Pēdējo mēnešu laikā daudz tiek vēstīts, ka joprojām lētākais variants siltumapgādes nodrošināšanai ir izmantot mūsu pašu "zaļā zelta" resursu – mazvērtīgu koksni un šķeldu. Sazinājāmies ar ekspertiem un skaidrojām, kāpēc būtu jāizmanto šie resursi apkurē.
Kā norāda Konkurences padome, kas ir pētījusi arī meža nozari, vēsta, ka koksne ir atjaunojams dabas resurss, kuru veido koku stumbru un zaru daļa. Viens no koksnes veidiem ir mazvērtīgā koksne, kuru iegūst ciršanas/zāģēšanas un kokapstrādes procesā.
Mazvērtīgās koksnes veidi ir malka, šķelda, skaidas, koksnes atlikumi un citi. Kā izejvielu ir iespējams izmantot visus minētos mazvērtīgās koksnes veidus.
Šķeldas galvenie veidi ir:
Kurināmo (zaru) šķeldu un tehnoloģisko šķeldu izmanto enerģijas ražošanai (gan publiskās, gan privātās sektora siltumapgādes organizācijas), kā arī to iepērk granulu un plātņu ražotāji. Šiem šķeldu veidiem ir plašākās izmantošanas iespējas.
Industriālo šķeldu galvenokārt izmanto granulu ražošanā. Savukārt celulozes šķelda lielākoties tiek izmantota celulozes ražošanai, un tāpēc to eksportē.
Skaidas galvenokārt tiek iedalītas divējādi – zāģskaidas un ēveļskaidas. Uzņēmumi, kas iepērk šķeldu un skaidas (arī citus mazvērtīgās koksnes veidus), atbilstoši savā ražošanā izmantotajai tehnoloģijai nosaka parametrus (mitrums, pelnu saturs, frakcijas lielums, pieļaujamie piemaisījumi un citi), kuriem attiecīgajam mazvērtīgās koksnes veidam ir jāatbilst.
Konkurences padome 2022. gada pētījumā apkopojusi malkas (pielīdzināma tehnoloģiskajai šķeldai) un meža (pielīdzināma ciršanas atlieku un apauguma šķeldai) šķeldas cenu izmaiņas pa ceturkšņiem laika periodā no 2018. gada 1. ceturkšņa līdz 2022. gada 2. ceturksnim un attiecīgi arī šķeldas cenu izmaiņas pa mēnešiem laika periodā no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam.
Ievērojams šķeldas cenas pieaugums ir sācies 2021. gada 4. ceturksnī, kas laika periodā no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam ir veidojis 160% cenas pieaugumu malkas šķeldai un 148% cenas pieaugumu meža šķeldai.
Vienlaikus no 2018. gada 1. ceturkšņa līdz 2021. gada 3. ceturksnim šķeldas cenās bija vērojama lejupejoša tendence.
Būtiskas izmaiņas šķeldas kurināmā tirgū ieviesa lētas meža šķeldas un citas koksnes produkcijas importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas, kas attiecas uz visu Eiropas Savienības teritoriju.
Foto: Mežs
Vadoties pēc ekonomikas pamatprincipiem, samazinoties lētās šķeldas kurināmā piedāvājumam un pieprasījumam saglabājoties esošajā līmenī vai palielinoties, ir sagaidāms, ka preces jeb šķeldas kurināmā cena pieaugs līdz brīdim, kad tā sasniegs jauno līdzsvara cenu.
Rīgas tehniskās universitātes (RTU) Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta pētniece Lana Migla eksperte stāsta, ka vislētākais kurināmais ir sākot no 35 eiro/ berkubu jeb 280 kg sausas malkas (bez piegādes), tātad aptuveni 60 eiro/MWh. Valsts atbalsts ir 50% iegādes cenai, kas pārsniedz 40 eiro/par m3.
To var kurināt ne tikai krāsnī, kas silda konkrētu telpu, bet arī katla iekārtā, kas nodrošinās siltumu visā mājā un vēl sasildīs karsto ūdeni.
Šīs iekārtas ir vienkāršas ekspluatācijā. Malkas katla cena ir no 500 -5000 eiro. Lai automatizētu kurināšanu, dažkārt malkas katlam tiek pievienots granulu deglis, kura cena ir sākot no 800 eiro.
Vaicājot kokrūpniecības federācijas izpilddirektoram Kristapam Klausam par to, kāpēc būtu jāizmanto mazvērtīga koksne un šķelda apkurē, viņš saka, ka ir trīs iemesli: "Pirmkārt, normālos tirgus apstākļiem ir viens no lētākajiem vai pat lētākais kurināmais siltuma ieguvē. Otrkārt, tomēr tas ir vietējais resurss, atšķirībā no akmeņoglēm vai citiem resursiem. Mums tas ir gana.
Treškārt, 20 gadu perspektīvā no enerģijas ieguves ar skursteni mēs pāriesim uz enerģijas ieguvi, kur nebūs nepieciešams skurstenis. Tas ļautu ražot gan siltumu, gan elektrību, neradot dūmus.
Taču nelaime ir tāda, ka tas varētu būt vien pēc 20 gadiem. Jautājums ir, ko mēs darām šobrīd? No visiem iespējamajiem resursiem koksne ir visdraudzīgākais resurss no visa saraksta."
Klauss uzsver, ka enerģētikā visi kurināmo veidi savā ziņā ir saistīti. "Kopumā gan fosilie, gan dabīgie kurināmie savā starpā ir saistīti. Ja rēķinam uz megavatstundu, tad koksnes kurināmais ir bijis lētajā galā.
Iemesls zināmā mērā ir tas, ka to radījusi daba. Tas nav radīts mākslīgi. Nav bijis nepieciešams ieguldīt tik daudz cilvēka darba, kā ar citiem resursiem.
Protams, koku audzēšanā jāiegulda milzīgs darbs, bet, salīdzinot ar citiem resursiem, tas ir neliels. Otrkārt, jāuzsver, ka tas ir vietējais resurss," norāda kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.
Galvenie faktori, kas nosaka mazvērtīgas koksnes un šķeldas cenu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma līkne. "Ja runājam par šī brīža cenām, tad dabīgais balanss ir 30-40 eiro par megavatstundu. Tas ir diapazons, kurā šķeldai vajadzētu atrasties. Bet to var ietekmēt pārāk mazs pieprasījums, kā tas bija līdz pērnā gada vidum vai beigām.
Tieši pretējais notika pēc tam, sākot ar šī gada pavasari, kad pieprasījums bija masveidīgi lielāks, nekā iespējamais piedāvājums.
Gan straujā pāreja no dabasgāzes uz kurināmo, gan arī tādēļ, ka koksnes šķelda nav tikai kurināmais. Tas ir izejmateriāls arī granulu un citu resursu ražošanā."
Taču patērētājiem jārēķinās, ka tik lēta koksne kā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tirgū vairs nebūs. Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka strauji aug arī koksnes šķeldas kā kurināmā patēriņš Latvijā.
Raksts tapis sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
/nginx/o/2021/05/07/13767534t1h2af6.jpg)