Pk, 27.01.2023.

Amatpersonas: Visticamāk, NATO 5. pants netiks iedarbināts Polijas teritorijā nokritušo krievu raķešu dēļ

LETA
Amatpersonas: Visticamāk, NATO 5. pants netiks iedarbināts Polijas teritorijā nokritušo krievu raķešu dēļ
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 8
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Foto: Zane Bitere/LETA

Neskatoties uz to, ka Polija ir NATO dalībvalsts, kur otrdien, 15. novembrī, nokrita divas Krievijas izšautās raķetes, nogalinot divus cilvēkus, visticamāk, NATO 5. pants netiks iedarbināts, intervijā Latvijas Televīzijai atzina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Divas uz Ukrainu izšautās krievu raķetes otrdien nokritušas Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus, pavēstījusi kāda augsta ranga ASV izlūkdienestu amatpersona. Poļu mediji vēsta, ka incidents pēcpusdienā noticis Pševodovas pilsētiņā, kas atrodas tieši pie robežas ar Ukrainu.

Kalniņš norādīja, ka gan NATO, gan Polijas puse noteikti paudīs nosodījumu Krievijai par notikušo, tomēr, visdrīzāk, NATO 5. pants netiks iedarbināts, bet šis incidents, iespējams, tiks risināts sarunu ceļā starp iesaistītajām pusēm.

Arī aizsardzības ministrs atzina, ka šajā brīdī NATO 5. panta iedarbināšanai nav pamata, tomēr varētu tikt iedarbināts NATO līguma 4. pants, un šajā ziņā Polija būtu jāatbalsta.

Pabriks pauda, ka jāgaida Polijas reakcija uz incidentu, kas būs skaidra brīdī, kad Polijas Drošības padome beigs pašlaik notiekošo sanāksmi.

Vienlaikus aizsardzības ministrs uzsvēra, ka notikušais viennozīmīgi ir noziegums. "Notikušais nevar palikt bez ievērības. Viena no iespējām būtu, ka NATO dalībvalstis un Polija vienojas par papildu pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu, tostarp arī daļā Ukrainas teritorijas," pauda Pabriks.

"Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija ir bijusi apzināta vai ne, šāda situācija nav pieļaujama. Vismaigākā reakcija būtu panākt ar tehniskiem līdzekļiem to, lai tas vairs neatkārtotos, daļēji garantējot Ukrainas drošību," sacīja ministrs.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris, ka Krievijas raķešu sprādzieni NATO dalībvalsts teritorijā ir ļoti bīstama eskalācija no Kremļa puses.

"Latvija pauž pilnīgu solidaritāti ar mūsu sabiedroto Poliju un atbalstīs jebkuru rīcību, ko Polija uzskatīs par atbilstošu. Krievijai būs jāuzņemas pilna atbildība par sekām," sociālajos tīklos pauž politiķis.

Iepriekšējā Saeimas sasaukuma Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) sociālajos tīklos uzsvēris, ka šis incidents iezīmē bīstamu eskalāciju no Krievijas puses, par ko Krievijai ir jāuzņemas atbildība.

"Lai arī situācijā jādomā ar "vēsu prātu", vēlreiz uzsveru, ka Latvija stingri turas kopā ar Poliju un atbalstīs mūsu sabiedroto jebkurās nepieciešamajās darbībās, lai aizstāvētu suverenitāti," paudis Kols, "Krievija ir teroristiska valsts."

NATO līguma 4. pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4. pantam prasīja arī Latvija.

Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5. pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic "pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību". Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu