Zviedrija kopā ar Somiju pievienosies NATO, atsakoties no divus gadsimtus ilgās neitralitātes politikas, jo šāds solis uzlabos visas Ziemeļeiropas drošības situāciju, kas pēdējā desmitgadē ir būtiski pasliktinājusies, intervijā aģentūrai LETA Rīgas konferences laikā norādīja Stokholmas Austrumeiropas pētījumu centra direktors Fredriks Lējdkvists. Viņš uzsvēra, ka karš Ukrainā ir tikai Krievijā valdošās krīzes redzamākā un vardarbīgākā izpausme, bet tās rezultātā šobrīd tieši Ukraina ir kļuvusi par galveno vēstures motoru.
Cik daudz Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO reāli izmainīs drošības situāciju Baltijas reģionā?
Jau diezgan ilgu laiku novērojam drošības situācijas pasliktināšanos Baltijas jūras reģionā, ap to un it īpaši kopš 2014.gada, kad sākās Krievijas karš pret Ukrainu. Baltijas jūrā un tās tuvumā notika dažādi incidenti ar kuģiem, lidmašīnām un citas lietas, kas tikai demonstrēja, ka situācija tiešām ir pasliktinājusies. Zviedrijā tas viss sākās vēl mazliet agrāk - 2013.gadā, kad ap Lieldienām krievu kara lidmašīnas lidoja gar pašu Zviedrijas gaisa telpu ļoti agresīvā veidā, it kā gatavotos uzbrukt. Tam bija pievērsta liela uzmanība Zviedrijas medijos un līdz ar to arī sabiedrībā. Tad nāca 2014.gada notikumi un viss, kas tam sekoja, ieskaitot saspīlējuma pieaugumu un incidentus ar kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā. Tas atspoguļojās arī Zviedrijas 2015.gada aizsardzības budžeta pieteikumā, kurā liela uzmanība bija pievērsta teritoriālajai aizsardzībai un drošībai Baltijas reģionā. Kaut arī tas, kas notika 24.februārī, ir šī procesa turpinājums, tomēr tās bija arī dramatiskas kvalitatīvas izmaiņas militārās vardarbības pielietošanas masveidīgā apjoma dēļ - tāda apjoma, kādu neesam Eiropā pieredzējuši kopš Otrā pasaules kara. Turklāt vēl līdz ar veidu, kādā šis karš tiek vests, ar visiem šiem noziegumiem, pārkāpjot starptautiskās cilvēktiesības. Tas viss kopā pavasarī lika Zviedrijai un Somijai atsākt diskusijas, kas beidzās ar abu valstu pieteikumiem pievienoties NATO.