"Re:Check": Vai sirdslēkmes gadījumā jāklepo? Ārsti iesaka netērēt laiku un zvanīt 113

"Re:Check": Vai sirdslēkmes gadījumā jāklepo? Ārsti iesaka netērēt laiku un zvanīt 113
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: pixelaway/Shutterstock

Sociālajā tīklā "Facebook" vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā sirdslēkmes gadījumā ieteikts klepot, jo tas liekot sirdij sarauties un šāda slodze ļaušot atjaunot sirdsdarbību. Ārsti gan šo paņēmienu sauc par mītu un aicina nekavējoties zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Kādā Facebook ierakstā tiek stāstīts, ko darīt, ja esi pilnīgi viens, tuvumā nav cilvēku, bet ir sākusies sirdslēkme. "Jūs noteikti nekad neesat uzdevuši sev šo jautājumu: kā palīdzēt un glābt sevi bez citu cilvēku palīdzības," pauž ieraksta autore.

Ieraksta autore min vairākas sirdslēkmes pazīmes, piemēram, sāpes krūtīs, galvenokārt kreisajā ķermeņa daļā, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu, vārgumu. Minētais atbilst infarkta pazīmēm.

Viņa arī izklāsta, kā šādā situācijā ir jārīkojas, un aicina necelt paniku: "Sāciet klepot lēnām un atkārtoti. Starp katru no klepošanas reizēm nepieciešams veikt dziļu ieelpu. Saprotiet to, ka klepum ir jābūt ilgam un dziļam.

Kādēļ jums ir jāprovocē klepus? Lieta tāda, ka klepus lēkme izraisa diafragmas kustību (..) Dariet to tik ilgi, kamēr būs iespējams dabūt medicīnisku palīdzību vai arī tik ilgi, kamēr sirds būs nomierinājusies (..) Ja jūs sekosiet līdzi šiem ieteikumiem, jūsu izredzes izdzīvot krasi paaugstināsies."

Komentāros pie ieraksta vairāki cilvēki pateicas par vērtīgo informāciju, bet citi to sauc par mītu un vēlas dzirdēt kardiologa komentāru, cik ticams šis padoms. Ar ierakstu dalījušies 4000 cilvēku.

Kardiologs paņēmienu ar klepošanu sauc par mītu

Ierakstā paustais aicinājums klepot ir maldinošs. To par mītu sauc arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis.

Sarunā ar "Re:Check" Ērglis skaidro, ka atsevišķos gadījumos klepus var mazliet paātrināt palēninātu sirdsdarbību.

"Bet tas ir tikai atsevišķos gadījumos, tad, kad mums ir tā saucamais sirds arests, kad sirds sāk tā kā stāties. Bet, ja runājam par to, ko saucam par infarktu vai katastrofu sirdī, tad šāda lieta nevar palīdzēt," norāda Ērglis.

Viņš skaidro, ka ārsti dažreiz lūdz cilvēkam paklepot, bet, ja pacients nav profesionāls mediķis, tad viņš nevar zināt, kas tieši noticis.

Par klepu kardiologs arī skaidro: “Mēs kustinām diafragmu, tā kā to sirdi masējam. Klepus laikā mums izdalās hormoni, adrenalīns mazliet, un tas var mānīgi palīdzēt kādu brīdi, bet tas nav tas. Jo, ilgstoši klepojot, mēs varam atkal savā ziņā novājināt organismu." Līdz ar to tā darīt nevajagot, jo cilvēks zaudē laiku.

Arī Klīvlendas klīnika vēl 2020. gadā publicēja rakstu par šo tematu un jau toreiz norādīja, ka mīts par klepošanu kā risinājumu interneta vidē cirkulē jau dažus gadus.

Arī Klīvlendas klīnikas ārsti skaidro, ka sirds apstāšanās (cardiac arrest – angļu val.) nav tas pats, kas sirdslēkme (heart attack). Klepus varot uzturēt asinsriti minūti vai divas pēc sirds apstāšanās, bet no tā nav jēgas cilvēkam ar sirdslēkmi, tāpēc nevajadzētu kavēties, bet gan zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

Ko darīt sirdslēkmes gadījumā?

Uz jautājumu, ko vajag izdarīt šādos gadījumos, Ērglis atbild: "Vispirms jāzvana ātrajai palīdzībai, tad jāatver durvis."

Tas vajadzīgs, lai mediķi varētu iekļūt mājoklī, ja cilvēks ir viens. Ērglis arī norāda, ka var atvērt logu, elpot svaigu gaisu, "skābeklis varētu vismaz mazliet palīdzēt". Taču labākais esot atpūsties un palikt miera stāvoklī, neko daudz nedarot.

Arī kardiologs Roberts Feders Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētā materiālā par infarktu stāsta, ka tad, ja cilvēks ir viens pats, vislabāk ir zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113 un doties uz slimnīcu. Pašam ar auto doties uz slimnīcu šādā gadījumā nevajadzētu, norāda Feders.

Līdzīgi aicinājumi infarkta gadījumā ilgi un dziļi klepot, kā arī dziļi elpot pirms katras klepošanas reizes, jau iepriekš izplatījušies sociālajos medijos angļu valodā. Tos atspēkojuši arī, piemēram, faktu pārbaudītāji no USA Today un AFP.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu