Zelenskis pēc ASV pamudinājuma "mīkstinājis" savu nostāju sarunām ar Krieviju, ziņo laikraksts (2)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Volodimirs Zelenskis un Džeiks Salivans.
Volodimirs Zelenskis un Džeiks Salivans. Foto: AP/Scanpix

ASV Baltā nama centieni ir mīkstinājuši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nostāju jautājumā par sarunām ar Krieviju, ziņo izdevums "Politico", atsaucoties uz ASV administrācijas augsta ranga amatpersonām.

7. novembrī Zelenskis savā uzrunā norādīja uz pieciem sarunu nosacījumiem: teritoriju atjaunošana, ANO Statūtu ievērošana, kompensācija par kara radītajiem zaudējumiem, kara noziedznieku sodīšana un neuzbrukšanas garantijas.

Tomēr atšķirībā no savām iepriekšējām runām Ukrainas līderis neteica, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir jāatkāpjas no amata, pirms šādas sarunas varētu notikt, norāda "Politico".

Saskaņā ar viena avota sniegto informāciju šādas izmaiņas notikušas Kijivas un Vašingtonas vairāku dienu sarunu rezultātā. Tāpat tiek pieminēta ASV Baltā nama nacionālās drošības padomnieka Džeiks Salivana negaidītā vizīte pagājušajā nedēļā Kijivā.

ASV amatpersonas nav tiešā veidā ierosinājušas Zelenskim un viņa palīgiem mainīt savu nostāju, taču norādīja, ka Kijivai ir jāparāda gatavība izbeigt karu, sacīja avots. ASV cer, ka tas parādīs pasaulei Ukrainas, nevis Krievijas vēlmi izbeigt karu.

"Tas nenozīmē, ka viņiem tagad jāsēžas pie sarunu galda. Mēs pat nedomājam, ka šis būtu īstais laiks, ņemot vērā Krievijas rīcību. Taču viņiem ir jāparāda vēlme atrisināt konfliktu, jo neviens vairāk kā Ukraina nevēlas, lai šis konflikts beigtos," sacīja amatpersona.

Šonedēļ ASV Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans apstiprināja, ka sakaru kanāli starp Vašingtonu un Maskavu joprojām ir atvērti, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Salivans norādīja, ka ASV interesēs ir saglabāt kontaktus ar Kremli, taču uzsvēra, ka ASV amatpersonām ir skaidrs, ar ko tām ir darīšana.

Baltais nams ir atteicies noraidīt mediju ziņas, ka Salivans ved sarunas ar Krieviju nolūkā nepieļaut kodolieroču izmantošanu Ukrainā.

Laikraksts "The Wall Street Journal" ziņoja, ka Salivanam pēdējos mēnešos bijušas slepenas sarunas ar Krievijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu un Kremļa padomnieku ārpolitikā Juriju Ušakovu.

Augsta ranga ASV amatpersonas laikrakstam izteikušās, ka šajās sarunās apspriesti veidi, kā nodrošināties pret kodolieroču izmantošanu pret Ukrainu, taču sarunās nav apspriestas iespējas, kā izbeigt Krievijas uzsākto karu.

Salivans oktobrī brīdināja, ka jebkurai kodolieroču izmantošanai būtu katastrofiskas sekas Krievijai. Salivans raidorganizācijai NBC izteicās, ka augsta ranga ASV amatpersonas privātās sarunās ar Krievijas amatpersonām norādījušas uz iespējamās ASV atbildes vērienu.

ASV Nacionālās drošības padomes preses pārstāve Adrienna Vatsone atteicās apstiprināt mediju ziņas, norādot, ka "cilvēki apgalvo daudzas lietas", savukārt Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs apsūdzēja Rietumu laikrakstus nepatiesas informācijas publicēšanā.

Taču Baltā nama preses sekretāre Karīna Žana Pjēra pirmdien paziņoja, ka ASV patur tiesības risināt sarunas ar Krieviju, un Salivans pavēstīja, ka kontaktu saglabāšana ar Maskavu ir ASV interesēs.

Tiek uzskatīts, ka Salivans ir viens no augstākajiem ASV prezidenta Džo Baidena padomniekiem, kas joprojām atbalsta sarunu vešanu ar Krieviju.

Laikraksts "Washington Post" pagājušajā nedēļā ziņoja, ka augsta ranga ASV amatpersonas aicinājušas Kijivu demonstrēt gatavību sarunām ar Krieviju un atmest publisko noraidošo attieksmi pret sarunām ar diktatoru Vladimiru Putinu par kara izbeigšanu.

Salivans publiskā pasākumā Ņujorkā izteicās, ka Baidena administrācijai ir "pienākums ievērot atbildību", un solīja sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai sauktu pie atbildības tos, kas Ukrainā pastrādājuši kara noziegumus.

"Es tikko piektdien biju Kijivā, un man bija iespēja tikties ar prezidentu [Volodimiru] Zelenski un savu kolēģi Andriju Jermaku, ar militāro vadību, kā arī saņemt informāciju par to, kādu nāves un postījumu pakāpi izraisījis Putina karš pret šo valsti," sacīja Salivans.

Pēdējos mēnešos pasaulē pieaugušas bažas, ka Krievija varētu ķerties pie kodolieroču izmantošanas, lai noturētu nelegāli anektētos Ukrainas reģionus.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu