Vai Latvijas kafejnīcas šoziem cels cenas? Prognozes izsaka profesionāļi

Apollo.lv
Vai Latvijas kafejnīcas šoziem cels cenas? Prognozes izsaka profesionāļi
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Foto: Irina Wilhauk/Shutterstock

Ik dienas dzirdam par elektrības un pārtikas cenu pieaugumu un sajūtam maciņos. Kā to pārdzīvo kafejnīcas un restorāni? Kā tas ietekmēs cenas? Vai vispār varēsim atļauties pasēdēt kafejnīcā?

Pirmo elektrības cenu šoku restorānu industrija šogad piedzīvoja augustā, kad elektrības rēķini sasniedza kosmosu teju vārda tiešā nozīmē. Daži restorāni par elektrību samaksāja gandrīz par 30 tūkstošiem eiro vairāk kā pērnā gada augustā.

Varonīgi turoties virs ūdens un elektrības cenai mazliet samazinoties, uzņēmumi sagaidīja 1. oktobri. Valsts sāka kompensēt elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro/MWh. Atbalsts turpināsies līdz 2023. gada 31. martam.

Tomēr, elektrības un pārtikas cenām paaugstinoties, ar šo pabalstu var būt par maz. Kāda šobrīd ir situācija restorānu biznesā, kādas ir izdzīvošanas prognozes ziemai un ar ko jārēķinās mums, kafejnīcu un bāru apmeklētājiem?

Endijs Bērziņš, restorāna "Vairāk saules" īpašnieks: Nospļauties par peļņu!

Tagad elektrības rēķini ir divreiz lielāki kā februārī. Bet visiem jāsaprot, ka ir jāmaksā par to, ka esam brīvi. Jā, ir rēķini, kuri ir nepatīkami, kurus tu maksā sakostiem zobiem.

Augustā rēķini bija sešas reizes lielāki nekā februārī, un tas gan gāza no kājām. Tagad tā atbalsta formula, ko lieto valdība, ir saprotama, zini, ar ko var rēķināties.

Negribu būt viens no tiem, kas mūžīgi raud un kam viss slikti.

Galu galā tāpēc uzņēmējs saucas par uzņēmēju, ka viņš sarežģītās situācijās spēj atrast kaut kādus risinājumus.

Cenas esat cēluši?

Cenas stāv uz vietas kopš jūlija. Mēs nemainām cenas, un mūsu piegādātāji arī nemaina cenas. Man šķiet, uz augšu vairs nevajadzētu iet. Es pat domāju, ka pārtikas cenām vajadzētu iet uz leju kaut kādā brīdī.

Ir ēdinātāji, kas mēģina cenas pielielināt pa santīmam vien. Es tam ļoti, ļoti pretojos. Mēs kā uzņēmums to regulāri apspriežam, nolemjam, ka mēs to nedarīsim. Man nepatīk tas princips: mums te mazliet pietrūkst, tāpēc pacelsim visam cenu.

Pasekojot līdzi Eiropas cenām, var redzēt, ka mums tās cenas aizgājušas par tālu, par lielu tā inflācija.

Tas nozīmē, ka kāds cenas ir uzskrūvējis par daudz, sauksim lietas īstajos vārdos.

Skaidrs, ja Vācijā inflācija ir 10-12%, Latvijā inflācijai jābūt lielākai, bet ne jau tā, ka pāri par 20%, tur trīs četri procenti kādam ir pielipuši pie kabatas.

Šur un tur redzēts, ka porcijas ļoti samazinājušās.

Mēs to nedarām, tā ir ķēmošanās. Mēs neejam to ceļu.

Visi tie 375 gramīgie skābie krējumi, 800 gramīgie cukuri un milti mani pašu kaitina. Kādam varbūt liekas, ka tas ir baigais mārketinga triks.

Mirkli tu varbūt kādu vari apmānīt. Bet ko tad tu galu galā apmāni – savu viesi, kurš tev ir ļoti svarīgs? Savu klientu?

Ir citi veidi, kā mēģināt tās lietas kārtot. Piemēram, mums ir pusdienu piedāvājums vienā cenā. Mēs domājam, varbūt tagad būs divas cenas – ka cilvēks varēs ņemt vai nu tikai zupu, vai tikai otro, cilvēkam būs izvēle. Bet nebūs tā, ka būs mazāka zupa vai mazāks otrais.

Vai jūtams, ka uz restorāniem nāk mazāk cilvēku?

Klientu skaits mums ir mazliet samazinājies, bet mazāk nekā pārējiem, cik es zinu. Daudzi restorāni aprēķinājuši, ka viņiem klientu daudzums samazinājies par 20 procentiem un vairāk. Mums ir apmēram 5-7 procentu liels samazinājums.

Mēs šai ziemai gatavojāmies visu vasaru. Mārketings domāja visādas akcijas. Neko neesam ieguldījuši attīstībā. Visu, kas bija paredzēts attīstībai, nogriezām nost, uzkrājām taukus ziemai, lai spētu samaksāt rēķinus. Līdz pavasarim ir jāizdzīvo. Ja valdība neizdomās kādus pigorus ar nodokļiem, tad visam jābūt normāli.

Ar valdības dotāciju pietiks, lai izdzīvotu un kaut ko nopelnītu?

Tagad vismaz ir skaidri noteikumi. Jā, tie ir nepatīkami. Jā, nav viegli. Bet pēc tam, kad es piezvanu draugam uz Ukrainu, es varu pateikt: mums viss ir kārtībā. Patiešām  kārtībā.

Mums viss ir superīgi.

Ejam uz sporta zālēm, braucam ar auto, ejam ar bērniem uz eglīti, trīs reižu vietā varbūt vienu reizi varam aiziet uz restorānu, bet varam. Salīdzinot ar to, kā ir viņiem, ir pilnīgi neērti kādreiz klausīties to gaušanos. Mēs ar draugu esam ļoti ciešā kontaktā, sazvanāmies, palīdzam, kā varam, un es zinu, kā tur iet. Parunāju ar viņu un pēc tam padomāju par savām problēmām. Peļņas nebija? Nospļauties par peļņu!

Peļņas, visticamāk, pašlaik arī nebūs. Bet tāpēc tu esi uzņēmējs, lai kaut kā noturētu to uzņēmumu.

Kad ir baigie satricinājumi, kā augustā, nu, tad valdībai ir jānāk palīgā. Augustā elektrības rēķini lielākajai daļai uzņēmumu bija tādi, ka vēl trīs tādi mēneši – un nomirtu 99% uzņēmumu. Nu, tur skaidrs, ka valdībai bija kaut kas jādara.

Ir skaidrs, ka augstās elektrības cenas vasarā būs atkal augšā, tā tas ir visā Eiropā. Lielais jautājums, vai jaunā valdība pagarinās uzņēmumiem dotācijas un līdz kuram laikam.

Arnis Bikšus, krodziņa "Cuba Cafe" īpašnieks: "Tā valdība, kas pacels alum cenu, kritīs!"

Ir krogi, kam paveicies noslēgt normālus līgumus ar apsaimniekotājiem, tiem viss ir labi. "Ielidoja" tie, kas bija pārslēguši savus elektrības režīmus uz visādiem "dinamiskajiem", augusts, septembris - zinu, ka daudziem bija smagi.

Tad pēkšņi izrādījās, ka "oiku" var atcelt, ko piecus gadus nekā nevarēja izdarīt, un jaunie rēķini atnāca diezgan normāli. Gan jau kaut kas atkal mainīsies, bet tad domās, ko var izdarīt.

Kaut ko jau ietaupīt var vienmēr - lampiņas slēgs ārā, kafijas aparātus, ģeneratorus uz nakti slēgs ārā, domās vairāk līdzi. Bet lampiņa šur vai tur – tas jau nav īsti risinājums. Galvenais ir elektriskās plītis, kas ir visās kafejnīcās un restorānos. Lielākajai daļai pavāru pie vienas vietas – kā viņi atnāk deviņos uz darbu, tā ieslēdz to plīti un vakarā izslēdz. Īpašnieki tik staigā, visu slēgdami iekšā ārā…

Pagaidām visiem iet labi.

Novembris bija aizdomīgs, sākums tāds kluss, likās – pag, šitā tagad būs?

Bet tad jau pēc desmitā vienpadsmitā datuma, kad cilvēkiem algas ienāca, viss atkal sāka kustēties. Cilvēki ir kļuvuši mazliet apdomīgāki, bet kopumā – kam ir nauda, tas tērē un neko daudz nedomā.

Cenas savā krogā cēlāt?

Cenas cēlām minimāli. Pavasarī uzlikām kokteilim "Cuba Libre" cenu 6 eiro, citi kokteiļi maksā ap 8-10 eiro, tādas tās cenas arī stāv.

Alkohols, man liekas, ir vienīgais, kam reāli maz tirgū cēlušās cenas, salīdzinot ar visu pārējo. Kā tagad maksā sulas - tas ir metāls! Bet alkohols turas apmēram tajās pašās cenās. Varbūt viņi pēc Šveika vadās: "Tā valdība, kas pacels alum cenu, kritīs!"

Fakts tāds, ka jau kādu gadu, pat vairāk, alkohola cenas visur ir aptuveni vienādas, faktiski izlīdzinājušās – vienalga, vai tā ir Vecrīga, vai, es negribu teikt to vārdu, nu, teiksim tā, lauki.

Tad ziemu krogi pārlaidīs?

Pagaidām visi ir tādi nogaidoši, visi gaida, kas būs pēc Jaunā gada. Pašlaik tūristi ir, viesnīcas pilnas, arī visādi korporatīvie pasākumi. Daudzās man zināmās vietās rezervācijas ir divus mēnešus uz priekšu. Līdz Jaunajam gadam viss būs normāli.

Vecrīgas krogiem iegriezīs tas, ka Ziemassvētku tirdziņš būs nevis līdz 8. janvārim, kā agrāk, bet līdz 1. janvārim. Bet nu labi, ka tas tirgus vispār būs.

Un tad uz diviem mēnešiem Vecrīgā izslēgs gaismu.

Janvāris, februāris – tas būs hārdkors. Bet daudzi ir pa vasaru uzkrājuši tauku kārtiņu ziemai. Kaut kā jau izdzīvos līdz pavasarim. Pavasara cenu celšanās elektrībai – tas ir tas lielais nezināmais.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu