēmu, jo sekls ūdens dienvidu daļā ātri izraisītu nenovērtējamu biotopu, nārsta vietu, pārtikas avotu zudumu zivīm, putniem, roņiem un daudziem citiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem. 

"Prognozētā Kaspijas jūras līmeņa samazināšanās, visticamāk, izraisīs ievērojamas izmaiņas ekosistēmā, apdraudot unikālos Kaspijas jūras biotopus, kas šajā baseinā ir attīstījušies miljoniem gadu," secināts jaunākajā pētījumā. 

Arī Kaspijas jūras aizsargātās teritorijas tiks "neatgriezeniski pārveidotas", teikts pētījumā.

"Nāves zonas", visticamāk, radīsies, paaugstinoties temperatūrai un upēm piegādājot  mazāk skābekļa Kaspijas jūras ūdeņiem, kas ietekmē gan seklākos, gan dziļākos iekšējos ūdeņus, līdzīgi, kā tas jau notiek dažās pasaules okeānu teritorijās. 

Tomēr tiek uzsvērts, ka tā nav tikai Kaspijas jūras problēma. Vairākos nesenos pētījumos ir parādīts, ka slēgtās jūras un ezeru sistēmās ūdens līmenis pazeminās galvenokārt klimata pārmaiņu dēļ, kontinentam "izžūstot".

Tā kā ezeriem nav noteces, tie ir īpaši neaizsargāti pret temperatūras paaugstināšanos. Ezeru ūdens līmeņus gandrīz "vienpersoniski" nosaka nokrišņi, upju pieplūdums un iztvaikošana. Līdzīgs nosacījums ir Kaspijas jūrai, kuras pieplūdums atkarīgs no Volgas. 

Precīzi ezeru atkāpšanās modeļi visā pasaulē ir svarīgi, lai varētu saglabāt šīs vērtīgās ekosistēmas, kā arī balstītu ekonomiku un sabiedrību. Diemžēl ir par vēlu izglābt Kaspijas jūru, vienkārši samazinot emisijas. Jau šobrīd iekšzemes ūdenstilpe katru gadu krītas par sešiem līdz septiņiem centimetriem.

Pētnieki uzsver, ka ir steidzami jāveic intensīvi reģionālie pielāgošanās un mazināšanas pasākumi. Sabiedrības informētība būtu laba lieta, ar ko sākt. Jau vairākus desmitus gadu iekšzemes ūdenstilpju samazināšanās ir pārprasta un ekspertu ignorēta. 

"Piemēram Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pirmajā novērtējuma ziņojumā (1990.-1992. gadā) ir ierosināts veikt Kaspijas jūras līmeņa paaugstināšanu aptuveni no 2010. gada. Neviens no ziņojumiem šo problēmu tālāk vairs nerisina," ziņo pētnieki.

Pētījumu trūkums ir tikai daļa no problēmas. Kaspijas jūras neaizsargātība un riski pret ūdens zudumu ir tikai tagad izpētīti. Pētnieki, balstoties uz Kaspijas jūras problēmu, aicina rīkot globālu kampaņu, lai palielinātu izpratni un uzlabotu pētījumus arī par citiem pasaulē zudībā ejošajiem ezeriem un iekšējiem ūdeņiem. Šīs ūdenstilpes tika atstātas novārtā pārāk ilgi. 

"Daudzi cilvēki pat nezina, ka klimata pārmaiņu dēļ iekšzemes ezers dramatiski sarūk, kā to parāda mūsu modeļi," saka Matiass Prandžs, kurš izstrādājis klimata modeļus Brēmenes universitātē Vācijā. 

"Tad mēs to vienkārši pamanījām. Mums ir vajadzīgi vairāk pētījumu un labāka izpratne par globālās sasilšanas sekām šajā reģionā," saka Prandžs.