Lētāki kļuvuši koksnes produkti – sākot ar koksnes kurināmo, zāģbaļķiem un papīrmalku, vēsta Latvijas Radio.
Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss skaidro, ka tieši neparasti siltais rudens ir viens no iemesliem, kāpēc koksnes kurināmā cena samazinās: "Eiropā netipiskais siltais laiks līdz šim, protams, atstāj iespaidu uz enerģijas cenām un arī kurināmā cenām visa veida.
Mēs redzam gan gāzei, gan arī koksnei šobrīd ir samazinājušās, gan kurināmajai šķeldai, gan granulām.
Premium granulām visur novērojams cenu kritums, viņš varbūt pat sākās ātrāk Centrāleiropā, piemēram, Dānijā, jau varētu teikt, jau 8.,9. nedēļu šis cenu kritums novērojams."
Viņš norāda, ka, savukārt, par kurināmo šķeldu, mēs vairāk fokusējamies, skatāmies, kas notiek Baltijas reģionā un šie cenu kritumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir aptuveni vienādi.
"Bet tā vidēji, ja paņemtu, tad no augstākā punkta cenu kritums ir aptuveni 10-20% robežās jau šobrīd. Jāsaprot, ka ne jau tikai siltums ir tas, kas ietekmē šo cenu, bet arī īstenībā diezgan mazais nokrišņu daudzums," viņš piebilst.
Tomēr patērētājiem jārēķinās, ka tik lēta koksne kā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgū vairs nebūs. Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka strauji aug arī koksnes šķeldas kā kurināmā patēriņš Latvijā. Ja 2020. gadā izmantojām apkurei 6 miljonus berkubu kurināmo šķeldu, tad nākamgad tie varētu būt jau 8 miljoni.