VIDEO ⟩ Latvijas mežzinātnes dienā aktualizē oglekļa nozīmību klimata pārmaiņu laikos

Latvijas mežzinātnes dienā tika aktualizēti tādi jautājumi, kā klimata pārmaiņu mazināšana un mežsaimniecība, veci meži un mežaudzes Eiropas politikas un zinātnes telpā, oglekļa krājumi un audzes vecums lapu koku un skuju koku mežiem, audzes vecums un bioloģiskā daudzveidība, kā arī meža meliorācija un klimata pārmaiņu mazināšana.

Ar šīm tēmām un dažādu pētījumu rezultātiem iepazīstināja eksperti un savas jomas speciālisti – Āris Jansons, Andis Lazdiņš, Daiga Zute, Jānis Liepiņš, Valters Samariks un citi.

Āris Jansons savā prezentācijā sākotnēji Latvijas saistības ar ZIZIMM regulu. Tās ietvaros no 2031. līdz 2035. gadam lauksaimniecības sektoram ir jāsasniedz neitralitātes mērķis. Savukārt no 2035. līdz 2050. gadam ZIZIMM sektoram ir jāaizstāj līdz 10% no pārējo sektoru siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Skaidrojot, kādas būs Latvijas iespējas to izpildīt, Jansons uzsvēra, ka kopīgās saistības līdz 2035. gadam var izpildīt, apmežojot organiskās augsnes, veicot atjaunošanu ar selekcionētu stādāmo materiālu zemākā biezumā, veicot meža hidrotehnisko meliorāciju un augsnes īpašību uzlabošanu, kā arī citus būtiskus aspektus.

Prezentācijas ietvaros galvenokārt tika uzsvērts, ka mērķtiecīga mežsaimniecība Ziemeļeiropā ir neaizstājama klimata pārmaiņu mazināšanai. Balstoties uz šo secinājumu, tika izvirzīti arī divi priekšlikumi.

Lai dalībniekiem sniegtu pēc iespējas pilnvērtīgāku un bagātīgāku informāciju, Latvijas mežzinātnes dienā tika organizēta ekskursija uz pētījumu objektiem Vidusdaugavas un Zemgalas reģionos Tomes, Birzgales un Baldones apkārtnē. Pētījumu objektu apskates laikā zinātnieki un eksperti stāstīja par iegūtajiem secinājumiem.

Piemēram, prezentācijā par oglekli vecos mežos un mežaudzēs klimata pārmaiņu laikos tika secināts, ka jebkura sistēma tiecas ieņemt stāvokli, kura uzturēšanai tiek patērēts iespējami maz enerģijas, tāpēc, lai veselīgu mežu stāvokli uzturētu ilgtermiņā, nepieciešami pārdomāti lēmumi.

Tāpat tika izteikti arī priekšlikumi. Kā viens no būtiskākajiem izskanēja, ka meža platībās, kurās primārais mērķis ir dabas aizsardzība, jāņem vērā, ka ikgadējais oglekļa uzkrājuma pieaugums laika periodā starp pieaugušo un veco audžu stadiju būtiski samazinās.

Par to, kādas galvenās atziņas tika iegūtas Latvijas mežzinātnes dienā, sižetā stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Āris Jansons.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.