Darvas karote Latvijas medus mucā jeb atskats uz basketbola izlases vēsturisko sabraukumu (3)

Jānis Timma Foto: Elizabete Ronija Dreimane/TVNET
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Latvijas basketbola izlase jau pagājušajā nedēļas nogalē nodrošināja ceļazīmi uz 2023. gada Pasaules kausa finālturnīru. Rezultāts Latvijas sporta fanu vidū izraisīja eiforiju, bet pats sniegums laukumā? Drīzāk pārdomas nekā prieku.

Sausais atlikums, protams, ir pozitīvs - Latvija pirmo reizi vēsturē dosies uz Pasaules kausa izcīņu. Prieka asaras droši vien lija daudzām un daudziem, bet nebūtu pārspīlēti apgalvot, ka aizvadīto divu maču spēles kvalitāte bija zemākā no šā gada trim sabraukumiem.

Jā, pret Beļģiju gada sākumā tika izcīnītas divas smagas uzvaras. Par vasaras sabraukumu laikam lieki runāt, ja Kristaps Porziņģis aizvadīja savas izlases karjeras, iespējams, divas spilgtākās spēles.

Bet šoreiz, lai gan rezultāts tika sasniegts (un tas ir pats galvenais), redzēto, jo sevišķi spēlē pret Grieķiju, gribētos raksturot ar diviem vārdiem - samocīta spēle.

Tomēr sāksim ar labo.

Jānis Timma

Nemelošu, ņemot vērā, kā noslēdzās mačs pret Bulgāriju, nepameta sajūta, ka Latvijas izlases kontekstā šo uzvārdu vairs nelocīsim. Laikam ejot uz priekšu, nekas arī neliecināja par pretējo.

Timma vasaras sabraukuma laikā savā "Twitter" kontā diskutēja ar faniem par to, kāpēc viņa vārda nav pieteikumā. Bet te nu viņš bija. Un labi, ka tā. Domājams, ka Timmas nosaukšana par šā Latvijas izlases sabraukuma MVP nav spēlētāja tukša slavināšana. 

20 punkti, četras atlēkušās bumbas un trīs rezultatīvas piespēles pret Grieķiju un 16 punkti, septiņas bumbas zem groziem un divas rezultatīvas piespēles pret britiem. Tas viss pietiekami dozētā spēles laikā - 23 minūtes pret Lielbritāniju un 27 pret grieķiem.

Luka Banki nekautrējās izmantot Timmas lielāko trumpi - spēli ar muguru pret grozu. Vai "rūsa" bija redzama? Protams. Vairākās epizodēs pret Grieķiju bija redzams, ka Timmam spēles izjūta mazliet vēl "aizķeras". Piemēram, izspēlējot bumbu ārā no "posta", kad kolēģim talkā nāca otrais sedzējs, lēmumu varēja pieņemt mazliet ātrāk.

Jānis Timma
Jānis Timma Foto: Elizabete Ronija Dreimane/TVNET

Bet atcerēsimies - Timma pēdējo organizētā basketbola maču aizvadīja 3. aprīlī, pārstāvot NBA G līgas klubu Leiklandas "Magic" (vienu maču "The Basketball Tournament" sacensībās negribētos skaitīt).

Kopumā varējām laukumā vērot "veco" Jāni Timmu, kuram vēl nedaudz jāatgūst spēļu garša. Pieņemot, ka 2023. gadā uz Pasaules kausa izcīņu veseli un pieejami būs visi, trenerim Lukam Banki būs jātiek galā ar patīkamu problēmu, jo minūtes būs jāatrod Rodionam Kurucam, Dāvim Bertānam un Jānim Timmam. Ņemot vērā, ka priekšējā līnijā ir arī tādi spēlētāji kā Mareks Mejeris, Andrejs Gražulis un Rolands Šmits, kādam no iepriekšējā teikumā minētajiem vīriem var arī nebūt pats lielākais spēles laiks vai pat vieta sastāvā.

Katrā ziņā Timma ļoti nopietni pieteica savu kandidatūru iekļūšanai 2023. gada PK sastāvā. Atliek "tikai" atrast klubu ar labu spēles laiku. Pēc šiem diviem mačiem to izdarīt droši vien būs krietni vieglāk.

Luka Banki ir labākais, kas ar Latvijas basketbolu noticis kopš 2017. gada Eiropas čempionāta

Iespējams, Banki lielākā vērtība ir fakts, ka viņam ir pilnīgi un absolūti vienalga. Treneris Jānis Gailītis reiz izteicās, ka Banki esot absolūti vienalga, kurš spēlētājs U-16 izlases treniņnometnē pirms daudziem gadiem piedzērās. Itāļu speciālistam interesē, kā spēlētājs izskatās tagad.

Ja Banki spēlētāju uzskatīs par vajadzīgu, viņš šo basketbolistu pasauks uz treniņnometni. Timma tam ir spilgts piemērs. Spēlētājam, kurš vairāk nekā pusgadu nav spēlējis organizētu basketbolu, viņš uzticēja būtībā līdera lomu. Varbūt cits treneris neuzdrīkstētos spēlētāju bez spēļu prakses izmantot tik daudz. Bet Banki ir vienalga - ja viņš redz "lietaskoku", tad viņš to izmantos.

Tas pats attiecas arī uz rotācijām spēles laikā. Iepriekšējos sabraukumos Banki vairākkārt pierādīja, ka spēlētājus laukumā tāpat vien neturēs. Citos mačos viņš, piemēram, otrās ceturtdaļas sākumā līdz pat trešās ceturtdaļas vidum nosēdināja komandas kapteini Dairi Bertānu, kuram mača ievadā spēle neaizgāja.

Arī šajā sabraukumā trenerim acīmredzot spēle labāk gāja pie sirds ar Andreju Gražuli spēka uzbrucēja pozīcijā. Tāpēc mačā pret britiem tieši par Koknesi iesauktais basketbolists, nevis Mareks Mejeris, sāka maču.

It kā varētu šķist elementāras lietas - treneris vēro spēli un izdara secinājumus. Bet pārāk bieži uz Latvijas komandtiltiņa ir nācies redzēt atduršanos pret sienu un nespēju pielāgoties (iespējams, ne tikai ar basketbolu saistītu apsvērumu dēļ). Pie Banki to neredzēt!

Spēlētāju izteikumi, liecina, ka Banki ir arī lielisks komunikators, kurš prot ģērbtuvē radīt labu atmosfēru.

"Uzskatu, ka pēdējās sešās spēlēs mēs esam ļoti pārliecināti laukumā," izcēla Latvijas basketbolists. "Tagad tā lielā pārliecība ir mums iekšā, būs grūti mūs apturēt. Lai kāds arī būtu sastāvs attiecīgajā ciklā, mēs esam uz viena viļņa. Ir patīkami spēlēt tādā atmosfērā," pēc uzvaras pār britiem sacīja Rihards Lomažs.

Citiem vārdiem sakot - basketbolisti grib spēlēt pie Banki. Un tas trenerim ir ļoti svarīgi.

Tāpat Banki varam teikt paldies par Klāvu Čavaru, kurš pēdējā gada laikā katrā sabraukumā ir atrādījis arvien labāku un drošāku sniegumu. Nav šaubu, ka Porziņģis PK sastāvā būs sākumsastāva centrs, bet kas viņu mainīs? Čavars vai Anžejs Pasečņiks? Šobrīd uz šo jautājumu skaidras atbildes nav.

Šajā sabraukumā Čavars atkal parādīja jaunu šķautni savā spēlē. Centra basketbolists pēc "pick'n'roll" sadarbības vairākkārt ierāvās laukumā, kur, atduroties pret diviem pretinieku aizsargiem, kas uz viņu savilkās, neapjuka un atrada brīvo kolēģi skrējienā uz grozu. It sevišķi tas bija redzams mačā pret britiem, kur centra spēlētājs izdalīja četras rezultatīvas piespēles (labākais rādītājs komandā).

Kā jau minēts, par Čavara "atklāšanu" varam teikt paldies Banki. Protams, arī pats spēlētājs ir strādājis, lai uzlabotu prasmes, bet svarīgi ir sagaidīt šo iespēju.

Klāvs Čavars
Klāvs Čavars Foto: Elizabete Ronija Dreimane/TVNET

Labi, ka Banki līgums automātiski tiek pagarināts arī uz Pasaules kausa izcīņu. Latvijas Basketbola savienībai itāļu speciālistu, atļaušos teikt, par katru cenu būtu jānotur arī uz Latvijā notiekošo 2025. gada Eiropas čempionātu. Pat, ja jāatver ziedojumu konts...

Neviens no mačiem nebija tik labs, kā vēstīja rezultāts uz tablo

Un tagad pie ne pārāk patīkamā. Pirmkārt, spēli pret Grieķiju zaudēja mājinieki, nevis uzvarēja Latvijas basketbolisti. Mūsu puišiem pareizajā brīdī pareizajos mirkļos uzkrita ne pārāk sagatavoti tālmetieni, kuri pretiniekam vienkārši liek nokārt rokas. Piemēram šāds Jāņa Strēlnieka trejacis otrajā ceturtdaļā:

Video: Jānis Strēlnieks realizē sarežģītu tālmetienu

Šādus metienus sarunvalodā sauc par "zilajiem trīņiem". Bet tiem ir ļoti demoralizējošs metiens uz pretinieku. Līdzīgi, kā Strēlnieka metienam līdz ar pirmā puslaika beigu signālu.

Latvijai šajā spēlē bija lielas problēmas ar pretinieku ļoti agresīvo "cilvēks-cilvēku" aizsardzību un aktīvo maiņu pie blokiem. Pie tam otrā laukuma galā tiesneši svilpa visu, ko vajag un ko nevajag. Pirmajā puslaikā izskatījās, ka piezīmju problēmu dēļ tiks būtiski pajaukta Latvijas izlases jau tā (spēlētāju skaita, ne kvalitātes ziņā) trūcīgā priekšējā līnija. Bet tad mūsu puišiem sāka krist tālmetieni.

Savukārt grieķi nevarēja iemest absolūti neko (23,3% pret 40% tālmetienos). Šādās situācijās rokas nolaižas pat pašiem pieredzes bagātākajiem spēlētājiem. Tu izspēlē labus metienus un tos netrāpi, kamēr pretiniekam iekšā krīt "viss".

Sauksim lietas īstajos vārdos - Latviju izglāba mūsu mūžsenais ierocis jeb tālmetieni. Jo pretinieku agresīvā aizsardzība mūsu puišiem radīja problēmas. 17 kļūdas ir daudz. Turklāt "grēkoja" arī pieredzes bagātākie vīri. Dairim Bertānam un Marekam Mejerim bija pa trim kļūdām, bet Timmam un Strēlniekam pa divām. 

Grieķu slavenais treneris Dimitrios Itudis pēc mača izteicās, ka ar šādu metienu precizitāti (28% no spēles) nav iespējams izcīnīt uzvaru. It sevišķi, ja latvieši no spēles uzbrūk ar 49% precizitāti. Pie tam Grieķijas basketbolisti diezgan regulāri tika pie labiem un sagatavotiem metieniem, kas spītīgi lidoja grozam garām. Ja grieķu metienu precizitāte būtu vismaz adekvātā līmenī (piemēram, nedaudz virs 40%), šis mačs būtu viņu ko zaudēt. 

Arī mačā pret britiem bija manāmas lappuses no Grieķijas spēles scenārija. Jau atkal latviešiem bija pārāk daudz kļūdu (19). Tiesa, jāteic, ka šoreiz liela daļa kļūdu bija, tenisa terminoloģijā runājot, nepiespiestas. No rokām izslīdējusi bumba, brāķis driblā, piezīmes uzbrukumā, kas gadījumā, ja nav sasniegta piezīmju norma, arī tiek traktēta kā kļūda. Tas nebija britu nopelns.

Tāpat šajā mačā bija vairākas epizodes, kurās latvieši pilnībā "nogulēja" pretinieku ātrās pārejas, kā rezultātā briti tika pie brīva metiena no groza apakšas.

Šīs ir nianses, kas pret meistarīgāku komandu arī varētu maksāt dārgi, tomēr atkal talkā nāca Latviešu mūžsenais trumpis jeb tālmetiens. Jā, briti otrajā puslaikā vairākkārt pietuvojās līdz salīdzinoši mazam deficītam (10-13 punkti), bet Latvijas izlases veterāni Timma un Bertāns atbildēja ar tālmetieniem, pretiniekus "apsēdinot atpakaļ biksēs". Vai šajā mačā bija šaubas par gala iznākumu? Nē.

Vai kādā no šīm spēlēm Latvijas izlasei par demonstrēto sniegumu var veltīt lielas uzslavas? Arī nē.

Un tomēr labs darbs, kas padarīts, bet cīņa vēl nav galā, jo Latvijas izlasei vēl jākrāj uzvaras, lai pakāptos FIBA rangā un tiktu augstākā izlozes "grozā", kas teorētiski ļautu cerēt uz ērtākiem pretiniekiem Pasaules kausa izcīņā.

Visādi citādi - priecājamies par vēsturisko brīdi, kas tika izcīnīts visa kvalifikācijas cikla garumā!

Foto: Pasaules kausa kvalifikācijas spēle: Latvija - Lielbritānija

Komentāri (3)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu